Viljams Hogārts — "Cietsirdības četri posmi" (1751) | Gravīru sērija
Viljams Hogārts — "Cietsirdības četri posmi" (1751): stindzinoša gravīru sērija, kas atklāj nežēlību, sociālo kritiku un laikmeta morāles pārkāpumus.
Četri nežēlības posmi ir četru iespiestu gravīru sērija. Tās 1751. gadā publicēja angļu mākslinieks Viljams Hogārts. Katrā grafikā ir attēlots cits izdomāta (nevis reāla) personāža Toma Nero dzīves posms, parādot viņa pakāpenisko pārvēršanos no dzīvnieku sāpnieka par nežēlīgu noziedznieku.
Pirmajā nežēlības posmā Nerons bērnībā sāpina suni. Šī aina atklāj vardarbības saknes — bērna bezatbildība un nepārdomāta nežēlība pret vājākiem radījumiem. Otrajā nežēlības posmā Nerons, kurš ir pieaugušais, sit savu zirgu, un šajā grafikā redzams, kā zvērīgs ieradums un sabiedrības vienaldzība pastiprina viņa nežēlību. Pēc tam Nežēlības pilnībā viņš kļūst par laupītāju un nogalina savu grūtnieci mīļāko — attēlots kā kriminālās vardarbības kulminācija. Visbeidzot, filmā Nežēlības atlīdzība viņa ķermenis pēc nāvessoda izpildīšanas tiek noņemts no karātavām, un ķirurgi to sagriež gabalos. Pēdējā anotācija tieši attiecas uz tolaik izskatīto un 1752. gadā pieņemto parlamenta likumu (angļu valodā pazīstamu kā "The Murder Act"), ar kuru tika mainīts prakses regulējums: nogalināto slepkavu ķermeņus nodod ķirurgiem anatomijas nodarbībām, un apbedīšanu ļauj tikai pēc anatomijas. Šis likums tika pieņemts, reaģējot uz slepkavību skaita pieaugumu, jo īpaši Londonas priekšpilsētās, un tā mērķis bija gan sodīt, gan atturēt potenciālos noziedzniekus, kā arī apmierināt medicīnas izglītības vajadzības.
Viljams Hogārts, kurš bija ļoti neapmierināts ar Londonas ielās redzēto cietsirdību, iespieda šīs gleznas morālās audzināšanas nolūkos. Tās tika iespiestas uz lēta papīra nabadzīgajiem cilvēkiem, lai ļoti tiešā un pieejamā veidā nodotu brīdinājumu par nežēlības sekām. Attēli ir skarbāki un nežēlīgāki nekā citi Hogārta darbi, kuros parasti ir humora pieskaņa — šeit autors izvēlas šokējošu un didaktisku valodu, lai uzrunātu plašu auditoriju. Viņš uzskatīja, ka viņam tas ir jādara, lai cilvēki saprastu viņa vēstījumu. Tomēr gleznās joprojām ir sīkas, rūpīgas detaļas, ar kurām Hogārts ir slavens: simboliskas norādes, laikmeta ikonas un ražīgu detaļu piesātināta kompozīcija, kas papildina morālo mācību.
Stils, tehnika un kompozīcija
Hogārts izmantoja etsinga un gravīras tehniku, kas ļāva izveidot smalkas līnijas un bagātīgas detaļas. Kompozīcijas bieži ir dinamiskas — darbība notiek priekšplānā, bet fona elementi sniedz plašāku sociālu kontekstu: ielu skati, veikali, citi tēli, kas liecina par laika sabiedrību un morālo klimat. Katra aina ir pilna ar simboliem un nelieliem stāstījuma fragmentiem, kas aicina skatītāju analizēt notiekošo un saprast autortiesiskos vēstījumus.
Ietekme un recepcija
Šī sērija kalpoja gan kā mākslas, gan kā sabiedriskas iebildes instruments. Tā tika plaši pamanīta laikabiedru vidū: no vienas puses, tā raisīja diskusijas par vardarbības izcelsmi un soda sistēmas efektivitāti; no otras — veicināja publisku interesi par krimināltiesību reformām, tostarp par jau minēto 1752. gada likumu. Mūsdienās "Četri nežēlības posmi" tiek plaši pētīti kā 18. gadsimta morālā satīra un sabiedriskā komentāra piemērs, un oriģinālie iespiesti darbi glabājas muzejos un kolekcijās kā nozīmīgi vēstures un mākslas avoti.
Noslēgums
Četri nežēlības posmi ir rūpīgi strukturēta, morālu mācību nesoša sērija, kas izmanto skarbu vizuālo valodu, lai parādītu vardarbības un noziedzības attīstību no agras bezatbildības līdz fatālām sekām. Hogārta darbs joprojām ir aktuāls — tas liek pārdomāt, kā sabiedrība veido cilvēku uzvedību un kā māksla var kalpot par līdzekli sociālām pārmaiņām.
