Klaus Ebner (dzimis 8. augustā, 1964) ir austriešu īso stāstu, eseju un dzejas rakstnieks un tulkotājs. Dzimis un uzaudzis Vīnē, viņš sāka rakstīt jau agrā bērnībā un astoņdesmitajos gados regulāri sūtīja stāstus žurnāliem. Pēc 1989. gada viņš papildus daiļradei publicēja rakstus un grāmatas par datorprogrammatūru, kā arī turpināja literāro darbību, publicējot gan īsākus prozas darbus, gan eseju un dzejas kopas. Ebnera dzeja ir rakstīta gan vācu, gan katalāņu valodā, un viņa interesēs ir pārrobežu tematika — valoda, kultūras identitāte un atmiņa. Viņš ir vairāku Austrijas rakstnieku apvienību biedrs, tostarp Grazer Autorenversammlung.
Darbs un galvenās tēmas
Ebnera tekstos bieži parādās kultūras un reliģijas motīvi, īpaši ebreju tradīciju un atmiņu aspekti, kā arī katalāņu kultūras tematikai veltītas kultūras eseju sērijas. Viņa proza ir koncentrēta, valodiski precīza un bieži tuvina lasītāju ikdienas detaļām ar filozofisku vai kultūrvēsturisku rezonansi. Eseju darbos viņš analizē valodas, literatūras un reģionālās kultūras jautājumus, savukārt stāstos parādās gan personiskas, gan kolektīvas atmiņas, identitātes meklējumi un sociālās attiecības.
Publicētie darbi un atzinība
Ebrejiskās un katalāņu tēmas, kā arī īsā proza ir sastopamas daudzos viņa darbos. Viņa pirmā īso stāstu grāmata tika izdota 2007. gadā, un 2008. gadā Ebners publicēja īso romānu Hominide. Viņš ir saņēmis vairākas literārās balvas un apbalvojumus, tostarp 2007. gadā piešķirto Wiener Werkstattpreis. Austriešu kritiķi, piemēram, Volfgangs Ratz (Wolfgang Ratz), ir uzsvēruši Ebnera stila šķautnainību un prozas valodas precizitāti.
Tulkošana un starpkultūru saiknes
Klaus Ebners darbojas arī kā tulkotājs, veicinot literāru saziņu starp valodām un reģioniem. Viņš regulāri iesaistās tekstu pārlikšanā un tulkošanā, kā arī raksta kultūras eseju ciklus, kuros skaidro vai salīdzina katalāņu un vācu kultūras īpatnības. Šī starpkultūru perspektīva bieži atspoguļojas gan viņa eseju, gan daiļrades prozas motīvos.
Rakstnieks ar ģimeni dzīvo Vīnē un turpina publicēt prozu, dzeju un eseju, kā arī sadarboties ar literāriem žurnāliem un kultūras projektiem.
