Tasmannia — aromātiska, piparu garšas augu dzimta no Austrālijas un Āzijas

Tasmannia — aromātiska Austrālijas un Āzijas augu dzimta ar piparu garšas lapām un augļiem; lietojama kā eksotiska garšviela un ēterisko eļļu avots.

Autors: Leandro Alegsa

Tasmannia ir kokainu, mūžzaļu ziedošu augu dzimta, kas aug Austrālijā, Jaungvinejā, Celebesā, Borneo un Filipīnās. Vairumam sugu ir aromātiska miza un lapas. Dažas no tām izmanto ēterisko eļļu iegūšanai. To augļus un lapas ar piparu garšu (īpaši kaltētas) Austrālijā arvien biežāk izmanto kā garšvielu. Tiem ir piparu garša, ko nodrošina poligodiāls. Garša ir čili un piparu krustojums.

Izplatība un taksonomija

Tasmannia pieder pie Winteraceae dzimtas un ietver vairākus desmitus sugu, kas galvenokārt sastopamas austrumu un tropu Austrālijā, kā arī Dienvidaustrumāzijā. Dažas sugas ir endēmas ar ļoti ierobežotu areālu, savukārt citas plaši izplatītas mūžzaļajos mežos un krūmājos. Slavenākās sugas, kuras bieži tiek pieminētas kulinārijā un šķirņu selekcijā, ir Tasmannia lanceolata (Tasmanijas piparu ogas) un Tasmannia stipitata.

Izskats un bioloģija

Vairums Tasmannia sugu ir krūmi vai nelieli koki ar blīvām, spīdīgām lapām. Ziedi parasti ir mazi, balti vai bāli, sakopoti ziedkopās. Pēc apputeksnēšanas veidojas sīkas ogas vai sēklu pākstis, dažām sugām ogas ir tumši sarkanā vai purpura krāsā. Augļu un lapu garša ir asa un piparaina, ko nodrošina dažādas lipofīlas aldehīdu grupas, jo īpaši poligodiāls.

Ķīmija un garša

Galvenā atbildīgā viela par piparaino, “skarbo” sajūtu ir poligodiāls (polygodial). Šis savienojums piešķir gan dedzinošu, gan nedaudz saldenu piparu nokrāsu. Dažās sugās ogās ir arī spēcīgas krāsvielas (antociāni), kas rada tumšu violetu nokrāsu. Tasmannia ekstrakti demonstrē antibakteriālas un antigļotņu īpašības laboratoriskos pētījumos, tomēr pārtikā un medicīnā jāievēro piesardzība un adekvātas devas.

Lietošana

  • Kulinārija: Kaltētas vai žāvētas Tasmannia ogas un lapas tiek izmantotas kā aromātiska garšviela — vietām to sauc par “Tasmanian pepper” vai “mountain pepper”. Žāvējot garša kļūst intensīvāka un ilgstošāka.
  • Rūpniecība: No dažām sugām iegūst ēteriskās eļļas aromterapijai, smaržām un potenciāli kā garšvielu ekstraktus.
  • Tradicionālā izmantošana: Austrālijas aborigēni izmantoja Tasmannia augu daļas pārtikas aromatizēšanai un vietējiem ārstniecības mērķiem.
  • Dekoratīviem nolūkiem: Dažas sugas tiek stādītas dārzos kā dekoratīvi, mūžzaļi krūmi ar interesantām ogām un lapu aromātu.

Audzēšana un kopšana

  • Sajūta: Dod priekšroku vēsinātam, mitram, tomēr labi drenētam augsnes vidē. Labi aug daļējā ēnā vai aizsargātās vietās.
  • Augsne: Skāba līdz neilgi skāba, bagāta ar organisko vielu augsne. Nepanes ilgstošu stāvošu mitrumu (sakņu puve).
  • Stādīšana: Pavairo ar sēklām vai spraudeņiem. Spraudeņu pavairošana parasti nodrošina paātrinātu ziedēšanu un saglabā īpašības.
  • Temperatūra: Daudzas sugas iztur vieglas salnas, taču tropu sugas vēlas siltāku klimatu.
  • Ražas ievākšana: Ogas novāc, kad tās ir pilnībā nobriedušas. Žāvēšana vai viegla termiska apstrāde pastiprina piparaino garšu.

Saslimšanas, kaitēkļi un saglabāšana

Parasti Tasmannia ir salīdzinoši izturīga pret parastiem kaitēkļiem, taču mitras, slikti drenētas augsnes var izraisīt sakņu puvi vai pelēkās puves attīstību. Dažas sugas, jo īpaši ar ierobežotu izplatību, ir pakļautas dzīvotņu samazināšanās un pārākas savākšanas spiedienam. Ilgtspējīga savākšana un dabisko audzēšanas metožu attīstīšana ir svarīga vietējo populāciju saglabāšanai.

Iespējas un izaicinājumi

Tasmannia sugas piedāvā interesantas kulināras un komerciālas iespējas, it īpaši pieprasījumam pēc vietējām un eksotiskām garšvielām. Tajā pašā laikā nepieciešama rūpīga sugu identifikācija, ilgtspējīga audzēšana un vides aizsardzība, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un novērstu pārmērīgu biomasas izmantošanu.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētu Tasmannia sugu (piemēram, T. lanceolata vai T. stipitata), to kulinārajiem pielietojumiem vai audzēšanas padomiem, varu sagatavot detalizētāku aprakstu.

Izplatība un dzīvotne

Austrālijā ģints izplatīta no Tasmānijas, Viktorijas un Jaunās Dienvidvelsas austrumiem līdz Kvīnslendas dienvidaustrumiem. Tā sastopama arī Kvīnslendas ziemeļaustrumu daļas kalnos. Tur tā aug mitros kalnu mežos un mitrās vietās sausākos mežos un gar ūdenstecēm līdz pat 1500 m augstumā.

Kulinārijas izmantošana

"Tasmānijas pipari" jeb "kalnu pipari" (attēlā) bija sākotnējais piparu krūms, ko izmantoja koloniālie austrālieši. Tas tika audzēts Anglijas Kornvolas štatā, lai kļūtu par "Cornish pepperleaf" (saistīts ar Kornvolas virtuvi). Tam ir lielas, piparotas ogas, kurās ir arī daudz antioksidantu. Tomēr safrola klātbūtnes dēļ garšvielu tirdzniecībai tiek selekcionēti kalnu piparu celmi, kas nesatur safrolu.

"Dorrigo pipari (Tasmannia stipitata) bija oriģinālais piparu krūms, kas 20. gadsimta 80. gados tika piedāvāts restorānos "Specialty foods". Šodien to pārdod arī kā garšvielu. Dorrigo pipari nesatur safrolu, un tiem ir spēcīga piparu garša.



Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3