Austrālijas aborigēnu mīti: kas ir sapņu laika stāsti un to nozīme

Austrāliešu valodnieks R. M. V. Diksons savāca daudzus aborigēnu mītus to oriģinālvalodās. Viņš atklāja, ka dažas ainavu detaļas mītos sakrīt ar zinātniskiem atklājumiem, kas veikti par tām pašām ainavām. Piemēram, Atherton Tableland mīti stāsta par Eacham, Barrine un Euramo ezera izcelsmi. Ģeologi ir datējuši vulkānu eksplozijas, kas izveidoja ezerus un ko aborigēnu mītu stāstītāji aprakstīja pirms vairāk nekā 10 000 gadu. Ziedputekšņu fosiliju paraugi no krāteru dibeniem atbilst aborigēnu mītu stāstītāju stāstītajam. Kad krāteri veidojās, šajā teritorijā bija eikalipta mežs, nevis pašreizējie mitrie tropiskie lietus meži.

Diksons sacīja, ka aborigēnu mīti par Krāteru ezeru izcelsmi varētu būt precīzi jau pirms 10 000 gadu. Austrālijas mantojuma komisijas turpmākās izpētes rezultātā mīts par Krāteru ezeriem tika iekļauts Nacionālā mantojuma reģistrā un iekļauts Austrālijas mitro tropu mežu Pasaules mantojuma nominācijā. Tas ir "nepārspējams cilvēces liecinieks par notikumiem, kas aizsākās pleistocēna laikmetā".

Kopš tā laika Diksons ir atradis daudz līdzīgu Austrālijas aborigēnu mītu piemēru, kas precīzi apraksta senas pagātnes ainavas. Viņš īpaši atzīmēja daudzus mītus, kas stāsta par agrāko jūras līmeni, tostarp:

• Portfilipas mīts, ko 1850. gadā savācis Roberts Rasels, apraksta Portfilipas līci kā reiz sausumu. Yarra upes tecējums kādreiz bija citāds, tā plūda pa Carrum Carrum purvu. Tā bija mutvārdu vēsture, kas precīzi aprakstīja ainavu pirms 10 000 gadu.
• Lielā barjerrifa piekrastes līnija Diksona mīts, kas savākts Jarrabā, uz dienvidiem no Kērnsas, apraksta piekrasti, kas atradās pašreizējā Lielā barjerrifa malā. Tajā bija nosauktas vietas, kuras tagad ir pilnībā pārklātas ar jūru. Tas bija mutvārdu stāstījums, kas precīzi raksturoja ainavu pirms 10 000 gadiem.
• J. V. Gregorijs 1906. gadā savāktajos Eira ezera mītos aprakstīja Centrālaustrāliju kā auglīgu, labi apūdeņotu līdzenumu. Eira ezera apkārtnes tuksneši bija viens nepārtraukts dārzs. Šis mutvārdu stāstījums saskan ar ģeologu izpratni, ka holocēna sākumā bija mitrs posms, kad ezerā bija pastāvīgs ūdens.

Austrālijā ir vismaz 400 aborigēnu grupas. Katrai grupai ir savs nosaukums, sava valoda un bieži arī savi dialekti. Katrai grupai ir savi mīti, un atsevišķu mītu vārdi un nosaukumi nāk no šīm valodu grupām.

Tā kā ir tik daudz dažādu aborigēnu grupu, valodu, ticējumu un paradumu, nav iespējams vienā sadaļā aprakstīt visu mītu klāstu un daudzveidību visā kontinentā.

Tomēr Austrālijas aborigēnu enciklopēdija norāda, ka "viena intriģējoša iezīme [Austrālijas aborigēnu mitoloģijā] ir mītu dažādības un līdzības sajaukums visā kontinentā."

Aborigēnu mītu un mitoloģijas līdzība ietver:

"...tie parasti apraksta senču būtņu, bieži vien milzu dzīvnieku vai cilvēku, ceļojumus pa teritoriju, kas sākumā bija bez iezīmēm. Kalni, upes, ūdenstilpnes, dzīvnieku un augu sugas un citi dabas un kultūras resursi radās šo sapņu laika ceļojumu laikā notikušo notikumu rezultātā. Daudzi pamatiedzīvotāji to esamību mūsdienu ainavās uzskata par savas radīšanas ticības apstiprinājumu."."

"...Ceļi, pa kuriem Radītās Būtnes devās savos Sapņu laika ceļojumos pāri sauszemei un jūrai... savieno daudzas svētās vietas kopā, veidojot Sapņu laika taku tīklu, kas šķērso visu valsti. Sapņu ceļi var stiepties simtiem, pat tūkstošiem kilometru garumā no tuksneša līdz pat piekrastei [un] var būt kopīgi to valstu tautām, caur kurām šie ceļi iet...".

Austrālijas antropologi apraksta aborigēnu mītus, kurus aborigēni joprojām iestudē visā Austrālijā, kā mītus ar svarīgu sociālo funkciju. Mīti izskaidro viņu ikdienas dzīves kārtību, palīdz veidot cilvēku priekšstatus un ietekmē citu uzvedību. Arī izrādes bieži papildina un "mitoloģizē" vēsturiskus notikumus, lai kalpotu šiem sociālajiem mērķiem strauji mainīgajā mūsdienu pasaulē. Kā raksta R. M. V. Diksons:

"Tas vienmēr ir neatņemama un kopīga.. ka likums (aborigēnu likums) ir kaut kas, kas nāk no senču tautu vai sapņi un tiek nodots no paaudzes paaudzē nepārtrauktā līnijā. Lai gan... konkrētu cilvēku tiesības var rasties un izzust, pamatattiecības starp fundamentāliem Sapņiem un noteiktām ainavām teorētiski ir mūžīgas... cilvēku tiesības uz vietām parasti tiek uzskatītas par visstiprākajām, ja šie cilvēki bauda identitātes attiecības ar vienu vai vairākiem šīs vietas Sapņiem.

