Oskars Kokoska (1886–1980) — austriešu ekspresionistu gleznotājs un dzejnieks
Oskars Kokoska (1886. gada 1. marts – 1980. gada 22. februāris) bija austriešu mākslinieks, dzejnieks un dramaturgs. Viņš ieguva starptautisku atpazīstamību kā viens no paaudzes vadošajiem ekspresionistiem — viņa darbi izceļas ar spēcīgām krāsām, enerģisku otas vilcienu un psiholoģisku intensitāti, it īpaši portretos un ainavās, kas bieži atklāj dramatiski izteiktu cilvēka emocionālo pasauli (ekspresionistiski piesātināti portreti un ainavas).
Agrīnie gadi un radošā pieredze
Kokoskas mākslinieciskā darbība sākās vienkāršākos žanros: viņš zīmēja pastkartes un ilustrācijas bērniem, pēc tam strādāja pie Vīnes sabiedrības portretēšanas, radot slavenību portretus un grafikas. Savas karjeras agrīnajā posmā viņš guva atpazīstamību Vīnē (Vīnes slavenību portreti), bet ātri paplašināja tēmas un tehnikas, strādājot arī ar dramatisko teātra noformējumu un dzeju.
Kari, traumas un ceļojumi
Pirmajā pasaules karā Kokoska dienēja Austrijas armijā un tika ievainots; pēc atgriešanās viņam bija psiholoģiskas grūtības, un ilgāku laiku viņš ārstējās slimnīcā. Pēc tam Kokoska daudz ceļoja un radoši atjaunojās — viņš devās pa Eiropu un gleznoja ainavas, strādāja pie portretiem, skicēm un litogrāfijām, vienlaikus attīstot savu izteiksmes valodu.
Almas Mahlere un "Vēja līgava"
Kokoskai bija aizraujoša un sāpīga mīlas saikne ar komponista Gustava Mahlera sievu Almu (Alma Mahler), attiecības, kas atstāja dziļu iespaidu uz viņa radošo darbu. Viņa slavens gleznojums Vēja līgava (vācu: Die Windsbraut, 1913–1914) ir veltījums šai kaislībai un izjūtām, un tajā redzama emocionāla kaislība, drāma un sasaistes izjūta. Arī dzejoļi un literārie darbi — piemēram, minētais Allos Markar — atsaucas uz šīm attiecībām un to psiholoģisko noskaņu.
Persekūcija, bēgšana un dzīve trimdā
Ar savu modernistisko izteiksmi Kokoska nonāca nacionālsociālistiskās kultūras politikas šķērsgriezumā: viņu uzskatīja par deģenerātu, un viņa darbi tika kritizēti un izņemti no publiskajām kolekcijām. 1934. gadā viņš pameta Austriju un pārcēlās uz Prāgu. 1938. gadā, kad čehiem sākās vērmahta karš, viņš aizbēga uz Apvienoto Karalisti, kur pavadīja kara laiku un turpināja strādāt.
Pēckaras periods un vēlīnie gadi
Pēc kara Kokoska 1946. gadā ieguva Lielbritānijas pilsonību. 1947. gadā viņš brauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur piedalījās izstādēs un nodibināja kontaktus ar turienes mākslas vidi. Galu galā viņš pārcēlās uz Šveici, kur nodzīvoja atlikušo mūžu. 1978. gadā viņš atguva Austrijas pilsonību, un 1980. gada 22. februārī mira Montrē.
Mantojums un nozīme
Kokoskas ieguldījums mākslā ir daudzpusīgs: viņš bija nozīmīgs ekspresionisma kustības pārstāvis gan glezniecībā, gan literatūrā un teātra mākslā. Viņa darbi joprojām regulāri tiek rādīti muzejos un retrospektīvās izstādēs, un viņa drosmīgā, emocionālā glezniecības valoda ietekmēja vairākas nākamās mākslinieku paaudzes. Kokoska paliek atzīts par vienu no 20. gadsimta nozīmīgākajiem Austrijas māksliniekiem, kura dzīve un darbi atspoguļo gan personiskās traumas, gan plašākas vēsturiskas pārmaiņas.


Māja, kurā Pēčlarnā dzimis Oskars Kokoska (2006. gada augusts)
Mākslas darbi
- 1909: Lotte Franzos
- 1909: Marta Hirša I
- 1909: Hanss un Erika Tietze
- 1909: Veronika ar Sudarium
- 1909: Les Dents du Midi
- 1909: Bērnu rotaļas
- 1910: Klusā daba ar jēru un hiacintu
- 1910: Rūdolfs Blūmners
- 1911: Hermanis Švarcvalds I
- 1911: Egons Velss
- 1911: Krustā sišana
- 1912: Divi akti
- 1913: Ainava Dolomītos (kopā ar Cima Tre Croci)
- 1913: Vētra
- 1913: Kārlis Mols
- 1913: Klusā daba ar putto un trusi
- 1915: Kļūdīgs bruņinieks
- 1917: Mākslinieka mātes portrets
- 1917: Mīlētāji ar kaķi
- 1917: Stokholmas osta
- 1920: Mūzikas spēks
- 1919: Drēzdene, Neustadte I
- 1921: Drēzdene, Neustadte II
- 1921: Divas meitenes
- 1922: Pašportrets pie molberta
- 1923: Pašportrets ar sakrustotām rokām
- 1925: Amsterdama, Kloveniersburgwal I
- 1924: Venēcija, laivas pa Doganu
- 1925: Toledo
- 1926: Mandrill
- 1926: briedis
- 1929: Arābu sievietes un bērns
- 1932: Meitene ar ziediem
- 1934: Prāga, skats no Kramāra villas
- 1937: Olda Palkovska
- 1938: Prāga - Nostalģija
- 1940: Krabis
- 1941: Anschluss - Alise Brīnumzemē
- 1941: Sarkanā ola
- 1948: Pašportrets (Fjezole)
- 1962: Vētras plūdmaiņas Hamburgā
- 1966: Atmestais mīļākais
- 1971: Laiks, kungi, lūdzu
Ziedojumi
- Bērnu televīzijas raidījumā "Ei, Arnoldi!" ir varonis vārdā Oskars Kokoska. Viņš ir attēlots kā Arnolda ģimenes pansijas bezpajumtnieks.
- 80. gadu popgrupa no Apvienotās Karalistes Midlendas štata, kas sevi dēvēja par "Oskar Kokoschka". 1986. gadā viņi izdeva 12 collu EP ar dziesmām "Waiting til it all Blows Over" un "Letting the water out".
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzimis Oskars Kokoska?
A: Oskars Kokoška dzimis 1886. gada 1. martā.
J: Ar ko viņš ir vislabāk pazīstams?
A: Oskars Kokoska ir vislabāk pazīstams ar saviem spēcīgajiem ekspresionistiskajiem portretiem un ainavām.
Kāds bija viņa pirmais darbs?
A: Viņa pirmais darbs bija pastkartes un zīmējumi bērniem.
J: Kā viņš nonāca Austrijas armijā Pirmā pasaules kara laikā?
A: Pirmā pasaules kara laikā viņš brīvprātīgi iestājās Austrijas armijā.
J: Ar ko viņam bija romāns?
A: Viņam bija romāns ar Almu Māleri.
J: Kad viņš kļuva par Lielbritānijas pilsoni?
A: Viņš kļuva par Lielbritānijas pilsoni 1946. gadā.
J: Kur viņš nodzīvoja atlikušo mūža daļu?
A.: Atlikušo mūžu viņš nodzīvoja Šveicē.