Bermudu takelāža (Markoni): vēsture, uzbūve un darbības princips

Bermudu takelāža, saukta arī par Markoni takelāžu, ir priekšgala un pakaļgala takelāža, kuras galvenā pazīme ir trīsstūrveida galvenā buru forma. Buru parasti piestiprina pie strēles tās pamatnē, un tā bieži tiek kombinēta ar prievīšu vai priekšgala burām. Bermudu buras ir augstas un plānas, kas, pateicoties vēja fizikas likumsakarībām, nodrošina labu celtspēju un efektivitāti pretvēja kursā — tāpēc šī takelāža ir plaši izplatīta mūsdienu buru laivu konstrukcijās. Nosaukums “Markoni” radies saistībā ar Guglielmo Markoni, jo takelāžas masta balstu izkārtojums atgādināja agrīnos bezvadu sakaru mastus; tomēr pati takelāža pastāvēja daudz agrāk — to novēroja jau 17. gadsimta beigās, kad Eiropas jūrnieki iepazinās ar mazo Bermudu salas kuģu risinājumiem.

Vēsture īsumā

Bermudu tipa slēģi attīstījās, pielāgojoties prasībām ātrākām un manevrēt spējīgākām laivām. Sākotnēji šādas buras izmantoja nelieliem vietējiem kuģīšiem Bermudu salās, jo trīsstūrveida buras ar augstu leņķi ļāva labāk izmantot vietējos vējus un atviegloja vadību. Līdz 19.–20. gadsimta mijai šī forma kļuva populāra visā pasaulē, un ar modernu stieņu un tauvu materiālu palīdzību tā kļuva par parasto risinājumu sacīkšu jahtām un brīvā laika kuģiem.

Uzbūve — galvenās sastāvdaļas

Bermudu takelāžas būtiskākās daļas ir:

• Masts — vertikālais stienis, pie kura stiprinās buru lūfera mala; masti var būt no koka, alumīnija vai oglekļa kompozīta.
• Galvenā bura — trīsstūrveida galvenā buru ar lūferi pie masta un pamatni pie strēles, bieži aprīkota ar batteni (stīpiņām) drošākai formai.
• Priekšgala buras — jeb priekšgala un pakaļgala takelāža pamatā izmanto priekšgala (jib, genoa) buras, kas veido aeroģeneratora slotu ar galveno buru.
• Stāvošā takelāža — masta balsti, stays un shrouds, kas notur masti vertikāli; šo elementu izkārtojums reizēm atgādina bezvadu sakaru mastus, kas deva nosaukumu “Markoni”.
• Gājiens un vadība — halyards buru pacelšanai, sheets buru stūrēšanai, kā arī vang, cunningham un outhaul kontroles, kas ļauj mainīt buras formu un spēcīgi ietekmē veiktspēju.
• Strēle — kura atbalsta buras apakšējo malu; šīs pamatnes stiprinājums parasti tiek pieminēts kā strēles piepiegāde.

Darbības princips

Bermudu buru darba princips balstās uz aerodinamikas pamatlikumiem. Trīsstūrveida bura darbojas kā spārns — tai ir formas profils (ievilkums), kas rada spiediena atšķirību starp buru priekšējo un aizmugurējo pusi un līdz ar to celtspēju (savelk kursu pret vēju). Galvenie faktori, kas nosaka veiktspēju:

• Buras izliekums (draft) — dziļāks izliekums dod lielāku vilkmi zemākos leņķos, bet mazāks izliekums ir efektīvāks lielākos ātrumos.
• Slot efekts — starp galveno buru un priekšgala buru veidojas “kanāls”, kas paātrina gaisa plūsmu un uzlabo celtspēju, īpaši tuvu pretvējam.
• Kontrole — vang, outhaul un cunningham ļauj regulēt buras slaidumu, izliekumu un augšējā malu (twist), tādējādi pielāgojot buru darbību dažādos vēja apstākļos.
• Balanss — pareizi noregulēta takelāža nodrošina kuģa stabilitāti, samazina lādējumu uz stūres un uzlabo efektivitāti.

Varianti un izmantošana

Bermudu takelāža sastopama vairākos konfigurāciju veidos:

• Vienmasta (sloop) ar vienu galveno buru un vienu priekšgala buru — visizplatītākais variants rekreatīvām jahtām.
• Kuteris — ar papildus priekšgala buru tuvāk bākai, noderīgs garos ceļojumos.
• Daudzmastu konfigurācijas (ketch, yawl) — galvenā bura Bermudu stilā var atrasties uz priekšējā vai aizmugurējā masta, atkarībā no dizaina.

