Siméon Denis Poisson
Sīmēons Denī Poisons (1781. gada 21. jūnijs Pithiviers - 1840. gada 25. aprīlis Sso, netālu no Parīzes) bija franču matemātiķis un fiziķis. No 1798. gada viņš studēja matemātiku Politehniskajā skolā, kur iepazinās ar Pjēru Simonu Laplasu un Žozefu Luī Lagranžu. 1802. gadā viņš kļuva par profesoru, 1806. gadā ieņēma amatu, ko pirms viņa ieņēma Žans Baptists Žozefs Furjē. Napoleons nosūtīja Furjē uz Grenobli. Poisons bija Laplāsa skolnieks. Poisons strādāja pie viļņu teorijas, akustikas, elastības, elektrības un siltuma matemātiskajiem pamatiem. Viņš interesējās arī par cietu vielu elektriskajām īpašībām. Viņš 1812. gadā publicēja Laplāsa vienādojuma paplašinājumu, kas ļāva to izmantot cietvielu virsmas elektriskajam lādiņam. 1818. gadā viņš paredzēja parādības, ko sauca par Puasona plankumu, pastāvēšanu gadījumā, ja gaismai būtu viļņa raksturs. Poisons uzskatīja, ka tas tā nav un ka tai ir daļiņu raksturs. Viņš ilgi diskutēja ar Ogistēnu Žanu Freneli, kurš uzskatīja, ka gaisma patiešām ir vilnis. Šīs diskusijas beidzās tikai tad, kad Frēnsels eksperimentā varēja pierādīt Poisona paredzētā plankuma esamību. 1838. gadā Poisons publicēja savas idejas par varbūtību teoriju, kas ietvēra arī to, ko tagad pazīstam kā Poisona sadalījumu. Šis sadalījums jau bija zināms Abrahamam de Moivram.
Attiecība starp spiedienu un tilpumu adiabātiskā procesā ir konstanta, un to šodien pazīst kā Poisona likumu. Termodinamikā šo pašu sakarību formulē kā vairākus vienādojumus, kurus sauc par Pjasonas vienādojumiem. Viņa vārdā nosaukta arī Poisona attiecība, kas norāda, cik ļoti objekts tiek izstiepts slodzes ietekmē.
Viņa vārds ir viens no 72 vārdiem, kas izvietots uz Eifeļa torņa.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Siméon Denis Poisson?
A: Siméon Denis Poisson bija franču matemātiķis un fiziķis, kurš dzīvoja no 1781. līdz 1840. gadam.
J: Kur viņš studēja matemātiku?
A: Viņš studēja matemātiku Politehniskajā skolā.
J: Ar ko viņš iepazinās, tur studējot?
A: Studējot Politehniskajā skolā, viņš iepazinās ar Pjēru Simonu Laplasu un Žozefu Luī Lagranžu.
Kādu amatu viņš ieņēma 1806. gadā?
A: 1806. gadā viņš ieņēma amatu, ko pirms viņa ieņēma Žans Baptists Žozefs Furjē.
J: Kāda parādība ir nosaukta viņa vārdā?
A: Viņa vārdā nosaukta Pjasonas plankumainais punkts, kas ir ar gaismas viļņiem saistīta parādība. Turklāt viņa sakarība starp spiedienu un tilpumu adiabātikas procesā mūsdienās ir pazīstama kā Pjērsona likums, un ar viņa vārdu ir saistīti arī termodinamikas vienādojumi, kas pazīstami kā Pjērsona vienādojumi, kā arī koeficients, ar ko mēra, cik ļoti objekts stiepjas slodzes ietekmē (pazīstams kā Pjērsona koeficients).
J: Kā beidzās diskusijas par gaismu starp viņu un Ogistēnu Žanu Freneli?
A: Viņu diskusijas par to, vai gaismai ir vai nav daļiņu vai viļņu raksturs, beidzās, kad Frenelam eksperimentā izdevās pierādīt, ka pastāv punkts, ko bija paredzējis Poisons.
J: Kā šodien tiek godināts viņa vārds? A.: Viņa vārds ir viens no 72 vārdiem, kas izvietots uz Eifeļa torņa.
