Valsts (Platons)
Platona grāmata "Republika". Tā tika pabeigta 390. gadā p.m.ē. Tajā tiek uzdots jautājums "kāpēc cilvēkiem būtu jādara labas lietas?", kā arī jautājums "vai cilvēki tiek sodīti par sliktām lietām?". Platons teica, ka cilvēkiem nevajadzētu darīt sliktas lietas, jo cilvēki, kas dara sliktas lietas, ir nelaimīgi. Savukārt cilvēki, kas dara labas lietas, ir laimīgi.
Viņš arī teica, ka, ja sabiedrībā varu iegūst cilvēki, kas dara sliktas lietas, tad šī sabiedrība kļūs nelaimīga. Platons uzskatīja, ka filozofi vislabāk spēj darīt labas lietas, tāpēc viņiem vajadzētu piešķirt varu sabiedrībā. Viņš uzskatīja, ka nefilozofiem vajadzētu ļaut, lai viņus pārvalda filozofi, un, ja viņi to darīs, tad viņi būs laimīgi, jo tautu vara (demokrātija) bieži vien krīt nepamatotu apjukumu dēļ. Tomēr, lai nebūtu kārdinājuma darīt sliktas lietas, filozofiem, kuriem ir vara, nedrīkst būt lietu vai mīlestības.
Apspriežot šos jautājumus, Platons runāja arī par daudzām citām lietām, tostarp metafiziku, psiholoģiju, reliģiju un lielāko daļu filozofijas nozaru. Viņš ieviesa filozofiju, ko sauc par platonismu.
Platona arguments (Mazāk vienkārši)
Platons uzskatīja, ka cilvēki un sabiedrības ir ļoti līdzīgas.
Platons uzskatīja, ka cilvēks sastāv no trim lietām:
- Prāts, kas domā un spriež
- Gars vai "es", kas rūpējas par personu.
- Ķermenis, kas kaut ko dara, kam kaut kas patīk, kas kaut ko ienīst un kas kaut ko vēlas (piemēram, ēst, dzert un nodarboties ar seksu).
Viņš teica, ka labs cilvēks ieklausīsies visās šajās lietās, bet ļaus prātam kontrolēt pārējās divas.
Cilvēks, kurš neieklausās visās trīs daļās vai kurš neļauj prātam kontrolēt pārējās divas, būs nelaimīgs. Viņš var kļūt traks, jo neļauj prātam kontrolēt sevi. Vai arī viņi var darīt lietas, ko vēlāk nožēlos. Viņus arī necienīs citi cilvēki, un viņi no tā cietīs. Viņš teica, ka viņi būs kā anarhijā esoša valsts.
Platons arī uzskatīja, ka sabiedrībā jābūt trim lietām (cilvēku tipiem).
- Filozofi, kas domā sabiedrības labā
- Karavīri, kas rūpējas par sabiedrību
- Strādājošie, kas sabiedrībā dara lietas, kas ražo pārtiku, dzērienus un vēl vairāk strādājošo.
Viņš teica, ka sabiedrībai ir vajadzīgas visas trīs lietas (cilvēku tipi), bet tikai filozofi būs labi cilvēki. Pārējos dominēs viņu dvēseles vai ķermeņi, nevis prāts. Karavīri pat neklausīs savam prātam, un strādnieki neklausīs savam prātam vai dvēselei. Tādēļ filozofiem ir jāvalda, bet pārējiem cilvēku tipiem ir jābūt kareivjiem un strādniekiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Republika"?
A: "Republika" ir Platona sarakstīta grāmata.
J: Kad tika pabeigta "Republika"?
A: "Republika" tika pabeigta 375. gadā pirms mūsu ēras.
Q: Kādi jautājumi tiek uzdoti "Republikā"?
A: "Republikā" tiek uzdoti jautājumi "kāpēc cilvēkiem vajadzētu darīt labas lietas?" un "vai cilvēki tiek sodīti par sliktu lietu izdarīšanu?".
J: Ko Platons teica par sliktu lietu darīšanu?
A: Platons teica, ka cilvēkiem nevajadzētu darīt sliktas lietas, jo cilvēki, kas dara sliktas lietas, beigās ir nelaimīgi.
Jautājums: Kam, pēc Platona domām, vajadzētu būt varai sabiedrībā?
A: Platons uzskatīja, ka filozofi vislabāk spēj darīt labas lietas, tāpēc viņiem vajadzētu piešķirt varu sabiedrībā.
Jautājums: Kāpēc Platons uzskatīja, ka nefilozofiem vajadzētu ļaut, lai viņus pārvalda filozofi?
A: Platons uzskatīja, ka nefilozofiem vajadzētu ļaut sevi pārvaldīt filozofiem, jo tautu vara (demokrātija) bieži vien krīt nepamatotu apjukumu dēļ.
J: Kas ir platonisms?
A: Platonisms ir Platona ieviesta filozofija, kas pēta tādas tēmas kā metafizika, psiholoģija, reliģija un lielākā daļa filozofijas nozaru.
