Begoniaceae ir ziedošu augu dzimta ar aptuveni 1400–1500 sugām, kas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropos un tropos. Visas sugas, izņemot vienu, ir Begonia ģints. Vienīgā cita dzimtas ģints — Hillebrandia — ir endēmiska Havaju salās, un tajā ir tikai viena suga.
Begoniaceae pārstāvji ir gan viengadīgi, gan daudzgadīgi lakstaugi, dažas sugas veido sīpolus vai rīklītes, bet citas ir segvietīgas vai krūmveidīgas. Daudzas dažu begoniju ģints sugu un hibrīdu šķirnes (vai kultivāri) tiek izmantotas kā dekoratīvie augi.
Morfoloģija — galvenās pazīmes
- Lapas: bieži asimetriskas (obliķas), dažādās formās un krāsās — no vienkārši zaļām līdz dekoratīvi raibām (piemēram, Begonia rex tipa šķirnes).
- Ziedi: parasti nelieli, divdzimumu strukturā (monoiskas sugas ar atsevišķiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem uz viena indivīda). Ziedi var būt krāšņi vai askētiski atkarībā no sugas.
- Sēklas un auglis: daudzām sugām auglis ir kapsula ar sīkiem sēklas. Sēklu dēstīšana nodrošina daudzveidību, bet kultivarus bieži reproducē vegetatīvi.
- Stumbri: var būt stublāji, krūmveidīgi, sakneni vai reizes dīgļi (rhizomi) atkarībā no sugas.
Izplatība un biotopi
Begoniaceae dominē tropu un subtropu reģionos visā pasaulē — Dienvidamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna salās. Dažas sugas ir pielāgojušās temperatūrā mēreniem apstākļiem (piemēram, Begonia grandis Austrumāzijā). Begonijas parasti aug mitros mežos, uz klintīm, pazemes mitrās vietās un dažkārt arī kā epifīti — uz citiem augiem.
Cilvēku izmantošana un audzēšana
- Dekoratīvie mērķi: visizplatītākā izmantošana — terasēs, podos, apstādījumos un interjera augiem. Populāri ir lapu dekoratīvie tipi (rex begonijas), vaska begonijas (Begonia x semperflorens grupas) un lielziedu istabas šķirnes.
- Audzēšanas pamati: lielākajai daļai begoniju patīk gaiša, bet ne tieša spēcīga saule, auglīga, labi drenējoša augsne un vienmērīgi mitrs substrāts. Daudzas šķirnes labi pavairo ar lapu vai stumbra spraudeņiem, rizoņiem vai no sēklām.
- Hibridizācija: begonijas labi hibridizējas, kas ļāvis radīt daudz komerciālu šķirņu ar dažādām lapu krāsām, formām un ziedu īpašībām.
- Slimības un kaitēkļi: jutīgas pret pārlieku laistīšanu (sakņu puves), var skart miltrasa, pūtītes un sīki kukaiņi (piem., pūkblusas, laputis). Pareiza ventilācija, atbilstoša mitruma kontrole un profilaktiska aprūpe samazina problēmas.
Saglabāšana un draudi
Daudzas savvaļas begoniju sugas ir apdraudētas vai nelabvēlīgi ietekmētas, jo to biotopi tiek iznīcināti mežu izciršanas, lauksaimniecības paplašināšanās un urbānizācijas dēļ. Tiek veikti pasākumi — sugu monitorings, aizsargātas teritorijas un kultivēšana kā izsargāšanas metode, lai saglabātu ģenētisko daudzveidību.
Piemēri un nosaukumi
Bieži pieminētas sugas un grupas, ko lieto dārzos un mājās: Begonia rex (krāšņlapu grupas), vaska begonijas (Begonia x semperflorens-cultorum hibrīdi), puntzīmju begonijas (Begonia maculata) un dažas izturīgākas sugas, piemēram, Begonia grandis. Katra suga vai kultivārs var prasīt atšķirīgu aprūpi, tāpēc pirms iegādes ieteicams noskaidrot konkrētā auga prasības.
Begoniaceae ir daudzveidīga un vizuāli pievilcīga augu grupa, kas apvieno gan floristisko krāšņumu, gan interešu iespējas dārzniekiem un kolekcionāriem. Savukārt dabā tās sugas spēlē nozīmīgu lomu tropu ekosistēmās un to saglabāšana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

