Artūra Millera The Crucible — Salemas raganu prāvas un makartisms
The Crucible ir 1950. gados sarakstīta Artūra Millera luga par Salemas raganu prāvām, kas risinājās 1692. gadā Masačūsetsas kolonijā. Millera darbs izmanto vēsturisku notikumu kā bāzi, lai izpētītu plašākas sociālas un ētiskas problēmas.
Millers šo lugu rakstīja makartizma laikmetā Amerikā — laikā, kad daudzi baidījās no komunisma ietekmes un sabiedrībā valdīja politiskā panika. Šajā periodā cilvēki dažkārt nepatiesi apsūdzēja citus par saistību ar komunismu, lai tās personu nomelnotu vai glābtu savu reputāciju. Millers lugā attēlo bailes, apsūdzību lavīnu un tiesu varas ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī cilvēku morālo izvēļu sarežģītību tādā spriedzes pilnā laikā.
Nosaukuma un simbolikas skaidrojums
Nosaukums "The Crucible" tulkojumā nozīmē gan "tīģelis" (metāla kausēšanai), gan "smags pārbaudījums". Šī divslāņu metafora norāda uz sabiedrības spiesto koncentrēšanos — gan uz cilvēku rakstura pārbaudēm, gan uz tādu sociālu procesu „karsēšanu”, kas atsedz vai saista cilvēku dabu. Millers to izmanto kā alegoriju makartismam, rādot, kā kolektīvā panika iznīcina ticību taisnīgumam un cilvēka cieņai.
Sižets īsi
Stāsts risinās nelielā Puritāņu kopienā Salemā. Vēlīnā ziemā viena meitenīte un citas jaunās meitenes sāk parādīt dīvainas slimnieciski uzvedības pazīmes, ko sabiedrība interpretē kā raganu dedzību. Drīz vien seko apsūdzības, tiesas prāvas un izmeklēšanas, kurās daudzi tiek nosodīti bez īsteniem pierādījumiem. Galvenais lugas konflikts risinās ap zemnieku Džona Proktora (John Proctor) cīņu par savu godu, attiecībām un iekšējo piekrišanu pat tad, kad spiediens pieaug.
Galvenie tēli
- John Proctor — godīgs, taču ar vājībām; centās atjaunot savu godu un pateikt patiesību.
- Abigail Williams — jauna sieviete, kuras rīcība un manipulatīvās apsūdzības palielina hystēriju.
- Elizabeth Proctor — Džona sieva, kuras attiecības ar vīru un morālā stāja ir būtiskas lugas attīstībā.
- Reverends Hale — mācītājs, kurš sākumā tic raganu esamībai, bet pamazām sāk šaubīties par tiesvedības taisnīgumu.
- Judge Danforth — tiesvedības pārstāvis, kura autoritāte un kategoriskums iemidzina tiesas vara kļūdainību.
Tēmas un galvenās idejas
- Bailes un panika kā spēcīgi sabiedrisko procesu katalizatori.
- Reputācija, gods un personiskā atbildība spiediena apstākļos.
- Kā vara un institūcijas var tikt ļaunprātīgi izmantotas.
- Patiesības un liecību manipulācija, sekas cilvēku dzīvēm.
- Morālā izvēle un personiskā upurēšanās kā iespēja saglabāt cilvēka cieņu.
Vēsturiskais un literārais konteksts
Millera luga necenšas būt precīzs vēsturiskais dokumentāls atspoguļojums, bet gan izmanto 1692. gada notikumus kā spēcīgu ietvaru, lai kritizētu sava laika politisko atmosfēru. Pats Millers tika aicināts liecināt un nonāca publiskā spiedienā, un luga ir tiešs viņa komentārs par to, kā nepatiesas apsūdzības var graut sabiedrību.