Starp citiem elementiem, takelāžas izbūve var būt masthead (kur priekšgala halyards sasienas masta galā) vai fractional (kur priekšgala halyards piestiprinās zem masta galotnes) — katram risinājumam ir savas priekšrocības vājā vai stiprā vējā un regates stratēģijā.

Priekšrocības un trūkumi

• Priekšrocības:
  • Laba veiktspēja pretvēja kursā un ātrāka plānošana vieglākos kuģos.
  • Salīdzinoši vienkārša buru forma un vieglāka uzglabāšana/sakārtošana nekā sarežģītākām galējām platām burām.
  • Efektīva kombinācija ar modernas vadības ierīcēm — viegli pielāgot buru formu no klāja.
• Trūkumi:
  • Augstāki masti var palielināt konstrukcijas svaru un prasības balstiem.
  • Dažkārt mazāk efektīva tieši vēja lejasriktā (dead downwind) bez speciālām spinnaker burām.

Mūsdienu materiāli un tehnoloģijas

Mūsdienās Bermudu takelāžā izmanto modernus materiālus: masti no alumīnija vai oglekļa kompozīta, stāvā takelāža no tērauda vai syntētiskām auklām (pirmārā ir vieglāka), buras no Dacron, laminātmateriāliem vai high-tech kompozītiem buras audumiem, kā arī elektroniski vadāmas ierīces buru pozīcijas optimizēšanai. Šīs tehnoloģijas uzlabo izturību, samazina svaru un palielina laivu veiktspēju.

Kopsavilkums

Bermudu (Markoni) takelāža ir plaši lietota un efektīva takelāžas sistēma, īpaši populāra pretvēja veiktspējā. Tā apvieno vienkāršību ar lieliskām aerodinamikas iespējām, un mūsdienu materiāli un regulēšanas ierīces padara to piemērotu gan sacīkšu, gan atpūtas laivu vajadzībām. Lai pareizi izmantotu šo takelāžu, svarīgi saprast buru formu, kontroļu funkcijas un stāvās takelāžas konstrukciju.

Vēsture

To 17. gadsimtā izstrādāja Bermudu salās. Tās pamatā bija cūkas kājas buras. Bermudu salām raksturīgie spēcīgie brāzmainie vēji apgrūtināja kuģošanu pa ūdeņiem. Dominēja rietumu vēji, kas pūta no rietumiem, kas bija vērsti pret salām. Turklāt ap salām bija daudz rifu, kas prasīja piesardzību. Lielākā daļa citu buru konstrukciju šīs problēmas nerisināja.

Tiek uzskatīts, ka pirmais no šiem modeļiem bija 17. gadsimtā nīderlandiešu izcelsmes bermudiešu uzbūvēts priekšgala un pakaļgala kuģis. Lai gan viņa vārds nav zināms, iespējams, ka viņš bija redzējis mauru laterēnas platformas, ko plaši izmantoja laikā, kad Nīderlandē valdīja Spānija. Holandieši pārveidoja agrīnos lateen riģus, pārveidojot bortu par slīpiem mastiem. Šo konstrukciju holandiešu valodā sauca par bezaanjacht (angļu valodā tas nozīmē "aitas kāja"). Līdz 19. gadsimtam šī konstrukcija attīstījās, izmantojot augstas trīsstūrveida buras un strēles. Korpusiem izmantoja Bermudu ciedru, kas ir daudz vieglāks par ozolu. Tas padarīja Bermudu buru kuģus ļoti ātrus un viegli manevrējamus. Buru buru kuģi viegli pārvietojās pret vēju un bija īpaši ātri, braucot pa vējam. Ļoti drīz ar tām sāka sacensties.

1922. gada kanoe ar saliekamām kājstarpes-o-mutton burām, kas bieži tiek sajauktas ar lateen takelāžu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Bermudu platformas?

J: Kāpēc bermudu buru platformām ir lielāka jauda, ja tās burā pret vēju, nekā citiem buru tipiem?

J: Kāpēc Bermudu takelāža ir populāra mūsdienu buru laivās?

J: Kāda ir nosaukuma "Markoni takelāža" vēsture?

J: Kad pirmo reizi sāka lietot nosaukumu "Bermudu platformu"?

J: Ar ko Bermudu takelāžas trīsstūrveida galvenā bura ir unikāla?

J: Kā Bermudu laivas buru parasti piestiprina pie laivas?

Meklēt pēc burta