Begoniaceae
Begoniaceae ir ziedošu augu dzimta ar aptuveni 1400-1500 sugām, kas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropos un tropos. Visas sugas, izņemot vienu, ir Begonia ģints. Vienīgā cita dzimtas ģints - Hillebrandia - ir endēmiska Havaju salās, un tajā ir tikai viena suga.
Daudzas dažu begoniju ģints sugu un hibrīdu šķirnes (vai kultivāri) tiek izmantotas kā dekoratīvie augi.
Apraksts
Augs un lapas
Lielākā daļa šīs dzimtas augu ir daudzgadīgi zālaugi, un tikai daži ir krūmi vai zemkrūmi; to augstums ir no dažiem centimetriem līdz 3 metriem. To lapas un stublāji ir sukulenti, tas ir, lapas un stublāji ir sulīgi un uzkrāj ūdeni.
Stublāji ir vertikāli, un daudzas sugas veido sakneņus vai bumbuļus (gaļīgi, sabiezināti pazemes stublāji). Dažos gadījumos stublāji ir ļoti īsi, un lapas ir grupās tuvu augsnei.
Vairumam sugu lapas ir vienkāršas, nedalītas un ar vairāk vai mazāk nevienādām malām; tikai dažos gadījumos tās ir saliktas (dalītas). Tās ir pārmaiņus vai, ja stublājs ir ļoti īss, tās visas ir vienā grupā.
Ziedi un augļi
Begoniaceae dzimtas augi lielākoties ir vienmāju augi, t. i., uz viena auga ir gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi; ļoti maz ir divmāju augu, kuriem ir tikai viena veida ziedi, t. i., augi ir vai nu vīrišķie, vai sievišķie. Ziedi ir sagrupēti ziedkopās.
Augļi ir kapsulas (vienkārši, sausi augļi) un dažkārt ogas; tajos ir daudz ļoti mazu sēklu.
Hromosomu skaits
Hromosomu skaits ir mainīgs, n=10-21 vai vairāk.
Begonia aconitifolia
Ģints
Begoniaceae dzimtu kā Begoniae 1820. gadā nosauca Bohēmijas zinātnieki Frīdrihs grāfs fon Berchtolds un Jans Svatopluks Presls (Friedrich Graf von Berchtold un Jan Svatopluk Presl) izdevumā Prirozenosti Rostlin, 1:270, bet 1824. gadā zviedru botāniķis Karls Adolfs Agards (Carl Adolph Agardh) to publicēja Aphorismi Botanici.
Šajā dzimtā ir divas ģintis:
- Begonijas (Begonia) - aptuveni 1400 sugu, kas plaši izplatītas tropos.
- Hillebrandia ar vienu sugu, kas ir endēmiska Havaju salām un ir vienīgais Begoniaceae dzimtas pārstāvis, kas sastopams šajās salās.
Nesen Jaunās Gvinejas ģints Symbegonia Warb. tika reducēta uz Begonia nodaļu.
Kur tie aug
Šīs dzimtas sugas ir plaši sastopamas visās mitrajās tropu valstīs, tās nav sastopamas tikai Austrālijas tropu mežos.
Viena no sugām, B. grandis, aug mērenā klimata joslā, un tā aug līdz pat Pekinas (Ķīna) apkaimei.
Izmanto
Dažas begoniju ģints sugas, hibrīdus un šķirnes visā pasaulē izmanto kā dekoratīvos augus parkos, dārzos, balkonos un kā istabas augus, jo tiem ir skaistas lapas un ziedi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Begoniaceae dzimta?
A: Begoniaceae dzimta ir ziedošu augu dzimta ar aptuveni 1400-1500 sugām, kas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropos un tropos.
J: Kāda ir visu Begoniaceae dzimtas augu ģints, izņemot vienu sugu?
A: Begoniaceae dzimtas augu ģints, izņemot vienu sugu, ir Begonia.
J: Kura ir vēl viena Begoniaceae dzimtas ģints?
A: Begoniaceae dzimtas vienīgā ģints ir Hillebrandia.
J: Kāda ir Begoniaceae dzimtas sugu izplatība?
A: Begoniaceae dzimtas sugas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropu un tropu reģionos.
J: Cik sugu ir Begoniaceae dzimtas dzimtas dzīvniekiem?
A: Begoniaceae dzimtas augu ir aptuveni 1400-1500 sugu.
J: Kur ir endēmiska Hillebrandia ģints?
A: Hillebrandia ģints ir endēmiska Havaju salās.
J: Kādi ir daži Begonia ģints šķirņu un hibrīdu izmantošanas veidi?
A: Begoniju ģints šķirnes un hibrīdus izmanto kā dekoratīvos augus.
