Empedokls — grieķu presokrātiskais filozofs: četri elementi un reinkarnācija
Empedokls bija grieķu pirmssokrātiskais filozofs, kurš dzīvoja Agrigentumā, grieķu kolonijā Sicīlijā. Dzīves laiku precīzi nezinām; parasti viņu datē ar apmēram 490.–430. g. p. m. ē. Empedokls bija ne tikai domātājs, bet arī sabiedrisks darbinieks un, pēc dažiem avotiem, dziednieks un retors, kurš centās savienot filozofiju, dabu un reliģisku praksi.
Četri elementi un kosmoloģija
Empedokla filozofija ir vislabāk pazīstama ar to, ka Rietumu pasaulē tā ir četru klasisko elementu kosmogēnās teorijas pirmsākums. Viņš mācīja, ka visas lietas sastāv no četriem nemainīgiem pamatelementiem — zemes, ūdens, gaisa un uguns — un ka šo elementu attiecības un sajaukšanās skaidro pasaules daudzveidību.
Svarīgs Empedokla ieguldījums bija domu par diviem kosmiskiem spēkiem: Mīlestību (kas apvieno elementus) un Kūdru (kas tos šķeļ). Šie spēki cikliski maina pasauli: kad valda Mīlestība, elementi saplūst vienotā veselumā; kad pieaug Kūdra, elementi atdalās, rodas daudzveidība un izmaiņas. Šī dinamika ļāva Empedoklam skaidrot gan dabas parādības, gan organizmu rašanos un izzušanu bez apzīmēšanas, ka kas būtu radīts no nekas.
Dzīve, dzīvības rašanās un dabas skaidrojumi
Empedokls izmantoto elementu un spēku shēma kalpo kā vispārīga skaidrojoša shēma gan fiziskām, gan dzīvas dabas parādībām. Viņš uzskatīja, ka dzīvie organismi rodas no elementu saplūšanas pareizā proporcijā un ka atsevišķu organu un formu parādīšanās ir nejaušu kombināciju rezultāts, ko pēc tam nostiprina selektīvā izdzīvošana. Lai gan šī doma atšķiras no vēlākām evolucionāristiskām teorijām, tā ir mēģinājums dabiskā ceļā izskaidrot dzīves daudzveidību.
Pitagoriešu ietekme un reinkarnācija
Atrodama arī skaidra Pitagoriešu ietekme. Empedokls atbalstīja mācību par reinkarnāciju vai dvēseles pārdzimšanu, uzsverot, ka dvēsele ceļo cauri dažādām miesām kā daļa no garīga attīrīšanās procesa. Šī uzskata dēļ viņš ieteica ētisku dzīvi un rituālus, kas palīdzot dvēselei atbrīvoties no ķermeņa saistībām un sasniegt augstāku stāvokli.
Raksti, stils un saglabājušies fragmenti
Empedoklu parasti uzskata par pēdējo grieķu filozofu, kurš savas idejas pierakstījis dzejā. Viņa nozīmīgākie darbi bija episkie dzejoļi, no kuriem zināmie fragmenti pieder darbam par pasaules uzbūvi un religiskām mācībām. Daži viņa darbi ir saglabājušies līdz mūsdienām vairāk nekā jebkuram citam presokrātiskajam filozofam, taču lielākā daļa ir fragmentāri, citēti vēlīnajos avotos.
Nāve un mīti
Empedokla nāvi antīkie rakstnieki ir mitoloģizējuši, un tā ir bijusi vairāku literāru traktējumu temats. Pastāv leģenda, ka viņš demonstrējis savu dievišķumu, ieskrienot vulkānā (parasti min Mount Etna), un palicis tajā pazudis; pēc kāda laika tika atrastas tikai viņa bronzas sandales vai daži kauli, kas nostiprināja mītu. Citās versijās viņš nomiris no slimības vai tika nogalināts politisku konfliktu dēļ. Šīs leģendas atspoguļo viņa tēlu gan kā filozofa, gan kā mistiķa.
Mantojums un ietekme
Empedokla domas ietekmēja gan vēlīnākos filozofus (piemēram, Platonu un stāstījumus Aristoteļa vēstījumos), gan romiešu un renesanses domātājus, kuri izmantoja elementu teoriju un idejas par Mīlestību un Kūdru, lai skaidrotu dabas procesus. Viņa kombinācija starp dzejisko izteiksmi, dabas skaidrojumiem un reliģiskām mācībām padara Empedoklu par nozīmīgu tiltu starp mītu un racionālu izziņu antīkajā pasaulē.
- Galvenās idejas: četri elementi, Mīlestība un Kūdra, cikliska kosmoloģija, reinkarnācija.
- Darbi: dzejoļi par dabas uzbūvi un attīrīšanos (fragmenti).
- Ietekme: antīkā filozofija, viduslaiku un renesanses dabasfilozofija.
Empedokla mācība piedāvā vienkāršu, bet spēcīgu redzējumu par to, kā pasaules materiālās sastāvdaļas un kosmiski spēki mijiedarbojas, radot gan formu daudzveidību, gan ētiskas un garīgas sekas cilvēka dzīvei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Empedokls?
A: Empedokls bija grieķu pirmssokrātiskais filozofs, kurš dzīvoja Agrigentumā, grieķu kolonijā Sicīlijā.
J: Ar ko Empedokla filozofija ir pazīstamākā?
A: Empedokla filozofija ir vislabāk pazīstama ar to, ka Rietumu pasaulē tā ir četru klasisko elementu kosmogēnās teorijas aizsākums.
J: Kādas ir Empedokla piedāvātās pilnvaras?
A.: Empedokls ierosināja spēkus, ko sauca par Mīlestību un Kūdrību, kas darbotos kā spēki, lai panāktu elementu sajaukšanos un atdalīšanos.
J: Ar ko nodarbojās Empedokla fizikālās spekulācijas un Visuma vēsture?
A: Empedokla fizikālās spekulācijas bija daļa no Visuma vēstures, kurā tika aplūkota arī dzīvības rašanās un attīstība.
J: Kādu doktrīnu atbalstīja Empedokls?
A: Empedokls atbalstīja reinkarnācijas mācību, ko ietekmēja pitagoreieši.
J: Kā Empedokla nāve ir attēlota antīkajos rakstos?
A.: Antīkie rakstnieki Empedokla nāvi mitoloģizēja, un tā ir bijusi daudzu literāru traktējumu temats.
J: Kāpēc daži Empedokla darbi ir pieejami arī mūsdienās?
Atbildes: Daži Empedokla darbi ir pieejami arī mūsdienās, vairāk nekā jebkura cita presokrātiskā filozofa darbi, jo viņu parasti uzskata par pēdējo grieķu filozofu, kas savas idejas pierakstījis dzejā.
