Rūzvelta Četras brīvības — definīcija, vēsture un starptautiskā nozīme

Rūzvelta "Četras brīvības" — definīcija, vēsture un globālā ietekme: no 1941. gada runas līdz cilvēktiesību attīstībai un starptautiskajai politikai.

Autors: Leandro Alegsa

16-09-2025 22:39

Četras brīvības ir svarīga ASV prezidenta Franklina D. Rūzvelta koncepcija. Viņš ar tām iepazīstināja 1941. gada 6. janvāra runā par stāvokli Savienībā, kuru tāpēc dēvē arī par runu par četrām brīvībām.

Rūzvelts četras brīvības publiskoja tikai vienpadsmit mēnešus pirms ASV dalības Otrajā pasaules karā. Šim jēdzienam bija liela nozīme amerikāņu propagandā kara laikā. Pēc Rūzvelta nāves 1945. gadā viņa sieva Eleonora turpināja būt nozīmīga aizstāve, lai Četras brīvības iekļautu Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.

Definīcija — kas ir “četras brīvības”?

Runā Rūzvelts formulēja četras universālas brīvības, kuras, viņaprāt, jānodrošina visiem cilvēkiem visā pasaulē:

Brīvība runāt un izteikties (freedom of speech and expression) — tiesības brīvi paust viedokli gan publiskā telpā, gan plašsaziņas līdzekļos.
Brīvība pielūgt pēc sava ieskata (freedom of worship) — ticības brīvība un tiesības izvēlēties reliģiskās pārliecības bez vajāšanas.
Brīvība no trūkuma (freedom from want) — sociālekonomiskā drošība, pienācīgs dzīves līmenis un iespēja apmierināt pamatvajadzības.
Brīvība no baiļu (freedom from fear) — drošība pret vardarbību un agresiju, valstu līmenī garantēta starptautiskā drošība.

Vēsturiskais konteksts un ietekme

Rūzvelta runa bija ne tikai morāls aicinājums — tā bija arī politisks manifests par to, kādai būtu jābūt pasaules kārtībai pēc kara. Ideja par četrām brīvībām veicināja sabiedrotajiem skaidrot kara mērķus plašākai auditorijai un nostiprināt atbalstu ASV iesaistei konfliktā.

Četras brīvības ietekmēja gan diplomātiskās diskusijas, gan arī nākamā pasaules iekārtojuma veidošanu: tās atbalstīja diskusijas par starptautisku sadarbību, cilvēktiesībām un sociālekonomisko labklājību pēckara periodā.

Eleonoras Rūzveltas loma un Vispārējā cilvēktiesību deklarācija

Pēc Franklina Rūzvelta nāves Eleonora Rūzvelta kļuva par aktīvu cilvēktiesību aizstāvi. Viņa vadīja ANO Cilvēktiesību komisiju un bija nozīmīga figūra, kas iestājās par universālām cilvēktiesībām. Dažādas Rūzveltu idejas, tajā skaitā uzsvars uz brīvībām no trūkuma un baiļu, atspoguļojās sarunās, kas noveda pie Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas 1948. gadā.

Kultūras ietekme

Rūzvelta “četras brīvības” ātri kļuva par populāru simbolu. Mākslinieks Norman Rockwell 1943. gadā radīja četru gleznu ciklu “Four Freedoms”, kas plaši tika izmantots ASV kara kampaņās, lai aicinātu iedzīvotājus atbalstīt kara pūles un pārdot kara obligācijas. Citas literāras un politiskas darbības arī atsauca šo konceptu, veicinot ideju par cilvēka tiesībām kā starptautisku politikas mērķi.

Starptautiskā nozīme un mantojums

Idejas par brīvībām no trūkuma un baiļu ietekmēja diskusijas par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas vēlāk tika iekļautas starptautiskajās cilvēktiesību konvencijās. “Četras brīvības” kalpoja par pamatu plašākai izpratnei, ka cilvēktiesības ietver gan pilsoniskas un politiskas brīvības, gan arī sociālekonomiskās garantijas.

Kritika un ierobežojumi

Par spīti ideālistiskajam tēlam, Rūzvelta koncepciju kritizēja arī no dažādām pusēm. Pacelti jautājumi par to, cik konsekventi šīs brīvības tika īstenotas ASV pašā — piemēram, rasu segregācija, japāņu-amerikāņu internerēšana un sociālā nevienlīdzība apšaubīja, cik universālas un pieejamas šīs brīvības bija visiem pilsoņiem tajā laikā. Aukstā kara gados termins tika izmantots arī propagandā, lai pamatotu ASV ārpolitikas izvēles.

Mūsdienu nozīme

Šodien “četras brīvības” tiek atcerētas kā vēsturisks, bet joprojām ietekmīgs cilvēktiesību un drošības dokuments. Diskusijas par “brīvību no trūkuma” ir attīstījušās līdz debatēm par sociālo drošību, veselības aprūpi un ekonomisko taisnīgumu, savukārt “brīvība no baiļu” tiek saistīta ar jēdzieniem kā cilvēka drošība, starptautiskā stabilitāte un preventīva diplomātija. Rūzvelta formulējums joprojām kalpo kā atsauce, runājot par to, kādai jābūt pasaules iekārtai, kas aizsargā cilvēka cieņu un drošību.

Māksla

Lai iedvesmotu plašāku sabiedrību savai koncepcijai, Rūzvelts organizēja Četru brīvību pieminekļa izveidi. Piemineklis tika atklāts 1943. gadā Ņujorkā. Par godu vienam no pirmajiem amerikāņiem, kas gāja bojā Otrajā pasaules karā, Kolinam Kellijam, Rūzvelts lika pieminekli pārvietot uz Kellija bijušo māju Floridā.

1943. gadā gleznotājs Normans Rokvels (Norman Rockwell) iedvesmojās no "Četru brīvību" un radīja četru gleznu sēriju par šo tēmu. Pēc tam Amerikas varas iestādes izmantoja šīs gleznas, lai vāktu naudu pasaules karam.