Aīda — Džuzepe Verdi četrdaļu opera (1871): sižets un vēsture

1865. gadā Verdi uzrakstīja "Donu Karlosu" Parīzes operai. Šīs operas libretu sarakstīja divi jauni vīrieši, no kuriem viens (Kamils du Locle) palīdzēja pasaulē laist Aīdu.

1860. gados Verdi bija kļuvis arvien neapmierinātāks ar libretiem. Du Locle viņam sūtīja daudzus libretus - gan komiskus, gan traģiskus. Neviens no tiem Verdi neapmierināja. Du Locle nosūtīja viņam Ogasta Marietes skicētu izdomātu stāstu ar ēģiptiešu tematiku.

1869. gadā kāds (iespējams, du Locle) lūdza Verdi uzrakstīt operu kādai tālai zemei. Verdi atteicās; viņš nevarēja atrast piemērotu sižetu. 1870. gada sākumā du Locle lūdza Verdi pieņemt iepriekšējā ziemā izteikto priekšlikumu. Šo operu pasūtīja Ēģiptes ķedivs, kurš vēlējās atzīmēt jaunā teātra celtniecību Kairā, kas tika uzcelts par godu Suecas kanālam. Verdi atteicās. Du Locle turpināja izteikt priekšlikumus operas iestudējumam. Verdi ieinteresēja tikai viens. Tas bija franču ēģiptologa Ogasta Marieta (Auguste Mariette) uzmetums par Ēģiptiju. Du Locle pārvērta šo skici franču prozā. Verdi lūdza izdevējam itāļu libretistu, un tika izvēlēts Antonio Gislanzoni.

Vieta: Senā Ēģipte

Laiks: neprecizēts, faraonu laiki

Ēģiptieši karo ar etiopiešiem. Aida ir etiopiete, kas ir sagūstīta un padarīta par Ēģiptes karaļa meitas Amnerisas verdzi. Aida ir Etiopijas karaļa Amonasro meita. Ēģiptieši to nezina. Amonasro plāno iebrukt Ēģiptē, lai atbrīvotu savu meitu. Tikmēr Aida un jaunais ēģiptiešu karavīrs Radamess ir iemīlējušies. Radamesu mīl arī greizsirdīgā un aizdomīgā Amnerisa. Viņa jūt, ka viņš mīl kādu citu, bet viņa nezina, ka tā ir Aida.

1. darbība

1. aina: Ēģiptes karaļa pils zāle Memfisā.

Radames cer vadīt ēģiptiešu armiju pret Etiopijas iebrucējiem. Ramfis, augstais priesteris, viņam saka, ka dievi ir izvēlējušies armijas vadoni. Ramfis dodas prom, lai pastāstītu karalim par dievu izvēli. Radamess vēlas kļūt par ēģiptiešu armijas vadītāju. Viņš to vēlas ne tikai tāpēc, lai iegūtu militāru slavu, bet arī tāpēc, ka cer, ka tas ļaus viņam apprecēt Aīdu. Viņš dzied par savu mīlestību "Dievišķajā Aīdā" ("Dievišķā Aīda").

Ienāk Amnerisa. Viņa ir iemīlējusies Radamesā. Viņa vēlas, lai viņš kļūtu par militāru varoni. Viņa uztraucas, ka viņš ir iemīlējies kādā citā. Viņa pamana, ka viņš izskatās satraukts, kad ienāk Aīda, un brīnās, vai viņa ir tā meitene, kuru Radames mīl.

Ieiet karalis, augstais priesteris, Ramfis un visa pils galma. Kurjers paziņo, ka etiopieši karaļa Amonasro vadībā dodas uz Tebām. Ķēniņš saka, ka ēģiptiešiem jācīnās pret etiopiešiem. Viņš ieceļ Radamesu par armijas vadoni. Tauta dodas uz Vulkāna templi, kur Radamess tiks iesvētīts savam uzdevumam.

Arī Aida vēlas, lai Radamess būtu varonis. Palikusi viena, viņa sauc: "Ritorna Vincitor" ("Atgriezies uzvarētājs"). Viņai ir kauns, ka viņas mīlestība pret Radamesu ir pretrunā ar mīlestību pret tēvu un tautu. Viņa lūdz dievus apžēloties par viņu: "Numi, pieta del mio soffrir!". ("Dievi, apžēlojieties par manām ciešanām!")

2. aina: Vulkāna tempļa iekšpusē

Vulkāna tempļa tumšajās zālēs Radamesam tiek nodoti svētie ieroči. Visi lūdzas par viņa gaidāmajiem pārbaudījumiem un uzvaru kaujā. Priesteres izdejo svētu deju. Šīs ainas svinīgums krasi kontrastē ar emocionālajām ainām, kas ir pirms un pēc tās. Kad aina beidzas, Radames pievienojas priesteriem citos rituālos.

