Platona Republika: taisnīgums, ideālā valsts un filozofu vara
Platona grāmata "Republika". Tā tika pabeigta 390. gadā p.m.ē. Tajā tiek uzdots jautājums "kāpēc cilvēkiem būtu jādara labas lietas?", kā arī jautājums "vai cilvēki tiek sodīti par sliktām lietām?". Platons teica, ka cilvēkiem nevajadzētu darīt sliktas lietas, jo cilvēki, kas dara sliktas lietas, ir nelaimīgi. Savukārt cilvēki, kas dara labas lietas, ir laimīgi.
Darbs ir saruna (dialogs), kurā galveno runu vada Sokrāts, un tas aptver gan politikas, gan metafizikas, ētikas un pedagoģijas jautājumus. Platons izvirza ideju, ka taisnīgums sabiedrībā nozīmē, ka katrai sabiedrības daļai tiek uzticēts tās dabiskajam uzdevumam — ražotājiem ražošana, aizstāvjiem — aizsardzība, bet valdītājiem — gudra pārvaldība.
Taisnīgums un trīsdalīgā dvēsele
Republikā Platons apraksta cilvēka dvēseli kā trīsdalīgu: rezonējošā (prāta) daļa, drosmes (vēlmju kontrolējošā) daļa un kama
Valsts struktūra un filozofu vara
Platons iedala ideālo valsti trīs klasēs: valdnieki (filozofi), aizstāvji (karavīri) un ražotāji (zemkopji, amatnieki, tirgotāji). Viņa slavenā doma ir, ka valdīt vajadzētu tiem, kuri vislabāk saprot patiesību un Labo — tātad filozofiem. Tāpēc viņš piedāvā, ka filozofi būtu valsts vadītāji (tā dēvētie "filozofu ķēniņi").
Lai novērstu varas korupciju, Platons ierosina, ka valdniekiem (un plašāk — sargiem) būtu jādzīvo ar ierobežotu privāto mantu un ar kopīgām ģimenes attiecībām un īpašumiem, tādējādi mazinot personiskā ieguvuma kārdinājumu. Šī ideja ir pretrunīga un izraisījusi daudz diskusiju — daudzi uzskata to par utopisku vai autoritāru risinājumu.
Izglītība, Ideja par Labo un Ala alegorija
Platons domā, ka filozofiem nepieciešama ilgstoša un stingra izglītība: sākot ar mūziku un sportu, tālāk — ar matemātiku, ģeometriju, astronomiju un beidzot ar dialektiku. Mērķis ir sagatavot prātu, lai tas spētu uztvert Idejas (formu) pasauli — īpaši Ideju par Labo, kas Platona sistēmā ir augstākā realitāte un skaidro zināšanas un vērtības.
Viens no Republikas slavenākajiem tēliem ir Alegorija par alu (Ala alegorija). Tajā cilvēki tiek attēloti kā ieslodzīti alā, kuri redz tikai ēnas uz sienas un uzskata tās par realitāti. Kad kāds izkāpj ārā un ieraudzījis sauli (Labo), viņš saprot patieso pasauli. Šis attēlojums parāda, kā izglītība un filozofiska pārveide ļauj cilvēkam pāriet no viltus zināšanas uz patiesu sapratni.
Metafizika, reliģija un platonisms
Platonisms — Platona domu tradīcija — izriet no viņa mācības par Idejām: abstraktām, nemainīgām parādībām, kas pastāv neatkarīgi no fiziskām lietām. Republika apskata arī metafizikas, psiholoģijas un reliģijas jautājumus, piemēram, dvēseles nemirstību, morālo kārtību un rituālu nozīmi sabiedrībā.
Kritika un ietekme
Platona Republika ir bijusi un joprojām ir ļoti ietekmīga, tomēr tā arī tiek kritizēta. Kritiķi norāda uz iespējamo autoritārisma elementu — elites, kas nosaka, kā citiem dzīvot — un uz praktiskām problēmām īstenošanā. Aristotelis un vēlākie domātāji plaši apsprieduši un kritizējuši Platona idejas. Tajā pašā laikā Republika ir kļuvusi par pamatu daudziem filozofiskiem, politiskiem un reliģiskiem virzieniem, ietekmējot Rietumu domu tradīciju gadsimtiem ilgi.
