Mihaēls Prētorijs — vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis
Mihaēls Prētorijs — ietekmīgs vācu renesanses komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis; atklājiet viņa bagāto baznīcas himnu mantojumu un dzīvi Volfenbītelē.
Mihaēls Prētorijs (dzimis 1571. gada 15. februārī Kreicburgā pie Verras, netālu no Eizenahas?; miris 1621. gada 15. februārī Volfenbītelē) bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem savas paaudzes mūziķiem — viņa plašais darbu klāsts aptver baznīcas mūziku, instrumentālo repertuāru un mūzikas teoriju. Daudzu viņa darbu pamatā ir protestantu baznīcas himnas, un viņš aktīvi veicināja luterāņu dziesmu tradīciju pēcpadomju periodā.
Dzīve un karjera
Par Prētorija agrīnajiem dzīves gadiem saglabājušās tikai fragmentāras ziņas. Mēs neesam pilnīgi droši par viņa dzimšanas datumu. Viņš piedzima laikā, kad Vācijā bija daudz strīdu par reliģiju, un viņa ģimenes apstākļi bija saistīti ar stingru luterāņu ticības nostāju — viņa tēvs bija luterānis un savas pārliecības dēļ reizēm zaudēja darbu.
Prētorijs, iespējams, mācījies Lateinschule ("latīņu skolā") Torgāvā, kur viņam mūziku pasniedza Mihaels Voigts. Vēlāk viņš studēja Frankfurtes pie Oderas universitātē, kur ieguva izglītību teoloģijā — viņam bija dievišķās teoloģijas grāds. Pēc studijām Prētorijs ilgstoši atradās Brunsvikas‑Volfenbīteles hercoga dvīņu apkārtnē: viņš strādāja par hercoga ērģelnieku un pakāpeniski ieņēma svarīgākas mūzikas amatvietas pie galma, kur viņš saņēma labu atalgojumu. 1603. gadā viņš apprecējās un audzināja divus dēlus.
Papildus darbam Volfenbītelē Prētorijs bieži uzturējās un sadarbojās ar citu mūziku centru pārstāvjiem. Viņš daudz laika pavadīja Drēzdenē, kur iepazinās ar Heinrihu Šicu, kā arī uzturējās Magdeburgā, kur satika Samuelu Šeitu. Sadarbība un kontakti ar citiem ievērojamiem mūziķiem veicināja viņa muzikālo redzējumu. Tomēr viņa veselība nebija laba — iespējams, slodze un intensīvs darba temps veicināja veselības problēmas. Miršanas brīdī viņš atstāja naudas līdzekļus, kas tika veltīti nabadzīgajiem.
Darbi un mūzikas teorija
Prētorijs ir pazīstams gan kā komponists, gan kā teorētiķis. Viņa daiļradē ir iekļauti korāļi, motetes, liturģiskas kompozīcijas, instrumentālas partitūras un plaši izdotas dziesmu krājumi. Nozīmīgākie viņa darbi un ieguldījumi ietver:
- "Musae Sioniae" — vairāku sējumu korāļu un baznīcas dziesmu izlase, kas satur daudz luterāņu himnu apdarju un daudzbalsīgas harmonizācijas, paredzētas gan dievkalpojumiem, gan mājas lietošanai;
- "Terpsichore" — liela instrumentāla deju un danču kolekcija, kurā apvienotas dažādu tautu dejas — šis krājums ir vērtīgs avots par agrīnās baroka deju repertuāru;
- "Syntagma Musicum" — svarīgs mūzikas teorijas un prakses traktāts, kas sniedz detalizētu informāciju par instrumentiem, to uzbūvi, izpildes praksi un mūzikas instrumentāciju 17. gadsimta sākumā. Šis darbs ir neaizstājams avots mūsdienu vēsturiskās izpildes prakses pētījumos.
Stilistiski Prētorija mūzika stāv pārejas posmā starp renesansi un agrīno baroku: viņš izmantoja gan tradicionālo polifoniju, gan jaunas harmoniskas pieejas, pielāgojot korālus daudzbalsīgai apdarei un instrumentālai atskaņai. Viņš bieži rakstīja gan vokālas, gan instrumentālas daļas, un daudzos gadījumos dēvēts par praktisku mūziķi‑komponistu, kurš zināja, kā saskaņot komponēšanu ar to, kas iespējams un der pie galma vai dievkalpojuma.
