Tannheuzers

Fona informācija

Vāgners Parīzē pabeidza "Lidojošo holandieti", kad sāka domāt par citas operas rakstīšanu. Kāds draugs ieteica Tannheizeru kā tēmu. Vāgneram šis stāsts nepatika. Tomēr, atgriezies Vācijā, viņš apkopoja Tika, Heines un citu autoru materiālus par Tanheizeru. Atpūtas laikā Bohēmijā viņš mainīja domas. Viņš sāka gatavot Tanheizera ieceri. Atgriezies mājās Drēzdenē, viņš iegremdējās pasakā. Operu viņš pabeidza 1845. gada oktobrī. Tajā pašā mēnesī viņš diriģēja pirmizrādi Karaliskajā operā.

Viņa Venera teica: "Tu esi ģēnijs, bet tu raksti tik ekscentriskas lietas, ka tās nav iespējams dziedāt." Viņa Tannhauzers bija pilnīgi neizpratnē. Publika bija neizpratnē. Uztvere bija vēsa. Vāgners uzreiz sāka labojumus. Otro izrādi spēlēja gandrīz tukšā zālē. 1859. gadā Vāgners piedāvāja Tanheizeru Parīzes operai. Viņi vēlējās to dziedāt franču valodā. Viņi vēlējās arī baletu otrajā cēlienā. Lai Žokeja klubam būtu laiks pabeigt vakariņas un ierasties operā tieši laikā, lai aplūkotu dejotājus. Vāgners atteicās pārcelt baletu no pirmā uz otro cēlienu. Bija sūdzības. Jockey Club locekļi pārtrauca izrādi, kad vien tas bija iespējams. Tā bija katastrofa.

Opera no Francijas skatuves pazuda uz 34 gadiem. Dažus gadus pēc incidenta Žokejklubā Vāgners sāka pārskatīt Parīzes versiju. Viņš radīja izsmalcinātu skaņu versiju, kas bija pārāka par pirmo versiju. Lai gan operā ir vairākas dekorācijas, opera ir tuvāka Vāgnera redzējumam par pilnīgu neatkarību no šādām dekorācijām. Tanheizers atrodas uz leitmotiva sliekšņa un orķestra skaņas spēka mazināšanās par labu dziedātajam vārdam.

1845. gada 19. oktobrī notika Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" pirmizrāde, kurā Tanheizera lomā uzstājās Jozefs Tihačeks, bet Veneras lomā - Vilhelmīne Šrēdera-Devrienta. F. Tišbeina zīmējums (1845).

Lomas

• Tanheuzers, bruņinieks un Minesindžers - tenors
• Venēra - soprāns
• Elizabete, landgrāfa māsasmeita - soprāns
• Hermanis, Tīringenes landgrāfs - bass
• Volframs fon Ešenbahs, bruņinieks un Minesindžers - baritons
• Valters fon der Fogelveide, bruņinieks un Minesindžers - tenors
• Biterolfs, bruņinieks un Minesindžers - bass
• Heinrihs der Šreibers, bruņinieks un Minesindžers - tenors
• Reinmārs fon Cveters, bruņinieks un Minesindžers - bass
• Jaunais gans - soprāns
• Četras cēlas lapas - trebles

Pēdējā aina, Baireitas Festivāla nams, 1930. gads

Operas stāsts

Stāsts ir par cīņu starp svēto un laicīgo mīlestību un par izpirkšanu (pestīšanu) caur mīlestību. Stāsta pamatā ir vēsturiskais personāžs Tanheizers, par kuru ir zināms ļoti maz, izņemot mītus par viņu. Tas ir arī par mītu par Veneru, taču tajā ir arī runa par viduslaiku minesingeru (minstreli). Puse operas notiek vēsturiskā vidē, bet otra puse - mitoloģiskajā Venusbergā.

1. darbība. Līdz ar kristietības ienākšanu senās pasaules dievi un dievietes tika izkliedētas. Venera ir dzīvojusi Venusbergā Vācijā. Ar viņu kopā pavada laiku minstrelis Tannhauzers. Viņš ir noguris no savas pieradinātās un nogurdinātās dzīves. Viņš ilgojas atgriezties pasaulē virs zemes. Venera viņu atbrīvo, bet pareģo, ka kādu dienu viņš pie viņas atgriezīsies. Minstrelis nonāk Vartburgas ielejā, savas bijušās mīlestības Elizabetes mājās. Viņu lūgšanā atklāj landgrāfs un viņa bruņinieki. Viņi viņu sagaida. Viņš kopā ar viņiem atgriežas pilī.

