AlegsaOnline.com

Begoniaceae — definīcija: begoniju dzimta, sugas un izplatība

Begoniaceae — definīcija: begoniju dzimta ar ~1400–1500 sugām, sugu daudzveidība, hibrīdi un izplatība subtropos un tropos. Uzzini par sugām un audzēšanas īpatnībām.

Autors: Leandro Alegsa

20-12-2025

Begoniaceae ir ziedošu augu dzimta ar aptuveni 1400–1500 sugām, kas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropos un tropos. Visas sugas, izņemot vienu, ir Begonia ģints. Vienīgā cita dzimtas ģints — Hillebrandia — ir endēmiska Havaju salās, un tajā ir tikai viena suga.

Begoniaceae pārstāvji ir gan viengadīgi, gan daudzgadīgi lakstaugi, dažas sugas veido sīpolus vai rīklītes, bet citas ir segvietīgas vai krūmveidīgas. Daudzas dažu begoniju ģints sugu un hibrīdu šķirnes (vai kultivāri) tiek izmantotas kā dekoratīvie augi.

Morfoloģija — galvenās pazīmes

Lapas: bieži asimetriskas (obliķas), dažādās formās un krāsās — no vienkārši zaļām līdz dekoratīvi raibām (piemēram, Begonia rex tipa šķirnes).
Ziedi: parasti nelieli, divdzimumu strukturā (monoiskas sugas ar atsevišķiem vīrišķajiem un sievišķajiem ziediem uz viena indivīda). Ziedi var būt krāšņi vai askētiski atkarībā no sugas.
Sēklas un auglis: daudzām sugām auglis ir kapsula ar sīkiem sēklas. Sēklu dēstīšana nodrošina daudzveidību, bet kultivarus bieži reproducē vegetatīvi.
Stumbri: var būt stublāji, krūmveidīgi, sakneni vai reizes dīgļi (rhizomi) atkarībā no sugas.

Izplatība un biotopi

Begoniaceae dominē tropu un subtropu reģionos visā pasaulē — Dienvidamerikā, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Klusā okeāna salās. Dažas sugas ir pielāgojušās temperatūrā mēreniem apstākļiem (piemēram, Begonia grandis Austrumāzijā). Begonijas parasti aug mitros mežos, uz klintīm, pazemes mitrās vietās un dažkārt arī kā epifīti — uz citiem augiem.

Cilvēku izmantošana un audzēšana

Dekoratīvie mērķi: visizplatītākā izmantošana — terasēs, podos, apstādījumos un interjera augiem. Populāri ir lapu dekoratīvie tipi (rex begonijas), vaska begonijas (Begonia x semperflorens grupas) un lielziedu istabas šķirnes.
Audzēšanas pamati: lielākajai daļai begoniju patīk gaiša, bet ne tieša spēcīga saule, auglīga, labi drenējoša augsne un vienmērīgi mitrs substrāts. Daudzas šķirnes labi pavairo ar lapu vai stumbra spraudeņiem, rizoņiem vai no sēklām.
Hibridizācija: begonijas labi hibridizējas, kas ļāvis radīt daudz komerciālu šķirņu ar dažādām lapu krāsām, formām un ziedu īpašībām.
Slimības un kaitēkļi: jutīgas pret pārlieku laistīšanu (sakņu puves), var skart miltrasa, pūtītes un sīki kukaiņi (piem., pūkblusas, laputis). Pareiza ventilācija, atbilstoša mitruma kontrole un profilaktiska aprūpe samazina problēmas.

Saglabāšana un draudi

Daudzas savvaļas begoniju sugas ir apdraudētas vai nelabvēlīgi ietekmētas, jo to biotopi tiek iznīcināti mežu izciršanas, lauksaimniecības paplašināšanās un urbānizācijas dēļ. Tiek veikti pasākumi — sugu monitorings, aizsargātas teritorijas un kultivēšana kā izsargāšanas metode, lai saglabātu ģenētisko daudzveidību.

Piemēri un nosaukumi

Bieži pieminētas sugas un grupas, ko lieto dārzos un mājās: Begonia rex (krāšņlapu grupas), vaska begonijas (Begonia x semperflorens-cultorum hibrīdi), puntzīmju begonijas (Begonia maculata) un dažas izturīgākas sugas, piemēram, Begonia grandis. Katra suga vai kultivārs var prasīt atšķirīgu aprūpi, tāpēc pirms iegādes ieteicams noskaidrot konkrētā auga prasības.

