Tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni
Tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni ir viena no cilvēka pamattiesībām. Tās ir daļa no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas, ko 1948. gada 10. decembrī pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja.
Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, kas ir pietiekams viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai, ieskaitot pārtiku, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kā arī tiesības uz drošību bezdarba, slimības, invaliditātes, atraitnības, vecuma vai cita veida iztikas līdzekļu trūkuma gadījumā no viņa neatkarīgos apstākļos.
- Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punkts
Turklāt tas ir ierakstīts arī 11. pantā Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas līgums par cilvēktiesībām.
Šo tiesību priekštecis - brīvība no trūkuma - ir viena no četrām brīvībām, par kurām ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts runāja savā 1941. gada 6. janvāra runā par stāvokli Savienībā. Pēc Rūzvelta domām, tās ir tiesības, kas būtu jāiegūst ikvienam cilvēkam visā pasaulē. Savā runā Rūzvelts aprakstīja savas trešās tiesības šādi:
Trešais ir brīvība no trūkuma, kas, pārtulkots pasaules terminos, nozīmē tādu ekonomisko izpratni, kas nodrošinās veselīgu dzīvi miera laikā ikvienas tautas iedzīvotājiem visā pasaulē.
- Prezidents Franklins D. Rūzvelts, 1941. gada 6. janvāris.
Gleznotāja Normana Rokvela 1943. gada Brīvība no trūkuma
Attiecīgā lapa
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni?
A: Tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni ir viena no cilvēka pamattiesībām, kas nodrošina, ka ikvienam cilvēkam ir pieejama pārtika, apģērbs, mājoklis, medicīniskā aprūpe un nepieciešamie sociālie pakalpojumi.
Q: Kad Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja?
A: Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1948. gada 10. decembrī.
J: Kurā dokumentā ir minētas šīs tiesības?
A: Šīs tiesības ir minētas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 25. panta 1. punktā un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantā.
J: Kas pirmais runāja par šīm tiesībām?
A: ASV prezidents Franklins D. Rūzvelts pirmo reizi runāja par šīm tiesībām savā runā par četrām brīvībām, ko viņš teica 1941. gada 6. janvārī, uzstājoties ar runu par stāvokli Savienībā.
J: Kā Rūzvelts raksturoja šo brīvību?
A: Rūzvelts to raksturoja kā "brīvību no trūkuma, kas, pārtulkota pasaules terminos, nozīmē ekonomisku izpratni, kas nodrošinās katrai tautai veselīgu dzīvi miera laikā tās iedzīvotājiem".
J: Kādas vēl brīvības bija iekļautas Rūzvelta runā?
A: Rūzvelta runā bija iekļautas arī citas brīvības: brīvība no bailēm, brīvība no dievkalpojumiem un brīvība no trūkuma.