2. darbība

1. aina: Amnerisas kambaris

2. darbība notiek divus gadus vēlāk. Ramades un ēģiptiešu armija ir uzvarējusi kaujā pret etiopiešiem. Par godu uzvarai notiek dejas. Amnerisa vēlas noskaidrot, vai Aīda un Radamess patiešām mīl viens otru. Viņa sarunājas ar Aidu. Viņa izliekas, ka viņai ir žēl, ka etiopieši (Aīdas tauta) ir zaudējuši kauju. Aida saka, ka viņa nevar būt laimīga, kamēr nezina, kas noticis ar viņas tēvu un brāļiem. Tagad Amnerisa saka Aīdai melus. Viņa stāsta, ka Radamess ir nogalināts. Kad Aīda izplūst asarās, Amnerisa viņai saka, ka tā nav taisnība un ka Radamess ir dzīvs. Aīda jūtas atvieglota, to dzirdot. Tagad Amnerisa ir dusmīga. Viņa saka Aīdai, ka zina, ka viņi ar Radamesu ir iemīlējušies. Viņa viņai saka, ka arī viņa pati viņu mīl. Viņa draud Aīdai, sakot, ka viņa, Aīda, rāpsies putekļos, kamēr viņa, Amnerisa, kļūs par karalieni.

2. aina: Tēbu pilsētas lielie vārti

Radames un ēģiptiešu armija ieiet pilsētā, lai svinētu uzvaru. Sagūstītos etiopiešus atved pūļa priekšā. Viens no viņiem ir Etiopijas karalis Amonasro, Aida tēvs, lai gan ēģiptieši nezina, kas viņš ir. Aida steidzas pie sava tēva. Viņa paskaidro pūlim, ka Amonasro ir viņas tēvs. Amonasro saka ēģiptiešiem melus: viņš saka, ka Etiopijas karalis (protams, viņš pats) ir nogalināts kaujā. Aida, Amonasro un sagūstītie etiopieši lūdz Ēģiptes karali viņus glābt, bet ēģiptieši vēlas, lai viņus nonāvē. Radames lūdz karali, lai tas saudzē Aidu un Amonasro. Karalis apbalvo Radamesu, sakot, ka viņš var kļūt par Ēģiptes karali un apprecēt viņa meitu Amnerisu.

Aida un Amonasro paliek kā ķīlnieki, lai pārliecinātos, ka etiopieši neatriebjas par savu sakāvi.

3. darbība

Nīlas krastos, netālu no Izīdes tempļa

Kad Amnerisa pirms kāzām dodas lūgties, priesteri dzied lūgšanas. Aīda brīnās, kāpēc Radamess vēlas ar viņu tikties. Amonasro dodas pie Aīdas un saka viņai, ka viņai no sava mīļotā Radamesa jānoskaidro, pa kuru ceļu dosies ēģiptiešu armija, lai cīnītos pret etiopiešiem. Aida sākumā atsakās to darīt, bet tēvs saka, ka, ja viņa to nedarīs un viņas cilvēki tiks nogalināti, tā būs viņas vaina. Viņa maina savu lēmumu.

Kad nāk Radamess, viņa ierosina viņam bēgt kopā. Radames sākumā atsakās, bet Aīda viņu pierunā. Viņš izstāsta viņai ceļu, pa kuru gatavojas doties armija. Amonasro, kurš ir slepus klausījies, iznāk no slēptuves un atklāj, ka viņš ir Etiopijas karalis. Radamess jūtas nodevies savai valstij, jo atklājis militāru noslēpumu. Viņš atsakās bēgt kopā ar Aidu un viņas tēvu. Sardze viņu sagūstīja.

4. darbība

1. aina: Tiesiskuma templī. Vienā pusē ir durvis, kas ved uz Radamesa cietuma kameru.

Amnerisa lūdz redzēt Radamesu. Radames atsakās aizstāvēties. Viņš ar atvieglojumu uzzina, ka Aida joprojām ir dzīva un ka viņa cer atgriezties savā valstī. Amnerisam nepatīk, ka viņš to saka. Radamesu iztiesā tiesā. Viņš atsakās aizstāvēties, un viņam piespriež nāvessodu.

2. aina: Tempļa velve

Amneris vēlas mēģināt glābt Radamesu, kurš ir ieslodzīts tumšā velvē. Radamess domā, ka viņš ir viens. Viņš ir pārsteigts un neticami laimīgs, kad atrod tur Aidu. Viņa bija paslēpusi sevi velvē. Viņa viņam saka, ka vēlas mirt kopā ar viņu. Tāds ir viņu liktenis. Kamēr Amnerisa lūdzas, Aida mirst Radamesa rokās. NOBEIGUMS

Operas mūzika ir izcila visu laiku. Ir gan klusas, neticama skaistuma dziesmas, gan lieli kora numuri. Visa mūzika ir slavena, bet starp pazīstamākajām daļām ir ārija, ko Radames dzied pirmā cēliena sākumā, kurā viņš sapņo par uzvaru kaujā un laulību ar Etiopijas verdzi Aidu. Dziesmas nosaukums ir Celeste Aida ("Debesu Aīda"). II darbības otrā cēliena II ainas koris Gloria all'Egitto, ad Iside ("Slava Ēģiptei, Isīdai!") ir viens no slavenākajiem maršiem, kāds jebkad rakstīts.

Opera vairākkārt ekranizēta, piemēram, 1953. gadā uzņemtajā filmā ar Loisu Maksvelu un Sofiju Lorenu galvenajās lomās, kā arī 1987. gadā Zviedrijā uzņemtajā filmā.

1998. gadā opera tika pārtapusi par Brodvejas mūziklu ar Eltona Džona mūziku.