Voiniča manuskripts

Dalīšana

Tā kā teksts vēl nav tulkots, tas ir sadalīts pēc attēliem. Sadalījums parasti ir šāds:

• Augu izcelsmes zāles: Katrā lappusē ir viena vai divu augu attēls un uzraksts.
• Astronomiskā: Tajā ir attēli, kas izskatās kā tā laika astronomiskie vai astroloģiskie simboli; tas ietver zodiaka zīmes.
• Bioloģisks: attēlo kailas sievietes, kas peldas baseinos; dažas no sievietēm nēsā kroņus; ir arī ķermeņa orgānu attēli.
• Kosmoloģiskā: Uz vienas no tām ir sešas lapaslapas ar it kā savienotām salām un vulkānu.
• Farmaceitiskie līdzekļi: Farmaceitiskā: marķēti augu daļu attēli ar zāļu burciņām.
• Receptes: Receptes: īsi teksta fragmenti, pirms kuriem parasti ir zvaigznei vai ziedam līdzīga ilustrācija.

Pēdējā lappusē, šķiet, ir sava veida "atslēga": trīs rindas teksta ar rakstību, kas atgādina 15. gadsimta Vācijā lietoto.

Teksta analīze

Rokraksts sastāv no četrrindēm. Kvīra ir veidota no salocīta pergamenta. Roksnes sastāv no foliantiem, un teksts vai ilustrācijas ir abās folianta pusēs. Eksemplāri ir numurēti no 1 līdz 20, bet folianti no 1 līdz 116. Dažiem locījumiem ir neparastas formas. Atkarībā no skaitīšanas veida kopā ir 240 lappuses. Tā kā numerācijā ir nepilnības, iespējams, ka dažas lapaspuses ir zudušas; manuskriptā, iespējams, bija vismaz 272 lappuses. Nepilnības bija jau tad, kad Voiničs 1912. gadā iegādājās manuskriptu.

Teksta un attēlu kontūrām tika izmantota spalvas pildspalva. Skaitļi tika krāsoti ar krāsu, iespējams, vēlāk. Ir pārliecinoši pierādījumi, ka daudzu grāmatas lappušu kārtība dažādos tās vēstures posmos tika mainīta un ka sākotnējā lapu kārtība varēja būt pavisam citāda, nekā mēs to redzam šodien.

Teksts ir rakstīts no kreisās puses uz labo, jo labajā pusē ir neregulāras malas. Nav acīmredzamas interpunkcijas. Šķiet, ka persona vai personas, kas rakstījušas tekstu, ir brīvi pārvaldījušas valodu. Iespējams, ir bijis vēl kāds "avots", no kura viņi kopēja tekstu. Teksta plūsma ir vienmērīga, kas rada iespaidu, ka simboli nav šifrēti.

Kopumā ir aptuveni 170 000 glifu. Ņemot vērā atstarpi starp tiem, šķiet, ka ir "vārdi" un "rindkopas". Noteikt tekstā izmantoto alfabētu ir sarežģīti (un par to var diskutēt); daži glifi var būt citu alfabētu variācijas, un daži var būt vienkārši divi glifi, kas savienoti kopā. Tekstu, iespējams, var attēlot ar alfabētu, kas sastāv no divdesmit līdz trīsdesmit burtiem.

Ir aptuveni 35 000 "vārdu", kas sastāv no glifiem jeb rakstzīmēm. Ir veikta statistiskā analīze, un šie "vārdi" atgādina "dabisko valodu":

• Tie atbilst Zipfa likumam.
• Vārdu entropija ir līdzīga latīņu vai angļu valodas entropijai.

Mērķis

Iespējams, ka grāmatas mērķis bija kalpot kā rokasgrāmata zāļu izgatavošanai vai kā grāmata par medicīnu. Pirmā nodaļa gandrīz noteikti ir zāļu grāmata. Ārstniecības grāmata ir augu krājums ar to aprakstu. Tomēr augu identifikācija, pamatojoties uz attēliem, lielākoties nav izdevusies. Ar zināmu pārliecību var uzminēt divus augus: savvaļas atraitnītes un kalnu papardes. Daudzi no augu attēliem ir kombinēti: tajos ir apvienotas augu daļas; viena auga sakne ir pievienota cita auga lapām; ziedi var būt no trešās sugas. Ir identificētas arī rīcineļļas auga lapas un augļi.

Tā kā bioloģiskajā sadaļā ir caurules, teksts varētu būt saistīts ar alķīmiju. Tas būtu arī loģiski, ja teksts būtu par noteiktu zāļu izgatavošanu. Problēma ar šo teoriju ir tā, ka visās tā laika alķīmijas grāmatās attēliem tiek izmantots kopīgs motīvu kopums; šos motīvus manuskriptā nevar atrast.

Vēl viena doma ir, ka grāmata ir par astroloģiju; tajā laikā izplatītas prakses, piemēram, asinsizliešana, bieži bija saistītas ar astroloģiju. Šīs pieejas problēma ir tā, ka, izņemot zodiaka zīmes un vienu diagrammu, kurā, iespējams, attēlotas klasiskās planētas, neviens nav pierādījis, ka simboli ir atrodami citās astroloģiskajās tradīcijās.