Nozīme un mantojums
Mihaēls Prētorijs atstāja paliekošu ietekmi uz protestantu baznīcas mūziku un uz instrumentālās mūzikas attīstību Vācijā. Viņa teorētiskie raksti un instrumentu apraksti sniedz vērtīgu informāciju pētniekiem un izpildītājiem, kas nodarbojas ar vēsturisko mūzikas praksi. Mūsdienās viņa kompozīcijas bieži atskaņo ansambļi, kas specializējas renesanses un agrīnā baroka repertuārā, un daudzas himnas pēc viņa apdares joprojām skan baznīcās.
Kopumā Prētorijs tiek cienīts kā daudzpusīgs mūziķis — komponists, ērģelnieks un teorētiķis — kura darbi savieno praktisku mūzikas izpildi ar detalizētu teorētisku pamatojumu, sniedzot nozīmīgu pārskatu par 17. gadsimta mūzikas dzīvi un praksi.

Michael Praetorius.
Viņa mūzika
Prētorijs sarakstīja ļoti daudz mūzikas. Liela daļa no tās ir zudusi. Viņš sarakstīja franču deju krājumu ar nosaukumu Terpsichore nelielai instrumentu grupai. Tie ir ļoti jautri skaņdarbi, un mūsdienās tie ir ļoti populāri. Daudzas viņa mūzikas pamatā ir protestantu himnas, kas rakstītas luterāņu baznīcas dievkalpojumiem. Viņam patika rakstīt mūziku, kurā divas dziedātāju vai instrumentālistu grupas mainās (pārmaiņus dzied/spēlē). Viņa mūzika korim, kurā ir daudz motetu, liecina, ka viņš ir viens no labākajiem sava laika komponistiem. Viņam patika rakstīt mūziku diviem, trim vai četriem koriem (visi dzied atšķirīgas partijas). Melodija bija augšējā daļā, lai draudze varētu pievienoties.
Viņa teorija darbojas
Prētorijs uzrakstīja grāmatu par mūzikas teoriju ar nosaukumu Syntagma Musicum. Pirmajā daļā ir runa par reliģisko mūziku. Mūsdienās tā ir ļoti interesanta, jo tajā daudz stāstīts par to, kā Mārtiņš Luters vēlējās mainīt mūziku dievkalpojumos. Otrajā daļā viņš aprakstīja sava laika mūzikas instrumentus. Trešajā daļā ir runa par mūzikas formām: tajā tika runāts par tādām lietām kā notācija (veids, kā tika rakstīta mūzika), transponēšana (mūzika), solmizācija un kā rakstīt lieliem koriem. Viņš bija iecerējis uzrakstīt ceturto daļu, kurā vēlējās apspriest mūzikas sacerēšanas tehniku, taču nomira, pirms to paspēja uzrakstīt.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Maikls Pretorijs?
A: Mihaels Prētorijs bija vācu komponists, ērģelnieks un mūzikas teorētiķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem sava laika komponistiem, un viņš rakstīja daudz dažādu mūzikas veidu. Daudzas viņa mūzikas pamatā ir protestantu baznīcas himnas.
J: Kas zināms par viņa dzimšanas datumu?
A: Mēs neesam pilnīgi droši par viņa dzimšanas datumu, bet tiek uzskatīts, ka tas ir bijis 1571. gada 15. februāris.
J: Kādu izglītību ieguva Prētorijs?
A: Prētorijs mācījās Lateinschule ("latīņu skolā") Torgau, kur viņam mūzikas stundas pasniedza Mihaels Voigts. Pēc tam viņš mācījās Frankfurtes pie Oderas universitātē, kur ieguva dievišķās teoloģijas grādu.
J: Kādu darbu viņš ieņēma pēc universitātes?
A: Pēc universitātes Prētorijs atrada darbu Brunsvikas-Volfenbitelas hercoga ērģelnieka amatā un drīz vien nopelnīja labu algu.
J: Vai viņš apprecējās un viņam bija bērni?
A: Jā, Prētorijs apprecējās 1603. gadā, un viņam bija divi dēli.
J: Kur vēl bez Volfenbitelas viņš strādāja?
A: Bez Volfenbitelas Prētorijs daudz strādāja arī Drēzdenē, kur viņš iepazinās ar Heinrihu Šicu (Heinrich Schütz), un Magdeburgā, kur viņš iepazinās ar Samuelu Šeitu (Samuel Scheidt).
J: Kāpēc viņa veselība šajā laika posmā varētu būt bijusi vāja?
A: Iespējams, ka viņa veselība bija slikta tāpēc, ka viņš daudzus gadus strādāja tik smagi, bez pārtraukumiem vai atvaļinājumiem, lai atpūstos vai atpūstos.
Meklēt