Michael Praetorius
Mihaēls Prētorijs (dzimis 1571. gada 15. februārī Kreicburgā pie Verras, netālu no Eizenahas? ; miris 1621. gada 15. februārī Volfenbītelē) bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem sava laika komponistiem, un viņš rakstīja daudz dažādu mūzikas veidu. Daudzas viņa mūzikas pamatā ir protestantu baznīcas himnas.
Mēs neesam pilnīgi droši par viņa dzimšanas datumu. Viņš piedzima laikā, kad Vācijā bija daudz strīdu par reliģiju. Viņa tēvs bija stingrs luterānis un savas pārliecības dēļ ne reizi vien zaudēja darbu. Par Prētorija dzīvi mēs zinām ļoti maz. Šķiet, ka viņš bija mācījies Lateinschule ("latīņu skolā") Torgāvā, kur viņam mūzikas stundas pasniedza Mihaels Voigts. Iespējams, ka pēc skolas beigšanas viņš nekad nav mācījies mūziku. Pēc tam viņš mācījās Frankfurtes pie Oderas universitātē. Tur Prētorijs ieguva dievišķās teoloģijas grādu. Pēc tam viņš strādāja par Brunsvikas-Volfenbitelas hercoga ērģelnieku. Drīz viņš nopelnīja labu algu. 1603. gadā viņš apprecējās, un viņam bija divi dēli.
Lai gan daudzus gadus viņš strādāja Volfenbitelē, viņš daudz strādāja arī Drēzdenē, kur iepazinās ar Heinrihu Šicu, un Magdeburgā, kur satika Samuelu Šeitu. Viņa veselība nebija laba, iespējams, tāpēc, ka viņš tik daudz strādāja. Pēc nāves viņš atstāja daudz naudas nabadzīgajiem.
Michael Praetorius.
Viņa mūzika
Prētorijs sarakstīja ļoti daudz mūzikas. Liela daļa no tās ir zudusi. Viņš sarakstīja franču deju krājumu ar nosaukumu Terpsichore nelielai instrumentu grupai. Tie ir ļoti jautri skaņdarbi, un mūsdienās tie ir ļoti populāri. Daudzas viņa mūzikas pamatā ir protestantu himnas, kas rakstītas luterāņu baznīcas dievkalpojumiem. Viņam patika rakstīt mūziku, kurā divas dziedātāju vai instrumentālistu grupas mainās (pārmaiņus dzied/spēlē). Viņa mūzika korim, kurā ir daudz motetu, liecina, ka viņš ir viens no labākajiem sava laika komponistiem. Viņam patika rakstīt mūziku diviem, trim vai četriem koriem (visi dzied atšķirīgas partijas). Melodija bija augšējā daļā, lai draudze varētu pievienoties.
Viņa teorija darbojas
Prētorijs uzrakstīja grāmatu par mūzikas teoriju ar nosaukumu Syntagma Musicum. Pirmajā daļā ir runa par reliģisko mūziku. Mūsdienās tā ir ļoti interesanta, jo tajā daudz stāstīts par to, kā Mārtiņš Luters vēlējās mainīt mūziku dievkalpojumos. Otrajā daļā viņš aprakstīja sava laika mūzikas instrumentus. Trešajā daļā ir runa par mūzikas formām: tajā tika runāts par tādām lietām kā notācija (veids, kā tika rakstīta mūzika), transponēšana (mūzika), solmizācija un kā rakstīt lieliem koriem. Viņš bija iecerējis uzrakstīt ceturto daļu, kurā vēlējās apspriest mūzikas sacerēšanas tehniku, taču nomira, pirms to paspēja uzrakstīt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Maikls Pretorijs?
A: Mihaels Prētorijs bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem sava laika komponistiem, un viņš rakstīja daudz dažādu mūzikas veidu. Daudzas viņa mūzikas pamatā ir protestantu baznīcas himnas.
J: Kas zināms par viņa dzimšanas datumu?
A: Mēs neesam pilnīgi droši par viņa dzimšanas datumu, bet tiek uzskatīts, ka tas ir bijis 1571. gada 15. februāris.
J: Kādu izglītību ieguva Prētorijs?
A: Prētorijs mācījās Lateinschule ("latīņu skolā") Torgau, kur viņam mūzikas stundas pasniedza Mihaels Voigts. Pēc tam viņš mācījās Frankfurtes pie Oderas universitātē, kur ieguva dievišķās teoloģijas grādu.
J: Kādu darbu viņš ieņēma pēc universitātes?
A: Pēc universitātes Prētorijs atrada darbu Brunsvikas-Volfenbitelas hercoga ērģelnieka amatā un drīz vien nopelnīja labu algu.
J: Vai viņš apprecējās un viņam bija bērni?
A: Jā, Prētorijs apprecējās 1603. gadā, un viņam bija divi dēli.
J: Kur vēl bez Volfenbitelas viņš strādāja?
A: Bez Volfenbitelas Prētorijs daudz strādāja arī Drēzdenē, kur viņš iepazinās ar Heinrihu Šicu (Heinrich Schütz), un Magdeburgā, kur viņš iepazinās ar Samuelu Šeitu (Samuel Scheidt).
J: Kāpēc viņa veselība šajā laika posmā varētu būt bijusi vāja?
A: Iespējams, ka viņa veselība bija slikta tāpēc, ka viņš daudzus gadus strādāja tik smagi, bez pārtraukumiem vai atvaļinājumiem, lai atpūstos vai atpūstos.
