Cowra (Jaunā Dienvidvelsa) — pilsēta, atrašanās vieta un vēsture
Cowra (Jaunā Dienvidvelsa) — vēsturiska pilsēta Lačlana upes krastā, 300 km no Sidnejas; uzziniet par tās atrašanās vietu, aborigēnu izcelsmi, nosaukuma nozīmi un kultūras mantojumu.
Kovra ir pilsēta Austrālijas Jaunās Dienvidvelsas centrālajā rietumu daļā. Tā atrodas Kovras grāfistē un izvietota aptuveni 310 m virs jūras līmeņa, apmēram 300 km uz rietumiem no Sidnejas. Pilsēta atrodas pie Lačlana upes, kas ir nozīmīgs reģiona hidroloģiskais elements un ietekmē vietējo lauksaimniecību un ainavu.
Atrašanās vieta un raksturojums
Kovra (angļu: Cowra) atrodas Jaunās Dienvidvelsas centrālajā rietumu zonā, reģionā, kas pazīstams ar lauksaimniecību — īpaši graudkopību un aitu audzēšanu. Apkārtnes ainava ir reljefaina, ar upes ielejām un auglīgām zemēm. Klimats šeit ir mēreni kontinentāls — vasarās bieži ir siltākas temperatūras, ziemās var būt vēsāks laiks un salnas, bet nokrišņu daudzums ir mēreni mainīgs.
Vēsture
Cowra pirmais nosaukums bija Coura Rocks.
Šis nosaukums, visticamāk, ir saistīts ar agrīnām lopkopības saimniecībām un ar Lačlana upes brodu (piemērotu šķērsošanas vietu) reģionā — vietu, kur ceļotāji un lopi varēja šķērsot upi. Vēlāk apmetne attīstījās par tirgus un pakalpojumu centru apkārtējiem saimnieciskajiem rajoniem.
Nosaukums Cowra cēlies no vietējo aborigēnu valodas vārda, kas tiek tulkots kā "ērglis uz klintīm" — saistība, kas atspoguļo apkārtnes dabu un vietējo mitoloģiju.
Cowra 19. un 20. gadsimtā kļuva par nozīmīgu reģiona centru: attīstījās tirdzniecība, dzelzceļa savienojumi un lauksaimniecības apstrāde. Otrā pasaules kara laikā pie pilsētas atradās karagūstekņu nometne; pazīstams notikums ir 1944. gada Cowra gūstekņu bēgšana (Cowra Breakout), kad nozīmīgs skaits japāņu karagūstekņu mēģināja izbēgt no nometnes — šis notikums atstāja dziļu nospiedumu pilsētas vēsturē un starptautiskajās attiecībās.
Ekonomika, kultūra un tūrisms
- Lauksaimniecība: reģiona pamats — graudi, eļļas augu audzēšana un liellopi/aiti.
- Tūrisms: Cowra piesaista apmeklētājus ar vēsturiskām un kultūras vietām, tai skaitā memoriāliem, muzejiem un dārziem, kas atspoguļo pilsētas saikni ar Japānu un kara vēsturi.
- Kultūrvēsturiskas vietas: Cowra ir pazīstama ar japāņu kara memoriāliem un kapsētu, kas atgādina par gūstekņu bēgšanu un vēlāk attīstīto miermīlīgu sadraudzību starp kopienām.
Pazīmes un pievilcības vietas
Vietējā pilsētas ainavā un apmeklētāju maršrutos izceļas:
- gūstekņu memoriāli un kapsēta, kas liecina par Pasaules kara vēsturi un mūžīgo mieru;
- kultūras centri un muzeji, kuri skaidro Cowra vietu reģiona attīstībā;
- piemēroti dabas objekti pie Lačlana upes un apkārtējās lauksaimniecības ainavas;
- kopienas pasākumi un vietējie tirgi — reģionāla dzīve un saimnieciskie gadatirgi.
To nevajadzētu sajaukt ar citu Jaunās Dienvidvelsas pilsētu Corowa, kura atrodas uz robežas ar Viktoriju un ir atsevišķs reģionāls centrs ar savu vēsturi.
Praktiska informācija
Apmeklētājiem jāņem vērā, ka Cowra ir reģionāla pilsēta ar pamata pakalpojumiem, viesnīcām un servisiem, taču liela mēroga pakalpojumi var būt pieejami tuvākajos lielākos centros. Reģions ir piemērots ceļojumiem autotransportā, ar iespējām iepazīt lauku dzīvi, vietējo gastronomiju un kultūru.
Vispārīgi par iedzīvotāju skaitu: Cowra un tās apkārtne apvienojot veido kopienu ar dažu tūkstošu iedzīvotāju — mazāka reģiona centrāla pilsēta, kas saglabājusi savas lauksaimnieciskās saknes un vēsturisko identitāti.
