Kas ir ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības — definīcija un piemēri

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības ir daļa no cilvēktiesībām. Nozīmīgā Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumā "Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām" ANO valstis vienojās, ka šīs tiesības ir jānodrošina ikvienam cilvēkam pasaulē. Pakts tika pieņemts 1966. gadā un stājās spēkā 1976. gadā; tā mērķis ir noteikt valstīm pienākumus attiecībā uz cilvēku tiesībām uz iztiku, veselību, izglītību un citām sociālajām vajadzībām. Daži šo tiesību piemēri ir šādi:

• Tiesības uz izglītību (skolu)
• Tiesības strādāt labā un drošā darba vietā ar labu atalgojumu.
• tiesības streikot (kad darbinieki streiko, viņi kopīgi nolemj, ka vairs nestrādās, kamēr viņu priekšnieki neuzlabos darba apstākļus, piemēram, nepiešķirs viņiem pietiekamu atalgojumu, lai iztiktu ar iztikas līdzekļiem, vai nepadarīs darbu drošāku).
• Tiesības uz mājokli
• Tiesības uz sociālo nodrošinājumu
• Tiesības būt veselam
• Tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni (tas nozīmē, ka cilvēkam ir viss nepieciešamais izdzīvošanai, tostarp ūdens, pārtika, apģērbs, pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par nepieciešamo, un droša dzīvesvieta).

Kā valstis nodrošina šīs tiesības?

Valstis, kas ir pievienojušās Starptautiskajam paktam par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, uzņemas pienākumu nodrošināt šo tiesību īstenošanu savās valstīs. Tas nozīmē, ka valstīm jāpieņem likumi, jāizstrādā politikas un jāparedz resursi, lai cilvēki varētu izmantot savas tiesības uz izglītību, veselību, darbu, mājokli un sociālo aizsardzību. Pakts ievieš principu par progresīvu īstenošanu — valstis cenšas pakāpeniski uzlabot šīs tiesības atbilstoši saviem pieejamiem resursiem.

Galvenie principi

• Nediskriminācija: Visas ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības jānodrošina bez diskriminācijas pēc dzimuma, rases, reliģijas, valodas, pilsonības vai citiem pamatiem. Šis pienākums ir tūlītējs un nedrīkst tikt atlikts.
• Progresīvā īstenošana: Valstis ir atbildīgas par pakāpenisku tiesību pilnīgu realizāciju, izmantojot maksimāli pieejamos resursus.
• Pieejamība un kvalitāte: Piemēram, izglītībai un veselības aprūpei jābūt pieejamai visiem, kvalitatīvai un kultūriski piemērotai.

Uzraudzība un īstenošanas instrumenti

Starptautiskā līmeņa izpildi uzrauga ANO izveidotas struktūras, kuras vērtē valstu ziņojumus un sniedz rekomendācijas. Vietējā līmenī cilvēki var vērsties tiesās, sūdzēties cilvēktiesību institūcijām vai izmantot politiskos instrumentus, lai panāktu izmaiņas. Dažkārt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības ir tūlītēji tiesiski izpildāmas (piemēram, aizliegums diskriminēt), bet citkārt to piemērošana var prasīt laiku un politiskas reformas.

Izaicinājumi praksē

Reālā dzīvē valstu iespējas nodrošināt šīs tiesības ierobežo finanses, politiskā griba, krīzes (piem., karš, dabas katastrofas) un institucionālās problēmas. Lai tiesības kļūtu par realitāti, bieži nepieciešama gan likumdošana, gan labāka pakalpojumu pieejamība, gan sabiedrības informēšana un pilsoniskā līdzdalība.

Šīs tiesības jau bija uzskaitītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Tomēr tās tika iekļautas arī Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, lai nodrošinātu, ka šīs tiesības cilvēkiem būtu likums visā pasaulē.

Atsevišķs pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām tika izstrādāts ne velti. Šīs tiesības nebija iekļautas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Šie divi pakti tika nodalīti, jo tika uzskatīts, ka pilsoniskās tiesības tiek aizsargātas stingrāk nekā ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Atsevišķs pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām tika izveidots, lai skaidri parādītu, cik svarīgas ir šīs tiesības.

Kā teikts Vīnes deklarācijā, visas cilvēktiesības ir jāaizsargā vienlīdzīgi, jo "visas cilvēktiesības ir universālas un nav dalāmas". Tas nozīmē, ka ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības ir tikpat būtiskas kā pilsoniskās un politiskās tiesības, un tām jābūt aizsargātām un īstenotām līdzvērtīgi.

Kā rīkoties, ja jūsu tiesības tiek pārkāptas

Ja jūs uzskatāt, ka jūsu ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības netiek nodrošinātas, varat:

• vērsties pie vietējām iestādēm vai sociālajiem dienestiem;
• meklēt juridisku palīdzību un sūdzības tiesā;
• informēt valsts vai neatkarīgu cilvēktiesību institūciju;
• iesaistīties kopienas vai nevalstisko organizāciju aktivitātēs, kas aizstāv attiecīgās tiesības.

Izpratne par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām palīdz cilvēkiem prasīt savas tiesības un veicina sabiedrību, kurā ikvienam tiek nodrošinātas pamata vajadzības un cienīga dzīve.

Meklēt pēc burta