Apvienotās Karalistes 2005. gada vēlēšanas: rezultāti, sekas un dati
Apvienotās Karalistes 2005. gada vispārējās vēlēšanas notika 2005. gada 5. maijā; tajās tika ievēlēti 646 Apvienotās Karalistes Pārstāvju palātas deputāti. Trīs galvenie kandidāti uz Apvienotās Karalistes premjerministra amatu bija redzami plakātos un medijos visā valstī — to vidū bija arī valdībā esošais līderis Tonijs Blērs. Šīs vēlēšanas risinājās diskusiju un pretrunu fona dēļ, kuros svarīgi jautājumi bija veselības aprūpe, izglītība, nodokļi un ārpolitika, jo īpaši Lielbritānijas loma Irākā.
Rezultāti (galvenie skaitļi)
Oficiālie rezultāti parādīja, ka leiboristu partija vēlreiz izcīnīja vairākumu Pārstāvju palātā, taču ar samazinātu atbalstu salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām:
- Vietu skaits kopā: 646, nepieciešamais absolutais vairākums — 324 vietas.
- Leiboristi (Tonijs Blērs): 355 vietas; balsu īpatsvars aptuveni 35,2 %. Salīdzinājumā ar 2001. gadu leiboristi zaudēja 47 vietas, un balsu īpatsvars samazinājās aptuveni par 5,5 %.
- Konservatīvā partija (liderība vēlēšanu laikā — Michael Howard): aptuveni 198 vietas; balsu īpatsvars aptuveni 32,4 %. Konservatīvie ieguva vairāk vietu nekā iepriekšējā reizē.
- Liberāldemokrāti (Charles Kennedy): aptuveni 62 vietas; balsu īpatsvars aptuveni 22,1 %. Liberāldemokrāti palielināja savu balsu īpatsvaru, taču FPTP (pirmā pieceltā balss) sistēma neļāva tam pārvērsties proporcionālā vietu skaita pieaugumā.
- Balsošanas aktivitāte: vēlēšanās piedalījās apmēram 61,4 % reģistrēto vēlētāju.
Sekas un politiskā ietekme
- Valdības turpinājums: Leiboristu partija, vadībā ar Toniju Blēru, varēja turpināt valdīt ar ievērojamu, bet samazinātu vairākumu. Tomēr zaudētais atbalsts pastiprināja spiedienu no sabiedrības un opozīcijas.
- Ietekme uz leiboristu vadoņu reputāciju: daļa vēlētāju norādīja uz Irākas kara lomu atbalsta sarukumā; Irākas intervences nepopularitāte tika minēta kā būtisks faktors, kas ietekmēja partijas atbalstu.
- Opozīcijas attīstība: Konservatīvajai partijai izdevās atgūt nozīmīgu daļu atbalstītāju, kas izraisīja vadības pārdomas un vēlāk — partijas modernizācijas tendences (pēc vēlēšanām notika vadības maiņa un jauni stratēģiski virzieni).
- Diskusijas par vēlēšanu sistēmu: liberāldemokrātu salīdzinoši augstais balsu īpatsvars, salīdzinot ar iegūto deputātu skaitu, atkārtoti aktualizēja diskusijas par nepieciešamību mainīt pirmo-pie-past-u sistēmu uz proporcionālākām modeli.
- Ilgtermiņa politiskie rezultāti: 2005. gada rezultāti veicināja tālākas politiskas pārmaiņas — diskusijas par premjera lomu, partiju vadību un programmu pārskatīšanu. Lai gan Leiboristi palika pie varas, notika iekšēja spiediena pieaugums, kas galu galā veicināja premjera un partijas nākotnes lēmumus.
Nodaļas par reģionālajiem rezultātiem un mazākajām partijām
Reģionālajās vēlēšanās Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā notika atšķirīgas politiskās tendences: vietējās nacionālās partijas un Ziemeļīrijas partijas saglabāja nozīmīgu ietekmi savos reģionos. Mazākas partijas un neatkarīgie kandidāti ieguva dažas sēdes, taču Apvienotās Karalistes politiskais māņziens turpināja būt dominēts no trim lielajām partijām (Leiboristi, Konservatīvie, Liberāldemokrāti).
Kopsavilkums
2005. gada vēlēšanas atstāja skaidru zīmi uz Lielbritānijas politiku: leiboristu partija uzvarēja un turpināja vadīt valdību, tomēr ar skaidriem zaudējumiem un signāliem par sabiedrības neapmierinātību. Lai gan Blērs un viņa partija saglabāja vairākumu, vēlēšanu rezultāti veicināja plašāku sarunu par ārpolitiku, iekšpolitisku reformu nepieciešamību un par to, kādu lomu nākotnē spēlēs konservatīvā opozīcija un trešā spārna spēki politiskajā ainā.
Rezultāti
- Leiboristu partija (355 deputāti, 35,2 % balsu)
- Konservatīvā partija (198 deputāti, 32,4 % balsu)
- Liberāldemokrāti (62 deputāti, 22,0% balsu)
- Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (0 deputāti, 2,2% balsu)
- Skotijas Nacionālā partija (6 deputāti, 1,5 % balsu) - tikai Skotija
- Zaļo partija (0 deputāti, 1,0% balsu) - tikai Anglija un Velsa
- Demokrātiskā unionistu partija (9 deputāti, 0,9 % balsu) - tikai Ziemeļīrija
- Britu nacionālā partija (0 deputāti, 0,7% balsu)
- Plaid Cymru (3 deputāti, 0,6 % balsu) - tikai Velsa
- Sinn Féin (5 deputāti, 0,6 % balsu) - tikai Ziemeļīrija.
- Ulster Unionist Party (1 deputāts, 0,5 % balsu) - tikai Ziemeļīrija
- Sociāldemokrātu un leiboristu partija (3 deputāti, 0,5 % balsu) - tikai Ziemeļīrija.
- Respect Party (1 deputāts, 0,3% balsu)
- Skotijas Sociālistu partija (0 deputāti, 0,2% balsu) - tikai Skotija
- Veritas (0 deputāti, 0,1% balsu)
- Ziemeļīrijas Alianses partija (0 deputāti, 0,1% balsu) - tikai Ziemeļīrija
- Skotijas Zaļo partija (0 deputāti, 0,1% balsu) - tikai Skotija
- Sociālistiskā leiboristu partija (0 deputāti, 0,1% balsu)
- Liberālā partija (0 deputāti, 0,1% balsu)
- English Democrats (0 deputāti, 0,1% balsu) - tikai Anglija
Blaenau Gventas un Wyre Forest vēlēšanu apgabalos tika ievēlēti neatkarīgi kandidāti. Glāzgovas austrumu apgabalā uzvarēja Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Maikls Mārtins (Michael Martin), kurš netiek uzskatīts par nevienas politiskās partijas pārstāvi.
Nākamās vēlēšanas notika 2010. gada 6. maijā. Skatīt Apvienotās Karalistes 2010. gada vispārējās vēlēšanas
Saistītās lapas
- Apvienotās Karalistes 2005. gada vispārējās vēlēšanās ievēlētie deputāti
