Bunyip
Buņjips ir mītiska būtne no Austrālijas mitoloģijas. Par to stāsta, ka tas dzīvo purvos, sēkļainos, līčos, upju gultnēs un ūdenstilpēs. Bunyip ir sastopams daudzu Austrālijas reģionu aborigēnu tradicionālajos ticējumos un nostāstos, lai gan dažādās valodu grupās tas tiek dēvēts ar dažādiem nosaukumiem. Tie ir kianpraty gar Murrumbidgee upi, wowee Hanteras ielejā, wee waa Narrandera reģionā, kā arī daudzi citi nosaukumi. Nosaukums bunyip cēlies no Wemba-Wemba valodas Austrālijas dienvidaustrumos. Šodien to parasti tulko kā "velns" vai "ļaunais gars".
Agrīnās eiropiešu apmešanās laikā Austrālijā izplatījās uzskats, ka bunyip ir īsts nezināms dzīvnieks, kas vēl nav atklāts. Pagājušā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, īpaši Viktorijā, Jaundienvidvelsā un Dienvidaustrālijā, tika reģistrēts liels skaits bunyipa "novērojumu", ko veica kolonisti. Dažādus rakstiskus nostāstus par buņipiem eiropieši rakstīja 19. gadsimta sākumā un vidū. Stāstus parasti stāstīja bērniem, lai liktu viņiem turēties tālāk no bīstamām ūdens vietām.
Pastāv dažādi apraksti par to, kā izskatās bunyip. Bieži vien 19. gadsimta sākumā laikrakstos tika rakstīts par tumšu kažoku, sunim līdzīgu seju, asiem zobiem un nagiem, plīvuriem, ilkņiem vai ragiem un pīlei līdzīgu purnu. Viens no rakstniekiem, Roberts Brou Smits (Robert Brough Smyth), ir aprakstījis daudzus un dažādus bunyipa aprakstus. Taču viņš secināja, ka lielākā daļa cilvēku patiesībā neko daudz nezināja par tā izskatu vai uzvedību un ka viņi pārāk baidījās no šā radījuma, lai varētu pievērst uzmanību tā izskatam.
Zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka stāsts par buņipu varētu būt pārmantots no laikiem, kad Austrālijā vēl pastāvēja megafauna. Ir veikti salīdzinājumi ar tādiem izmirušiem purvainajiem dzīvniekiem kā Diprotodons vai Thylacoleo. Citi pētnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka cilvēki, kas atraduši šādu dzīvnieku fosilizētas atliekas, varētu tās identificēt kā bunyip.
Agrīnie apmetņu apraksti
Pirmo reizi par bunyip rakstīts 1845. gada jūlijā. Laikrakstā tika ziņots par dažu fosiliju atrašanu netālu no Džilongas. Kad kauli tika parādīti kādam aborigēnam, viņš esot uzreiz atpazinis, ka tas ir bunyip. Viņam lūdza uzzīmēt bunyipa attēlu. Laikrakstā tas tika aprakstīts ar emu līdzīgu galvu un aligatora ķermeni un kājām. Tā kājas esot spēcīgas, ar biezām un īsām pakaļkājām un garām priekšējām kājām. Tam esot bijuši gari nagi. Kad tas atradās ūdenī, esot peldējis kā varde, bet, atrodoties krastā, tas staigājis uz pakaļkājām un bijis 12 vai 13 pēdu (3,7 vai 4,0 m) augsts.
1846. gada janvārī no Murrumbidgeeupes krastiem Jaunajā Dienvidvelsā tika atrasts dīvaini izskatīts galvaskauss. Persona, kas to atrada, teica, ka visi vietējie iedzīvotāji, kuriem tas tika rādīts, to dēvējuši par bunyip. Galvaskauss tika izstādīts Austrālijas muzejā Sidnejā. To aplūkot ieradās pūļi, un laikraksts "The Sydney Morning Herald" rakstīja, ka daudzi apmeklētāji stāstīja stāstus par saviem "bunyip redzējumiem".
Vēl vienu agrīnu stāstu par buņipīru 1852. gadā sarakstīja izbēgušais ieslodzītais Viljams Beklijs (William Buckley). Viņš rakstīja, ka daudzos no viņa apmeklētajiem ezeriem dzīvo "abinieks, ko vietējie iedzīvotāji sauc par bunjipu". Viņš rakstīja, ka ir redzējis tikai dzīvnieka muguru, kas, pēc viņa vārdiem, bija klāta pelēkām spalvām. Viņš to raksturoja kā nelielas govs lieluma dzīvnieku. Viņš apgalvoja, ka bunyipam esot pārdabiskas spējas.
Tā sauktais bunyip galvaskauss, kas 1840. gados bija izstādīts Austrālijas muzejā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bunkurs?
A: Bunyip ir mītiska būtne no Austrālijas mitoloģijas. Par to stāsta, ka tas dzīvo purvos, billabongos, līčos, upju gultnēs un ūdenstilpēs.
J: Kādi ir daži no dažādiem bunyipa nosaukumiem?
A: Dažādās valodās runājošajām grupām ir dažādi nosaukumi. Tie ir kianpraty gar Murrumbidgee upi, wowee Hanteras ielejā, wee waa Narrandera reģionā, kā arī daudzi citi nosaukumi. Nosaukums bunyip cēlies no Wemba-Wemba valodas Austrālijas dienvidaustrumos, un mūsdienās to parasti tulko kā "velns" vai "ļaunais gars".
J: Kā eiropieši agrīnās apmetnes laikā uztvēra bunyip?
A: Agrīnās eiropiešu apmetnes laikā Austrālijā tika uzskatīts, ka bunyip ir īsts nezināms dzīvnieks, kas vēl nebija atklāts. Šajā laika posmā tika reģistrēts liels skaits novērojumu, un par tiem tika radīti dažādi rakstīti stāsti.
J: Kādas pazīmes bieži tiek minētas bunyipa aprakstos?
A.: Bieži tiek minēts, ka bunyipa aprakstos ir šādas pazīmes: tumšs kažoks, sunim līdzīga seja, asi zobi un nagi, spārni, ilkņi vai ragi un pīlei līdzīgs deguns.
J: Kā Roberts Bro Smits (Robert Brough Smyth) pierakstīja informāciju par to, kā izskatās buņipi?
A: Roberts Bro Smits (Robert Brough Smyth) pierakstīja daudz dažādu aprakstu par to, kā, pēc cilvēku domām, izskatās buņipi, taču viņš secināja, ka lielākā daļa cilvēku patiesībā neko daudz nezina par to izskatu vai uzvedību, jo pārāk baidās, lai to pienācīgi novērotu.
J: Kas, pēc zinātnieku domām, varētu būt pamatā stāstiem par bunjipiem?
A: Zinātnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka nostāsti par bunjipiem varētu būt pārmantoti no laikiem, kad Austrālijā vēl pastāvēja megafauna, un ir veikti salīdzinājumi starp tādiem izmirušiem purvainiekiem kā Diprotodon vai Thylacoleo ar bunjipiem. Turklāt daži pētnieki uzskata, ka cilvēki, kas atraduši fosilas atliekas, varētu tās identificēt kā bunjipus.
