Aukla
Aukla (saukta arī par presēšanas auklu) ir viegla aukla vai stiprs diegs, kas izgatavots no divām vai vairākām mazākām kopā savītām dzijām vai pavedieniem. Vispārīgāk šo terminu var attiecināt uz auklu. Tā bieži ir sinonīms auklai, bet parasti ir biezāka. Dabiskās šķiedras, ko izmanto auklu izgatavošanai, ir kokvilna, sizals, džuta, kaņepes, henekēns un kokosšķiedra. Var izmantot arī dažādas sintētiskās šķiedras. Auklas ir krāsotas, gludas vai vaskotas. Aukla ir tikpat noderīga kā līmlente, jo to var izmantot dažādiem remontdarbiem.
Sizala aukla
Izpletņlēcēju aukla, kas izgatavota no 7 neilona auklām
Izmanto
Mākslā un amatniecībā auklas izmanto visdažādākajos projektos. To izmanto adīšanā, tamborēšanā un rotaslietu izgatavošanā, minot tikai dažus no tiem. Komerciāli auklas izmanto polsterēšanā, paklāju ražošanā, lauksaimniecībā, kokvilnas rūpniecībā, tekstilrūpniecībā un kartona ražošanā.
Vēsture
Auklas vēsture aizsākās jau pirms 32 000 gadu. No savvaļas linu šķiedrām izgatavoja auklas apģērbu, grozu un darbarīku izgatavošanai. Mednieki - vācēji apstrādāja linus spēcīgās auklās jeb auklās.
Arheologi kādā rietumu Āzijas alā atrada linu šķiedras auklas, kas datējamas ar laiku no 32 000 līdz 26 000 gadu atpakaļ. Savukārt alā Lasko, Francijā, fosilizētas "divslāņu, aptuveni 7 mm diametra tauvas" atliekas datētas ar aptuveni 15 000 gadu pirms mūsu ēras. Kaņepju auklu izmantoja aptuveni 8000 gadu pirms mūsu ēras. Līdz 1 000 gadu pirms mūsu ēras kaņepju virves un auklas izmantoja lielākā daļa civilizāciju. No 500. gada p.m.ē. līdz 1900. gadam mūsu ērā gandrīz visas virves un auklas, ko izmantoja buru kuģos, tika izgatavotas no kaņepēm. Piemēram, kuģa USS Constitution takelāžas virvēm izmantoja kaņepes. Jūras somas un citas parastās preces izmantoja virves vai auklas.
1630. gados kaņepes tika izmantotas virvju izgatavošanai Bostonā. Drīz vien Bostonā bija vairākas kaņepju virvju ražotnes. No kaņepju auklas tika savītas virvē.
