Trīpi (Thysanoptera) — definīcija, uzbūve, dzīvesveids un kaitēkļi
Trīpi ir kukaiņu kārta Thysanoptera. Tie ir sīki, tievi kukaiņi ar bārkstveida spārniem. Zinātniskais nosaukums Thysanoptera cēlies no grieķu thysanos (bārkstis) un pteron (spārns).
Citi izplatīti nosaukumi ir pērkona mušas, pērkonvaboles, vētras mušas, pērkonvaboles un kukurūzas utis. Trīpi barojas ar dažādiem augiem un arī dažkārt ar citiem kukaiņiem, caurdurdami audus un izsūcot šūnu saturu. Dažas sugas ir svarīgi lauksaimniecības un dārzkopības kaitēkļi, jo bojā kultūras augus, savukārt citas pilda ekoloģiskas funkcijas kā apputeksnētāji vai plēsēji.
Britu salās sastopamie trīpi parasti ir mazi — tikai 1–2 mm gari, bet citviet pasaulē dažu sugu garums var sasniegt līdz pat 14 mm. Parasti tiem ir divi pāri šauru, bārkstveida spārnu, lai gan daļa sugu ir bezspārnu. Pasaulē ir zināmas vairāk nekā 6000 tripsu sugu, no kurām vairāk nekā 300 ir sastopamas Eiropā un aptuveni 150 - Lielbritānijā.
Uzbūve
- Ķermeņa forma: slaids, cilindrisks vai nedaudz stiklojies, bieži dzeltenīgi, brūni vai melni toņi.
- Spārni: šauri ar gariem bārkstveida matiņiem (fringed wings), kas dod tripsiem raksturīgo izskatu.
- Mutes aparāts: asimetrisks, kas piemērots caurdurošai-sūcošai barošanai — viena mandible ir labi attīstīta, otra samazināta.
- Izmērs: vairums sugu 1–5 mm, bet retos gadījumos līdz 14 mm.
Dzīves cikls un attīstība
Trīpi iziet nepilnīgu pārvērtību ciklu, bet to attīstība ietver olas, vairākus nīmfāžu (nimfu) stadijas un pieaugušo (imago). Olas parasti tiek iedētas augļu, lapu vai ziedu audiem. Nīmfāzes aktīvi barojas; daudziem tripsiem ir arī priekšpupa un pupa stadijas, kas var notikt uz auga vai augsnē/augu atliekās. Atkarībā no sugas un temperatūras var būt vairākas paaudzes gadā — siltākos apstākļos attīstība ir ļoti ātra.
Dzīvesveids un barošanās
- Daudzi trīpi barojas ar augu šūnām — lapu epidermu, pumpuriem, ziediem un augļiem.
- Dažas sugas ir plēsīgas un medī mazos kukaiņus vai to olas.
- Daži trīpi palīdz apputeksnēt, pārvietojoties pa ziediem, taču augu bojājumi bieži pārspēj šo labumu.
- Trīpi var būt arī vīrusu pārnēsātāji — daži pārvada Tospovīrusus, piemēram, Tomato spotted wilt virus (TSWV), kas var būt ļoti postoši kultūrām.
Kaitēkļi un bojājumi
Tripsu bojājumi augiem var izpausties dažādi:
- smalkas dzeltenas vai sudrabainas plankumi (stippling) uz lapām;
- deformēti pumpuri un ziedi, ziedu nokrišana;
- stipri bojātās vietās var redzēt melnus fekālu punktus;
- stipra invāzija var samazināt ražu un agrīnās inficētās kultūrās pasliktināt graudu/augu kvalitāti;
- vīrusu pārnešana, izraisot slimības ar smagiem ekonomiskiem zaudējumiem.
Kā atpazīt tripsu invāziju
- izskatīgi sudrabaini plankumi un punktēšana lapu virsmā;
- izkropļoti un sarolla pumpuri vai ziedi;
- redzami sīki, kustīgi kukaiņi ar bārkstainiem spārniem, bieži paslēpti ziedos vai starp lapu zvīņām;
- naudāma monitorēšana ar ziliem vai baltajiem lipīgiem slazdiem — uz tiem ātri uzķerami lidojošie trīpi.
Aizsardzība un kontroles metodes
Efektīva tripsu kontrole parasti balstās uz integrētu kaitēkļu pārvaldību (IPM), kurā apvieno dažādas metodes:
- Kultūras pasākumi: šķirņu izvēle ar lielāku noturību, stādījumu apkope, raupja augsnes apstrāde, lai samazinātu patvēruma vietas.
- Monitorings: regulāra pārbaude, lipīgie slazdi (zili vai balti) un paraugu ņemšana ziedos/lapās.
- Bioloģiskā kontrole: izmanto plēsējus (piem., Orius sugas – "minute pirate bugs"), parazītiskus organisma vai rokmītes un vorveidīgus mikroorganismus. Amblyseius-swirskii tipa plēsējmite var samazināt tripsu populāciju siltumnīcās.
- Ķīmiskā kontrole: piesardzīga insekticīdu izmantošana, izvēloties preparātus ar atšķirīgu darbības veidu, lai samazinātu rezistences attīstību. Jāievēro EPS (ievāc nepieciešamo informāciju par līdzekļiem) un jāpiemēro tikai pēc monitoringa rezultātiem.
- Kultūras maiņa un sanitārie pasākumi: atkritumu attīrīšana, infektēto augu iznīcināšana, karantīnas noteikumi ja atvestas jaunas stādījumu vienības.
Biežāk sastopamās kaitēkļu sugas
- Thrips tabaci — ķiploku trīps, bojā dārzeņus un kultūras graudus.
- Frankliniella occidentalis — rietumu trīps, invazīva un ļoti nozīmīga siltumnīcu un lauka kaitēkļu suga, arī vīrusu pārnēsātājs.
- Vairākas citas Thripidae un Phlaeothripidae dzimtas sugas var kļūt par lokāli nozīmīgiem kaitēkļiem atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un kultūrām.
Loma ekosistēmā
Lai gan daudzas tripsu sugas ir kaitēkļi, citas palīdz sadalīt augu materiālu, piedalās apputeksnē vai darbojas kā plēsēji pret citiem kaitēkļiem. Tāpēc pienācīga identifikācija un izvērtēšana ir svarīga, lai nepārnīktu bioloģisko kontroli, piemēram, iznīcinot noderīgos plēsējus ar nepiemērotiem insekticīdiem.
Ja ir aizdomas par tripsu invāziju dārzā vai komerciālajās platībās, ieteicams sazināties ar vietējo augkopības vai dārzkopības padomi, izmantot monitoringu un plānot IPM stratēģiju, kas ietver gan kultūras, gan bioloģiskos un, ja nepieciešams, ķīmiskos pasākumus.