Vēsture
Pirmie cilvēki, kas apdzīvoja šo teritoriju, bija viradžuri. Pirmais Eiropas pētnieks Džordžs Vilsons Evanss ieradās Lačlana ielejā 1815. gadā. Viņš nosauca šo apgabalu par Okslija līdzenumiem sava priekšnieka, ģenerālmērnieka Džona Okslija vārdā. Viņš 1817. gadā paziņoja, ka šī teritorija ir "nepiemērota balto apmetnei". Drīz pēc tam Soldiers Flat netālu no tagadējās Billimari tika izveidota armijas nometne. Vieni no pirmajiem eiropiešu kolonistiem Lačlana piekrastē bija Artūrs Rankens un Džeimss Slouns no Batērstas. Viņi pārcēlās uz šo apgabalu 1831. gadā.
Coura Rocks pilsētiņa tika dibināta 1840. gadā. Līdz 1847. gadam pilsētiņa tika nosaukta par Cowra. Ciemats tika oficiāli reģistrēts 1849. gadā.
Pagājušā gadsimta 50. gados daudzi zelta meklētāji devās uz zelta atradnēm Lambing Flat (Young) un Grenfell. Pirmā skola tika atvērta 1857. gadā. Pirmais tilts pār Lačlana upi tika uzbūvēts 1870. gadā. 1880. gados Makdonalda kalnā tika atrasts zelts. Dzelzceļš no Sidnejas līdz Kovrai nonāca 1886. gadā. Pašvaldību sāka veidot 1888. gadā. Pirmais telefons tika pieslēgts 1901. gadā. Pilsētas ūdensapgāde tika uzsākta 1909. gadā, gāze - 1912. gadā, bet pilsētas elektrība tika pieslēgta 1924. gadā.
Kovrā atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules miera zvana Austrālijas kopija. Tos parasti glabā valsts galvaspilsētā. Tā tika piešķirta Kovrai, jo tai ir īpaša loma starptautiskās sapratnes, pasaules miera un pasaules draudzības centra veicināšanā.
Uz akmens laternas Cowra japāņu dārza augšējā ezerā atpūšas bārkstis.
Kovras izlaušanās
Otrā pasaules kara laikā Kovrā atradās karagūstekņu nometne. Lielākā daļa gūstekņu bija sagūstīti japāņu un itāļu karavīri, jūrnieki un lidotāji. 1944. gada 5. augustā aptuveni 545 (daži avoti norāda uz vairāk nekā 1000) japāņu karagūstekņi mēģināja masveidā aizbēgt no nometnes. Iespējams, tā ir lielākā cietuma bēgšana pasaulē. Tajā pašā laikā citi japāņu gūstekņi nometnes iekšienē izdarīja pašnāvības vai arī viņus nogalināja viņu tautieši.
Kara gūstekņi mēģināja ieņemt ložmetēju posteņus, bruņojušies tikai ar paštaisītiem ieročiem. Premjerministrs Džons Kērtins paziņoja, ka tā ir "pašnāvnieciska nevērība pret dzīvību", un tai nav izredžu gūt panākumus.
Bēgšanas laikā tika nogalināts 231 japāņu un 4 austrāliešu sargs, bet 108 gūstekņi tika ievainoti. Nogalinātie japāņi tika apglabāti Kovrā, īpaši izveidotā japāņu kara kapsētā. Šī ir vienīgā šāda kapsēta Austrālijā. Tajā glabājas arī daži Otrā pasaules kara gaisa uzlidojumos Darvīnai bojāgājušie.
Goda alejā ir arī piemiņas vieta tiem, kas gāja bojā Pirmajā pasaules karā.
Skats no Simboliskā kalna Japāņu dārzos.
Japāņu dārzs
Japāņu kara kapus 1963. gadā Japānai uzdāvināja Cowra RSL biedri. 1971. gadā Kovras tūrisma attīstības organizācija nolēma atzīmēt šo saikni ar Japānu. Viņi ieplānoja pilsētā izveidot japāņu dārzu. Japānas valdība piekrita palīdzēt kā pateicības zīmi par cieņpilno attieksmi pret saviem kara upuriem. Dārza izveidei naudu piešķīra arī Austrālijas valdība un privātas grupas.
Dārzu projektējis Kens Nakajima (1914-2000). Viņš bija pasaulslavens japāņu dārzu dizainers. Pirmā daļa tika atklāta 1979. gadā, bet otrā daļa - 1986. gadā.
Dārzi ir veidoti Edo perioda stilā. Tie ir kaiyū-shiki jeb pastaigu dārzi. Tie ir veidoti tā, lai parādītu visus Japānas ainavu tipus. Piecu hektāru platībā Kovras japāņu dārzs ir lielākais japāņu dārzs dienvidu puslodē. Katru gadu septembra beigās un/vai oktobra sākumā dārzos tiek rīkots ikgadējais Sakura Matsuri (ķiršu ziedēšanas festivāls). Dārzā gada laikā notiek arī citi pasākumi.
Japāņu ezers ar akmens laternu
Skats pāri ezeram uz tējas namiņu
Apakšējais ezers ar pavasara ziediem
Meklēt