Ietekme un adaptācijas
"The Crucible" ir kļuvusi par vienu no Millera nozīmīgākajiem darbiem un tiek bieži iekļauta skolu literatūras programmās. Lugu regulāri iestudē teātros visā pasaulē, un tai ir arī kino adaptācijas — starp zināmākajām ir 1996. gada filmas iestudējums, kas palielināja plašāku auditoriju interesi par stāstu. Lugas spēks slēpjas tās spējā piespiest skatītāju domāt par tiesiskumu, ētiku un cilvēka izvēli netaisnības priekšā.
Galu galā The Crucible paliek aktuāla arī mūsdienās, jo risina universālas tēmas par bailēm, manipulācijām un morālo atbildību, kuras var parādīties jebkurā sabiedrībā, ja dominē neapdomāta aizdomīgums un varas ļaunprātīga izmantošana.
Rakstzīmes
Daudzi no "Krucikla" varoņiem ir balstīti uz reāliem cilvēkiem, kas piedalījās Salemas raganu prāvās. Daži no tiem ir balstīti arī uz personām, kas piedalījās 50. gadu sarkanajā trauksmē, piemēram, Džozefs Makkartijs un Džuliuss Rozenbergs.
- Džons Proktors - pilsētas zemnieks, viņam bija romāns ar Abigaili Viljamsu, viņam ir trīs dēli, viņš tiek apsūdzēts par raganu, atsakās atzīt, ka kļūdījās, un mirst savas cieņas dēļ.
- Abigaila Viljamsa - Samuela Parisa māsīca, bijusī Džona un Elizabetes Proktoru kalpone. Izmanto tiesas procesus, lai iegūtu statusu pilsētā un atriebtos Elizabetei.
- Reverend Parris - vietējais kongregācijas mācītājs, kurš sāk raganu jautājumu, atvedot Rev. Hale. Abigailes tēvocis
- Betty Parris - viņa meita, kas saslimst pēc dejas mežā.
- Elizabete Proktore - Džona Proktora sieva, kuru Abigaila Viljamsa apsūdzēja par raganu pēc tam, kad viņa viņu atlaida par gulēšanu ar vīru.
- Reverends Džons Heils - ārējs cilvēks, kurš zina daudz par raganām un velnu. Pāvests Pariss viņu uzaicina. Lai gan sākumā viņš cenšas atrast pēc iespējas vairāk raganu, vēlāk viņš pamet raganu prāvas, jo atklāj, ka velna nav, bet ka prāvās darbojas neizteikta atriebība.
- Džilzs Korijs - vecs vīrs, kuram pieder daudz zemes un kurš bieži strīdas ar kaimiņiem. Nejauši liek noprast, ka viņa sieva ir ragana, jo viņa lasa grāmatas, un, kad viņa lasa grāmatas, viņš nevar lūgt. Apcietināts par vārda neminēšanu, pēc tam nogalināts, sadragājot ar lieliem akmeņiem.
- Gubernatora vietnieks Danforts - viens no tiesnešiem raganu prāvās, kurš vēlas izbeigt visas ļaunās prakses Salemā, sākumā ir pārliecināts, ka Salemā ir velns, bet beigās arī apšauba.
- Tomass Putnams - viņam pieder daudz zemes, viņš izmanto raganu ideju, lai izskaidrotu savu bērnu nāvi un nopirktu citu cilvēku zemi pēc tam, kad viņi ir pakārti.
- Anna Putnama - Tomasa Putnama sieva
- Tituba - kalps priesterim Parisam no Barbadosas salām. Viņa praktizē sava veida vudū. kraukšķīga bārda
- Marta Korija - Džilza Korija sieva, par kuru uzskata, ka viņa ir ragana, jo lasa.
- Rebeka Māsa - veca un reliģioza sieviete, kuru nogalina par to, ka viņa neuzskatīja, ka raganu tiesas bija laba ideja, un apsūdzēja par to, ka Putnama kundze bija greizsirdīga, ka viņai bija tik daudz bērnu, kad visi Putnamu bērni, izņemot vienu, nomira.
- Čīvers - tiesas procesu pierakstītājs, viņš pieraksta notiekošo, un viņam tiek pavēlēts arestēt cilvēkus.