2. darbība. Elizabete ar prieku ienāk pils Dziesmu zālē. Viņa ir sajūsmā, ka Tanheizers ir atgriezies. Viņa atjauno savus mīlestības solījumus ar viņu. Volframs, Tanheizera draugs, skumji skatās uz to. Arī viņš mīl Elizabeti. Landgrāfs izsludina dziesmu konkursu. Viesi piepilda zāli. Dziedātājiem jādzied par mīlestības patieso dabu. Kamēr citi dzied par šķīstu un tīru mīlestību, Tanheizers dzied par nešķīstu mīlestību. Viesi ir šokēti. Elizabete aizstāv Tanheizeru. Landgrāfs pavēl Tanheuzeram doties uz Romu un lūgt pāvesta piedošanu. Minstrelis pievienojas svētceļnieku grupai un dodas ceļā.

3. darbība. Ir pagājuši vairāki mēneši. Tanheuzers nav atgriezies kopā ar svētceļniekiem. Elizabetei ir salauzta sirds. Volframs dzied vakara zvaigznei. Volframs atrod Tanheizeru uz ceļa, kas ved uz pili. Pāvests viņam nav piedevis par laiku, ko viņš pavadīja ar Venēru. Tanheuzers izmisumā. Venera parādās vīzijā un pavēl Tanheuzeram atgriezties pie vecās dzīves. Volframs čukst Elizabetes vārdu. Vīzija pazūd. Parādās procesija, kas nes mirušo Elizabeti. Tanheizers metas pār viņas līķi un mirst. Parādās svētceļnieki, kas paziņo par brīnumu. Pāvesta koka zizlis ir uzziedējis. Tanheuzeram ir piedots.

Vēsturiskais Tanheuzers 15. gadsimta Maneses kodeksā

Kritika

Kritiķi Vāgneram pārmeta vēsturiskās neprecizitātes. Pirmkārt, īstais Tannhauzers dziesmu konkursa laikā bija tikai zēns. Otrkārt, viņi Vāgnera Elizabeti uztvēra ar nicinājumu: Vāgners šo varoni bija padarījis par vairāku vēsturisku sieviešu apvienojumu.

Lotte Lehmann kā Elisabeth

Ražošana

Gandrīz uzreiz tika veikti samazinājumi oriģinālā, jo dziedātāji nebija spējīgi saprast un līdz ar to arī nospēlēt savas lomas. Trešā cēliena prelūdija tika saīsināta no 155 līdz 92 taktiem. Sākotnējā fināla ainā uz skatuves neparādījās ne Elizabete, ne Venera. Publika bija neizpratnē.

Sākotnējā fināla aina tika saglabāta līdz 13. izrādes pirmizrādei 1847. gadā. Pēc tam Vāgners pārtaisīja pēdējās lappuses, lai Venera būtu redzama uz skatuves. Tomēr Venērbergs neparādījās. Šis jaunais noslēgums satrauca skatītājus, jo viņi bija pieraduši pie vecākās versijas. Vāgners bija arī izsvītrojis svētceļnieku kori, kas vēl vairāk sadusmoja publiku. Tika izveidota vēl viena versija, kurā koris tika atjaunots.

Agrīni ražojumi

Pirmā izrāde ārpus Drēzdenes notika Veimārā. Šis iestudējums pierādīja mazajiem teātriem, ka operu var iestudēt. Citas izrādes notika Šverīnā, Breslavā, Prāgā, Vīsbādenē un citos mazos teātros. Opera 1859. gadā tika izrādīta Ņujorkā. Londonā (itāļu valodā) to spēlēja 1876. gadā. Johans Štrauss 1853. gadā Vīnē iestudēja fragmentus. Pirmo reizi Austrijā operu iestudēja Grācā 1854. gadā. Vīnē operu iestudēja 1857. gadā. Operu 1875. gadā iestudēja Vīnes Galda operā. Parīzes operā 1860. gadā darbu vēlējās iestudēt pārstrādātā versijā franču valodā. Vāgners Parīzes vajadzībām veica plašus labojumus.

Populāri numuri pirmajos gados

• Tanheizera dziesma par godu Venērai
• Svētceļnieku koris
• Volfrāma lūgums Tanheuzeram atgriezties pie Minesingers
• Viesu ieeja
• Volfrāma dziesma Vakara zvaigznei