Šī grāmata ne tikai uzdod jautājumus par to, kas ir taisnīgums un kā vajadzētu organizēt valsti, bet arī iedrošina domāt par cilvēka dabas, zināšanas un laimes sakariem. Viens no Platona galvenajiem secinājumiem ir: ja sabiedrībā varu iegūst ļaudis, kas rīkojas netaisnīgi vai pēc savtīgām kaislībām, tā sabiedrība kļūst nelaimīga — tāpēc iespējami labākai pārvaldībai viņš piedāvā, ka vadītājiem jābūt izglītotiem, morāliem un orientētiem uz Labo. Tomēr šai idejai ir savas sarežģītības un ierobežojumi: Platons arī prasa, lai valdniekiem nebūtu personisku īpašumu un mīlestību, kas varētu novest pie interešu konflikta (mīlestības). Viņa skatījumā nefilozofiem būtu jāpārzina sava vieta sistēmā, jo tautu vara (demokrātija) bieži vien krīt nepamatotu apjukumu dēļ.
Platona arguments (Mazāk vienkārši)
Platons uzskatīja, ka cilvēki un sabiedrības ir ļoti līdzīgas.
Platons uzskatīja, ka cilvēks sastāv no trim lietām:
- Prāts, kas domā un spriež
- Gars vai "es", kas rūpējas par personu.
- Ķermenis, kas kaut ko dara, kam kaut kas patīk, kas kaut ko ienīst un kas kaut ko vēlas (piemēram, ēst, dzert un nodarboties ar seksu).
Viņš teica, ka labs cilvēks ieklausīsies visās šajās lietās, bet ļaus prātam kontrolēt pārējās divas.
Cilvēks, kurš neieklausās visās trīs daļās vai kurš neļauj prātam kontrolēt pārējās divas, būs nelaimīgs. Viņš var kļūt traks, jo neļauj prātam kontrolēt sevi. Vai arī viņi var darīt lietas, ko vēlāk nožēlos. Viņus arī necienīs citi cilvēki, un viņi no tā cietīs. Viņš teica, ka viņi būs kā anarhijā esoša valsts.
Platons arī uzskatīja, ka sabiedrībā jābūt trim lietām (cilvēku tipiem).
- Filozofi, kas domā sabiedrības labā
- Karavīri, kas rūpējas par sabiedrību
- Strādājošie, kas sabiedrībā dara lietas, kas ražo pārtiku, dzērienus un vēl vairāk strādājošo.
Viņš teica, ka sabiedrībai ir vajadzīgas visas trīs lietas (cilvēku tipi), bet tikai filozofi būs labi cilvēki. Pārējos dominēs viņu dvēseles vai ķermeņi, nevis prāts. Karavīri pat neklausīs savam prātam, un strādnieki neklausīs savam prātam vai dvēselei. Tādēļ filozofiem ir jāvalda, bet pārējiem cilvēku tipiem ir jābūt kareivjiem un strādniekiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir "Republika"?
A: "Republika" ir Platona sarakstīta grāmata.
J: Kad tika pabeigta "Republika"?
A: "Republika" tika pabeigta 375. gadā pirms mūsu ēras.
Q: Kādi jautājumi tiek uzdoti "Republikā"?
A: "Republikā" tiek uzdoti jautājumi "kāpēc cilvēkiem vajadzētu darīt labas lietas?" un "vai cilvēki tiek sodīti par sliktu lietu izdarīšanu?".
J: Ko Platons teica par sliktu lietu darīšanu?
A: Platons teica, ka cilvēkiem nevajadzētu darīt sliktas lietas, jo cilvēki, kas dara sliktas lietas, beigās ir nelaimīgi.
Jautājums: Kam, pēc Platona domām, vajadzētu būt varai sabiedrībā?
A: Platons uzskatīja, ka filozofi vislabāk spēj darīt labas lietas, tāpēc viņiem vajadzētu piešķirt varu sabiedrībā.
Jautājums: Kāpēc Platons uzskatīja, ka nefilozofiem vajadzētu ļaut, lai viņus pārvalda filozofi?
A: Platons uzskatīja, ka nefilozofiem vajadzētu ļaut sevi pārvaldīt filozofiem, jo tautu vara (demokrātija) bieži vien krīt nepamatotu apjukumu dēļ.
J: Kas ir platonisms?
A: Platonisms ir Platona ieviesta filozofija, kas pēta tādas tēmas kā metafizika, psiholoģija, reliģija un lielākā daļa filozofijas nozaru.
