1660. gadu desmitgade: galvenie notikumi, dzimšanas, nāves un pasaules līderi

Notikumi

• 1660 — Anglijas atjaunošana (Restaurācija): pēc Puritāņu režīma sabrukuma karalis Čārlzs II tiek atjaunots tronī, kas nozīmē monarhijas atjaunošanos Anglijā, Skotijā un Īrijā.
• 1660 — Olivas miera līgums: noslēdz Ziemeļu kara epizodi starp Zviedriju, Poliju, Brandenburgu un Habsburgu; tas nostiprina zviedru ietekmi Baltijas reģionā.
• 1661 — Luija XIV personiskā valdīšana: pēc kard. Mazarīna nāves Luijs XIV faktiski sāk personisku valdīšanu Francijā, nostiprinot absolūto monarhiju un veicot administratīvas un militāras reformas.
• 1664 — Anglijas iebrukums Jaungvandā (New Netherland): angļu spēki iekaro Nīderlandes koloniju Jaungvandā; Ņūamsterdama tiek pārdēvēta par New York.
• 1665 — Lielā Londona mēra plosīšanās (Great Plague): kad Londonā izplatās mēris (bubonic plague), tas izraisa milzīgas upuru zaudējumus un sociālas satricināšanas.
• 1665–1667 — Otrais angļu–nīderlandiešu karš: virkne jūras cīņu starp Angliju un Nīderlandi, tostarp Lowestoft (1665) un Four Days' Battle (1666); karš noslēdzas ar Breda miera līgumu 1667. g.
• 1666 — Lielais Londonas ugunsgrēks: plašs ugunsgrēks iznīcina lielu daļu Londonas, izraisot pilsētas pārbūvi un jaunas regulas par apbūvi.
• 1667 — Miera līgums Breda: noslēdz Otrais angļu–nīderlandiešu karu; teritoriju maiņas un tirdzniecības tiesību jautājumi tiek formalizēti.
• 1667–1668 — Karš starp Franciju un Spāniju un Devolūcijas karš: Francijas ekspansija Nīderlandē un Spānijas Nīderlandē beidzas ar Akslas miera līgumu (Aix-la-Chapelle) 1668. g. un ar Trīskāršo aliansi (1668) pret Franciju.
• 1664–1669 — Habsburgu–Osmaņu konflikti un Vasváras miera līgums (1664): Austro-Osmaņu kaujas un diplomātija ved pie pagaidu mieru regulējumiem; seko turpmākas sadursmes un teritoriju pārvērtības.
• 1669 — Kandijas kritiens: pēc vairāk nekā 20 gadus ilgas kaujas Venēcijas–Osmaņu kari beidzas ar Kritas (Kandijas) kritienu, nostiprinot osmaņu kontroli pār salu.
• Zinātne un kultūra: 1660. gadu beigās notiek nozīmīgas zinātnes attīstības epizodes — Royal Society aktivitātes, Philosophical Transactions publicēšana un Isaaka Ņūtona agrīnie atklājumi (1665–1666 "annus mirabilis") optikā, matemātikā un gravitācijā.
• Kolonizācija un tirdzniecība: Eiropas kolonizācija Amerikās un Āzijā turpinās; tiek veidotas jaunas karaliskās un akcionāru kompānijas, dalītas teritorijas Ziemeļamerikā un Karību jūrā.

dzimšanas gadījumi

• 1660 — Sir Hans Sloane (1660–1753) — britu ārsts, dabaszinātnieks un kolekcionārs; viņa plašā kolekcija vēlāk kļuva par pamatu Britu muzejā.
• 1664 — John Vanbrugh (1664–1726) — angļu dramatists un arhitekts, kurš veidojis ievērojamas baroka ēkas Lielbritānijā.
• 1667 — Jonathan Swift (1667–1745) — īru rakstnieks un satiriķis, pazīstams ar darbu "Gullivera ceļojumi".
• 1667 — John Arbuthnot (1667–1735) — skotu ārsts, rakstnieks un matemātiķis, kas darbojās Londonā; pazīstams arī kā satīriķis un Džonatana Svifta draugs.
• 1668 — Giambattista Vico (1668–1744) — itāļu filozofs un vēsturnieks, kurš devis nozīmīgu ieguldījumu vēstures un juridiskās domas teorijā.
• Šajā desmitgadē dzimst arī daudzi citi atraktīvi kultūras, zinātnes un politikas pārstāvji, kuri vēlāk iespaido 17.–18. gadsimta attīstību.

