Džons Villoks Nobls (John Willock Noble, 1831. gada 26. oktobris - 1912. gada 22. marts) bija amerikāņu jurists un pilsoņu kara ģenerālis. No 1889. līdz 1893. gadam viņš bija iekšlietu ministrs.
Noble dzimis Lankasterā, Ohaio štatā, un mācījies Maiami Universitātē. 1851. gadā viņš ar izcilību absolvēja Jeila Universitāti. Pēc piedalīšanās Pilsoņu karā viņš kļuva par ASV prokuroru Misūri austrumu apgabalā. Viņš bija iekšlietu ministrs visu laiku, kamēr ASV prezidents bija Bendžamins Harisons. Vēlāk viņš praktizēja jurisprudencē Sentluisā, kur 1912. gadā arī nomira.
Agrīnā dzīve un izglītība
Noble uzauga Ohaio štatā un ieguva klasisku izglītību, kas tolaik bija raksturīga juristu sagatavošanai. Pēc Jeilas absolvēšanas viņš devās uz Midvestu, kur nostiprināja savas tiesību zināšanas un uzsāka advokāta praksi. Šī akadēmiskā bāze palīdzēja viņam gan militārajā dienestā, gan vēlākajā publiskajā darbībā.
Dalība Pilsoņu karā
Pilsoņu kara laikā Noble dienēja Savienoto Valstu armijā. Viņš praktiski piedalījās kaujās un militārajās operācijās, pēc kara gūstot pieredzi un reputāciju, kas atvēra ceļu arī tiesiskajām un administratīvajām amatu ieguvēm pēc konflikta. Pēc kara viņa militārā karjera papildināja jurista profesiju un sabiedrisko autoritāti.
Juridiskā un publiskā karjera
Pēc kara Noblam bija nozīmīga loma tieslietu institūcijās Misūri štatā. Kā ASV prokurors Misūri austrumu apgabalā viņš piedalījās atjaunošanas perioda tiesvedībā un federālo likumu īstenošanā reģionā. Viņa darbs tiesībsargāšanā un pieredze juridiskajā praksē nostiprināja reputāciju kā uzticamam juristam un administratīvam vadītājam.
Laiks iekšlietu ministra amatā (1889–1893)
Kā ASV iekšlietu ministrs Nobls vadīja departamentu, kam piederēja atbildība par federālajām zemēm, indian affairs (attiecībām ar Indijas tautām), publisko resursu uzraudzību un daudziem iekšējās politikas jautājumiem. Šajā laikā federālā valdība sāka pievērst lielāku uzmanību publisko teritoriju aizsardzībai un dabas resursu regulēšanai.
1890. gados, kamēr Nobls bija departamenta vadībā, tika pieņemti un īstenoti vairāki nozīmīgi lēmumi, kas ietekmēja publiskās zemes un nacionālo parku attīstību. Arī, pateicoties Kongresa iniciatīvām šajā periodā, tika radīti priekšnoteikumi dažām agrīnām nacionālo parku un rezervātu veidošanas darbībām — departaments vadīja šo jauno teritoriju administrēšanu un tiesisko kārtību.
Vēlā dzīve un mantojums
Pēc amata atstāšanas Nobls atgriezās Sentluisā, kur turpināja jurisprudenci un piedalījās vietējā sabiedriskajā dzīvē. Viņa karjera — no jurista un armijas virsnieka līdz federālajam ministram — padarīja viņu par nozīmīgu 19. gadsimta amerikāņu valsts darbinieku.
Legacy: Nobla ieguldījums tiesību jomā un publiskajā administrācijā tiek vērtēts kā daļa no plašāka 19. gadsimta pārejas laika, kad ASV nostiprināja federālo kontroli pār publiskajām zemēm un attīstīja pamatus vēlākām dabas aizsardzības un parksistēmas institūcijām. Viņa dzīves gaita parāda tipisku piemēru jurista pārejai pie plašākas sabiedriskās atbildības un valsts pārvaldes.