Begoniaceae ir daudzveidīga un vizuāli pievilcīga augu grupa, kas apvieno gan floristisko krāšņumu, gan interešu iespējas dārzniekiem un kolekcionāriem. Savukārt dabā tās sugas spēlē nozīmīgu lomu tropu ekosistēmās un to saglabāšana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.

Apraksts

Augs un lapas

Lielākā daļa šīs dzimtas augu ir daudzgadīgi zālaugi, un tikai daži ir krūmi vai zemkrūmi; to augstums ir no dažiem centimetriem līdz 3 metriem. To lapas un stublāji ir sukulenti, tas ir, lapas un stublāji ir sulīgi un uzkrāj ūdeni.

Stublāji ir vertikāli, un daudzas sugas veido sakneņus vai bumbuļus (gaļīgi, sabiezināti pazemes stublāji). Dažos gadījumos stublāji ir ļoti īsi, un lapas ir grupās tuvu augsnei.

Vairumam sugu lapas ir vienkāršas, nedalītas un ar vairāk vai mazāk nevienādām malām; tikai dažos gadījumos tās ir saliktas (dalītas). Tās ir pārmaiņus vai, ja stublājs ir ļoti īss, tās visas ir vienā grupā.

Ziedi un augļi

Begoniaceae dzimtas augi lielākoties ir vienmāju augi, t. i., uz viena auga ir gan vīrišķie, gan sievišķie ziedi; ļoti maz ir divmāju augu, kuriem ir tikai viena veida ziedi, t. i., augi ir vai nu vīrišķie, vai sievišķie. Ziedi ir sagrupēti ziedkopās.

Augļi ir kapsulas (vienkārši, sausi augļi) un dažkārt ogas; tajos ir daudz ļoti mazu sēklu.

Hromosomu skaits

Hromosomu skaits ir mainīgs, n=10-21 vai vairāk.

Ģints

Begoniaceae dzimtu kā Begoniae 1820. gadā nosauca Bohēmijas zinātnieki Frīdrihs grāfs fon Berchtolds un Jans Svatopluks Presls (Friedrich Graf von Berchtold un Jan Svatopluk Presl) izdevumā Prirozenosti Rostlin, 1:270, bet 1824. gadā zviedru botāniķis Karls Adolfs Agards (Carl Adolph Agardh) to publicēja Aphorismi Botanici.

Šajā dzimtā ir divas ģintis:

Begonijas (Begonia) - aptuveni 1400 sugu, kas plaši izplatītas tropos.
Hillebrandia ar vienu sugu, kas ir endēmiska Havaju salām un ir vienīgais Begoniaceae dzimtas pārstāvis, kas sastopams šajās salās.

Nesen Jaunās Gvinejas ģints Symbegonia Warb. tika reducēta uz Begonia nodaļu.

Kur tie aug

Šīs dzimtas sugas ir plaši sastopamas visās mitrajās tropu valstīs, tās nav sastopamas tikai Austrālijas tropu mežos.

Viena no sugām, B. grandis, aug mērenā klimata joslā, un tā aug līdz pat Pekinas (Ķīna) apkaimei.

Izmanto

Dažas begoniju ģints sugas, hibrīdus un šķirnes visā pasaulē izmanto kā dekoratīvos augus parkos, dārzos, balkonos un kā istabas augus, jo tiem ir skaistas lapas un ziedi.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Begoniaceae dzimta?

A: Begoniaceae dzimta ir ziedošu augu dzimta ar aptuveni 1400-1500 sugām, kas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropos un tropos.

J: Kāda ir visu Begoniaceae dzimtas augu ģints, izņemot vienu sugu?

A: Begoniaceae dzimtas augu ģints, izņemot vienu sugu, ir Begonia.

J: Kura ir vēl viena Begoniaceae dzimtas ģints?

A: Begoniaceae dzimtas vienīgā ģints ir Hillebrandia.

J: Kāda ir Begoniaceae dzimtas sugu izplatība?

A: Begoniaceae dzimtas sugas sastopamas gan Jaunās, gan Vecās pasaules subtropu un tropu reģionos.

J: Cik sugu ir Begoniaceae dzimtas dzimtas dzīvniekiem?

A: Begoniaceae dzimtas augu ir aptuveni 1400-1500 sugu.

J: Kur ir endēmiska Hillebrandia ģints?

A: Hillebrandia ģints ir endēmiska Havaju salās.

J: Kādi ir daži Begonia ģints šķirņu un hibrīdu izmantošanas veidi?

A: Begoniju ģints šķirnes un hibrīdus izmanto kā dekoratīvos augus.