nāves gadījumi

• 1660 — Diego Velázquez (1599–1660) — ievērojams Spānijas baroka mākslinieks, plaši pazīstams ar portretiem un galējiem meistardarbiem.
• 1661 — Kardināls Jules Mazarin (1602–1661) — Francijas politiskā figūra un ministrs, kurš ietekmēja valsts politiku un Luija XIV agrīno valdīšanu.
• 1662 — Blaise Pascal (1623–1662) — franču matemātiķis, filozofs un teologs, pazīstams ar nozīmīgu ieguldījumu matemātikā, fizikas eksperimentos un reliģiskajā domā.
• 1665 — Filipps IV (Philip IV) no Spānijas (1605–1665) — Habsburgu karaļa mirstība noved pie šķietami vājākas pēcnācēja valdīšanas un politiskām izmaiņām Spānijā.
• 1667 — Pāvests Aleksandrs VII (Alexander VII) (1599–1667) — katoļu baznīcas vadītājs; 1667. g. nomirst, seko pāvesta vēlēšanas un jauni romiešu kurijas lēmumi.
• 1667 — Abraham Cowley (1618–1667) — angļu dzejnieks, kura darbi ietekmēja 17. gadsimta literāro ainavu.
• 1669 — Rembrandt van Rijn (1606–1669) — viens no slavenākajiem zelta laikmeta nīderlandiešu gleznotājiem, kura stila un gaismas izmantojums radīja dziļu ietekmi uz glezniecību.
• 1669 — Pāvests Klements IX (Clement IX) (1600–1669) — pāvests, kurš valdīja īsu laiku (1667–1669), miris 1669. gadā.

Pasaules līderi (izcili valdnieki un vadītāji desmitgades laikā)

• Anglija, Skotija, Īrija: Čārlzs II (Charles II) — atjaunots tronī 1660. g.; sākas Restaurācijas periods.
• Francija: Luijs XIV (Louis XIV) — faktiski valdīja personiski no 1661. g.; nostiprina absolūto monarhiju un paplašina Francijas ietekmi.
• Spānija: Filipps IV (Philip IV) līdz 1665. g.; pēc viņa nāk jauns, vājāks iekarotājs — Kārlis II (Charles II) kļūst par karali 1665. g. bērna vecumā.
• Svētā Romas impērija (Habsburgu impērija): Leopolds I (Leopold I) — liela ietekme Centrālajā Eiropā, ilgstoša cīņa ar osmaņu ietekmi.
• Zviedrija: Karalis Karls X Gustavs līdz 1660. g.; pēc viņa nāk Karls XI (Charles XI) bērna vecumā (regentūras periods).
• Krievija (Carisma): Aleksejs Mihailovičs (Alexis I) — agrā carisma modernizācijas priekšnesumi un attiecību veidošana ar Eiropu.
• Osmaņu impērija: Mehmed IV — turpina impērijas ietekmes uzturēšanu un spēku izvēršanu Balkānos un Vidusjūrā.
• Qing Ķīna: Kangxi imperators — stājas pie galda 1661. g. kā bērns; sākas regentūras periods, kas drīz pāries pie viņa ilggadīgas valdīšanas un reformām.
• Mogolu impērija (Indija): Aurangzeb — nostiprina impēriju un paplašina kontroli pār Indijas subkontinentu.
• Nīderlandes Republika: Grand pensionārs Johan de Witt — reāla politiskā vara Republikas ārpolitikā un tirdzniecības jautājumos.
• Polijas–Lietuvas konfederācija: Jānis II Kazimirs (John II Casimir) valdīja līdz 1668. g.; pēc viņa valdīšanas notiek karaliskas vēlēšanas ( Michael Korybut Wiśniowiecki kļūst par karali 1669. g.).
• Portugāle: Afonso VI — 1668. g. tiek formalizēta Portugāles neatkarība no Spānijas (miera līgums), kas nostiprina Braganzu dinastijas stāvokli.

Šī desmitgade (1660–1669) ir pārmaiņu periods Eiropas politiskajā kartē — tiek atjaunotas monarhijas, tiek slēgti mieri pēc ilgstošiem kariem, un vienlaikus notiek lieli kultūras un zinātnes sasniegumi, kas ietekmēs nākamās gadsimtu attīstību.

Meklēt pēc burta