Viljama Hogārta portrets
Atlīdzība par Toma nežēlīgo dzīvi ir nāvessods un ķermeņa sadalīšana.
Vēsture
Tāpat kā lielākā daļa citu viņa grafiku, piemēram, "Beer Street" un "Gin Lane", Hogārts vēlējās, lai "Četri nežēlības posmi" būtu brīdinājums pret nežēlīgām un ļaunām darbībām, kā arī par to, ka mazam huligānam ir viegli kļūt par noziedznieku. Viņš vēlējās apturēt "to barbarisko (zemo) izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras skats padara (padara) mūsu metropoles ielas tik nomācošas (šausmīgas) katram jūtīgajam prātam". Hogārts mīlēja dzīvniekus. Kad viņš gleznoja savu portretu, attēlā bija iekļauts viņa mopsis. Viņš arī atzīmēja savu suņu un putnu kapus savās mājās Čisvikā.
Pieņemšana
Hogārts bija apmierināts ar savām gleznām. European Magazine ziņoja, ka viņš sacījis cilvēkam, kurš pārdeva grāmatas, vārdā Sevela kungs:
...nav neviena mana darba daļa, ar kuru es tik ļoti lepojos un kurā es tagad jūtos tik laimīgs, kā "Četru cietsirdības stadiju" sērija, jo uzskatu, ka tēmas publicēšana ir apturējusi velnišķīgo barbarisma (cietsirdības) garu pret brutālo radību, kas, man žēl, ka tā ir, man jāsaka, reiz bija tik izplatīta (izplatīta) šajā valstī.
-European Magazine, 1801. gada jūnijs
Savā nepabeigtajā Apoloģijā gleznotājiem viņš piebilda:
Ja cietsirdību ir novērsuši (apturējuši) četri grafikas, es labprātāk būtu bijis to, nevis [Rafaēla] karikatūru autors, ja vien es nedzīvotu Romas katoļu valstī.
Savā 1817. gada grāmatā "Šekspīrs un viņa laikmets" Natans Dreiks (Nathan Drake) rakstīja, ka attēls pirmajā plāksnē mainīja cilvēku viedokli par "mešanu uz gaiļiem" un mudināja viņus stingrāk apturēt cilvēkus, kas darīja šādas lietas.
Tomēr dažiem cilvēkiem šī sērija ļoti nepatika. Čārlzs Lambs teica, ka sērija nav tik laba kā citi Hogārta darbi. Arī mākslas vēsturniekam Alanam Kaningemam šīs sērijas nepatika:
Es vēlos, lai tā nekad nebūtu krāsota. Patiesi, ir liela meistarība grupu veidošanā un dziļa (dziļa) rakstura izpratne, bet viss efekts ir rupjš, brutāls un atbaidošs. Savvaļas (nežēlīgs) zēns izaug par savvaļas vīru un noslēdz (pabeidz) nežēlības un nežēlības karjeru ar nežēlīgu slepkavību, par ko viņu pakāra un sadalīja.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Četri nežēlības posmi?
A: "Četri nežēlības posmi" ir četru drukātu gravīru sērija, ko angļu mākslinieks Viljams Hogārts publicēja 1751. gadā. Katrā grafikā ir atspoguļota izdomāta tēla Toma Nero dzīve.
J: Kas ir attēlots Pirmajā nežēlības posmā?
A: "Cruelty" pirmajā posmā redzams, kā Nerons kā bērns sāpina suni.
J: Kas attēlots nežēlības otrajā posmā?
A: Otrajā nežēlības posmā ir attēlots Nerons, kurš tagad ir pieaugušais un sit savu zirgu.
J: Kas notiek filmā "Nežēlība pilnībā"?
A: Darbā "Cruelty in perfection" Nerons kļūst par laupītāju un nogalina savu grūtnieci mīļāko.
Jautājums: Kas ir attēlots filmā The reward of cruelty?
A.: Filmā "The reward of cruelty" Nerona ķermeni pēc nāvessoda izpildīšanas ķirurgi paņem no karātavas un sagriež gabalos. Tas attiecas uz 1752. gadā pieņemto likumu, ar kuru tika mainīts likums, nosakot, ka pirms apbedīšanas sodīto slepkavu līķi jāizmanto anatomijas nodarbībām.
J: Kāpēc Viljams Hogārts radīja šīs grafikas? A: Viljams Hogārts radīja šīs grafikas, lai cilvēki saprastu viņa vēstījumu par nežēlību, ko viņš redzēja Londonas ielās, kā arī morāles mācību nolūkos. Viņš tos iespieda uz lēta papīra, lai tie būtu pieejami arī nabadzīgiem cilvēkiem.
Meklēt