Aukla (saukta arī par presēšanas auklu) ir vispārīgs nosaukums vieglai auklai vai stipram diegam, ko veido divas vai vairākas mazākas kopā savītas dzijām vai pavedieniem. Citreiz ar šo vārdu apzīmē arī citas saistītas virves un auklas — piemēram, parasti ar terminu auklu saprot plašāku kategoriju; vārds “aukla” bieži tiek lietots kā sinonīms, tomēr parasti aukla ir plānāka vai smalkāka nekā parasta virve.

Materiāli. Auklu izgatavošanā izmanto gan dabiskās, gan sintētiskās šķiedras. Dabiskās šķiedras, ko izmanto auklu izgatavošanai, ir, piemēram, kokvilna, sizals, džuta, kaņepes, henekēns un kokosšķiedra. No sintētiskajām šķiedrām bieži lieto polipropilēnu, poliamīdu (Nylon) un poliestera pavedienus, kas dod lielāku izturību, noturību pret mitrumu un mazāku stiepšanos.

Veidi un konstrukcija. Auklas var būt tinētas (twisted), pītas (braided) vai speciāli veidotas (piemēram, kernmantle). Tās atšķiras pēc biezuma, pavedienu skaita un savīšanas veida — tas ietekmē stiprību, elastību un ērtību mezglu taisīšanā. Auklas var būt gludas, vaskotas (lai samazinātu frikciju un pūkošanos) vai krāsotas.

Īpašības un izvēle. Izvēloties auklu, jāņem vērā slodze, berze, mitruma ietekme, saules (UV) izturība un nepieciešamais stiepšanās līmenis. Sintētiskās auklas ir vieglākas un ūdensnecaurlaidīgākas, bet daudzas dabiskās šķiedras ir lētākas un videi draudzīgākas. Lai noteiktu piemērotību konkrētam uzdevumam, jāvērtē arī mezglu noturība un nodilumizturība.

Pielietojumi. Auklas lieto ļoti dažādi: mājsaimniecībā un dārzā (pakarināšanai, saišošanai), iepakošanā, amatniecībā un tamborēšanā, ūdenssportā un jūrniecībā kā palīgaukla, celtniecībā kā stiprināšanas elements, kā arī dekoratīvos un rokdarbu projektos. Aukla ir ļoti praktiska ikdienas remonta darbos un aizvieto dažos gadījumos arī līmlenti — to var izmantot saišošanai, piestiprināšanai vai pagaidu labošanai.

Mezgli un gala apstrāde. Bieži izmantotie mezgli auklām ir astoņnieks, riņķa mezgls (bowline), krustmezgls (square knot) un enkura satvēriena mezgli. Lai novērstu fransēšanos, dabiskajiem pavedieniem izmanto vīšanu vai sišanu (whipping), bet sintētiskajām auklām bieži vien izkausē galus ar lāpu vai karstu instrumentu.

Kopšana un drošība. Auklu regulāri jāpatērē pārbaudei: meklējiet nodiluma pazīmes, plīsumus vai pūkainību. Lai pagarinātu ekspluatācijas laiku, nožāvējiet auklas pēc mitruma, glabājiet tumšā, vēsā vietā, izvairoties no tiešas saules. Smagas vai drošībai kritiskas slodzes gadījumā izmantojiet speciālas, sertificētas virves un auklas, kas paredzētas konkrētajiem darbības nosacījumiem.