Sižets (teātra versija)
Stāsta sākumā priesteris Pariss, raudādams un lūdzoties, skatās uz savu meitu Bētiju. Viņa guļ gultā un nevar pamosties. Viņi zina, ka viņa nav mirusi, bet viņa nekustas un nerunā. Viņa vienkārši guļ. Pariss ir dzirdējis, ka Bētija un citas meitenes dejo mežā. (Tajā laikā tas bija ļoti slikta lieta, jo tas nozīmēja, ka viņas pazīst velnu.)
Reverenda Parisa verdzene Tituba ir no Barbadosas. Abigaila saka, ka viņa Bētijai uzlikusi burvestību, lai viņa nepamostos. Pariss ir dusmīgs uz Titubu. Viņš liek viņai teikt, ka viņa ir ragana un velns licis viņai nolādēt Betīti. Pēkšņi Abigaila un Betija abas saka, ka arī viņas bijušas kopā ar velnu, lai izkļūtu no nepatikšanām. Viņas saka, ka arī citi cilvēki, piemēram, Goody Osborne un Goody Good, ir raganas.
Džona Proktora attiecības ar sievu ir diezgan saspīlētas, jo viņš viņu krāpj ar Abigaili. Viņi cenšas izlikties, ka nekas nav noticis, bet beigās par to izceļas saspringts strīds. Kamēr viņi strīdas, ierodas Mērija Vorena. Proktors ir dusmīgs uz viņu par to, ka viņa ir izgājusi no mājas, lai gan viņš pieprasīja, lai viņa to nedara. Viņa ir augstprātīga un saka, ka ir tiesas amatpersona un ka viņas pakalpojumi ir vajadzīgi. Marija informē Džonu un Elizabeti, ka nāvessods tiks izpildīts daudz vairāk nekā 39 cilvēkiem, nevis 19, par kuriem viņi dzirdējuši. Viņa arī apgalvo, ka esot izglābusi Elizabetes dzīvību, jo Elizabete tiesā esot bijusi "nedaudz pieminēta". Pēc tam, kad Marija ir devusies gulēt, Čīvers ierodas, lai arestētu Elizabeti. Džons to neuztver labi un saplēš aresta orderi. Pēc emocionālas vārdu apmaiņas Elizabete tiek aizvesta, un viņa dod Marijai īsus norādījumus nākamajai dienai.
Tiesā Džons mēģina palīdzēt sievai, apsūdzot "raganas" tiesā ar Marijas liecībām. Viņš stāsta tiesai, cik labi viņš pazīst šos cilvēkus un ka viņi nevar būt raganas. Viņš atzīstas, ka gulējis ar Abigaili un ka viņa vēlas redzēt Elizabeti mirušu. Abigaila ir dusmīga un draud tiesnesim. Viņš cenšas panākt, lai Marija stāsta patiesību, un viņa sākotnēji to dara, bet pēc tam atkal reformējas, kad Abigaila tiek apsūdzēta sadarbībā ar velnu. Tad Marija nosauc Jāni par raganu un saka, ka viņam ir sakari ar velnu. Tas rada problēmu, jo Džons ir ļoti cienījams pilsētā, tāpēc tiesneši lūdz viņu atzīt, ka viņš sadarbojas ar velnu. Viņš varēs palikt dzīvs, ja melos.
Beigās viņš paraksta atzīšanās vēstuli, kurā apliecina, ka sadarbojas ar velnu. Tad viņš iznīcina vēstuli, nevis melo. Viņš vēlas dzīvot, lai varētu rūpēties par savu ģimeni, bet tā vietā izvēlas saglabāt cieņu un godu. Viņš tiek tiesāts, un tiesa viņu nogalina ar pakāršanu. Tomēr tiesa ļauj Elizabetei palikt dzīvai, jo viņa ir stāvoklī. Abigaila bēg uz Bostonu kopā ar Mersiju Lūisu pēc tēvoča naudas zādzības, jo uzskata, ka cilvēki zina, ka viņa ir melojusi.