Tā ir viena no galvenajām aborigēnu identitātes iezīmēm. Tas ir vairāk nekā tikai ticības jautājums. Sapnis pastāvēja un turpina pastāvēt, kamēr cilvēki ir tikai īslaicīgi.

Austrālijas aborigēnu mīti ir sava veida nerakstīta (mutvārdu) bibliotēka. No šīs bibliotēkas aborigēni mācās par pasauli un redz aborigēnu "realitāti" ar jēdzieniem un vērtībām, kas ievērojami atšķiras no rietumu sabiedrībā valdošajām:

"Aborigēni no saviem stāstiem iemācījās, ka sabiedrībai ir jābūt nevis orientētai uz cilvēku, bet gan uz zemi, citādi viņi aizmirst savu izcelsmi un mērķi.... viņi ir savstarpēji saistīti ar pārējo radību, ka viņi kā indivīdi ir tikai īslaicīgi, un viņu dzīves mērķa izpratnē ir jāiekļauj pagātnes un nākotnes paaudzes."

"Cilvēki nāk un aiziet, bet zeme un stāsti par zemi paliek. Tā ir gudrība, kas prasa mūžu ilgu klausīšanos, vērošanu un pieredzēšanu... Ir dziļa izpratne par cilvēka dabu un apkārtējo vidi... Vietas glabā "sajūtas", ko nevar aprakstīt fiziski... smalkas sajūtas, kas rezonē caur šo cilvēku ķermeņiem.... Tikai sarunājoties un esot kopā ar šiem cilvēkiem, šīs "sajūtas" var patiesi novērtēt. Tā ir... šo cilvēku nemateriālā realitāte...".

Varavīksnes čūska

1926. gadā britu antropologs, profesors Alfrēds Radklifs Brauns (Alfred Radcliffe-Brown) pamanīja, ka daudzām aborigēnu grupām Austrālijā ir kopīgas viena mīta versijas. Mīts vēstīja par spēcīgu, radošu, bīstamu čūsku vai čūsku, parasti milzīga izmēra. Šī čūska bija saistīta ar varavīksni, lietu, upēm un dziļām ūdenstilpēm.

Radklifs Brauns lietoja vārdus "varavīksnes čūska", lai aprakstītu šo izplatīto un atkārtoto mītu. Viņš uzskaitīja dažādus Austrālijā lietotos "varavīksnes čūskas" nosaukumus:

• Kanmare (Boulia, Kvīnslenda)
• Tulloun: (Mount Isa, Kvīnslenda)
• Andrenjinyi (Pennefather River, Kvīnslenda)
• Takkan (Maryborough, Kvīnslenda)
• Targan (Brisbane, Kvīnslenda)
• Kurreah (Broken Hill, Jaunā Dienvidvelsa)
• Wawi (Riverina, Jaunā Dienvidvelsa)
• Neitee & Yeutta (Wilcannia, Jaunā Dienvidvelsa)
• Myndie (Melburna, Viktorija)
• Bunyip (Rietumu Viktorija)
• Arkaroo (Flinders Ranges, Dienvidaustrālija)
• Wogal (Pērta, Rietumaustrālija)
• Wanamangura (Lavertona, Rietumaustrālija)
• Kajura (Carnarvon, Rietumaustrālija)
• Numereji (Kakadu,Ziemeļteritorija).

Šī "varavīksnes čūska" ir milzīga izmēra čūska, kas dzīvo dziļākajās ūdenstilpēs. Tā radusies no lielākas būtnes, kas redzama kā tumša svītra Piena ceļā. Cilvēkiem šajā pasaulē tā parādās kā varavīksne, pārvietojoties ūdenī un lietū, veidojot ainavas, nosaucot un izdziedot vietas, aprijot un dažkārt noslīcinot cilvēkus; stiprinot zinošos ar lietus un dziedinošām spējām; citus nomācot ar sērgu, vājumu, slimību un nāvi.

Pat Austrālijas "Bunyip" tika identificēts kā "varavīksnes čūskas" mīts no iepriekš minētā veida. Radklifa Brauna (Radcliffe-Brown) lietotie vārdi tagad tiek plaši lietoti valsts iestādēs, muzejos, mākslas galerijās, aborigēnu organizācijās un plašsaziņas līdzekļos, lai apzīmētu tieši Austrālijas aborigēnu mītu, kā arī kā saīsināts apzīmējums Austrālijas aborigēnu mitoloģijai kopumā.

Kapteiņa Kuka mīti

Vēl viens mīts, kas sastopams visā Austrālijā, ir par cilvēku, kurš ierodas no jūras. Šī persona, parasti no Anglijas, vai nu piedāvā dāvanas, vai nes lielu ļaunumu. Šo personu visbiežāk sauc par "kapteini Kuku". Lai gan Džeimsam Kūkam bija liela nozīme Austrālijas attīstībā, aborigēnu stāstos viņš ir ļaundaris.

Aborigēnu mīti par "kapteini Kuku" nav mutvārdu vēsture. Tie nav daļa no Džeimsa Kuka 1770. gadā veiktās Austrālijas austrumu piekrastes izpētes. Aborigēni tikās ar Kuku, īpaši viņa septiņu nedēļu ilgās uzturēšanās laikā pie Endeavour upes. Guugu Yimidhirr tauta, iespējams, atceras šīs tikšanās.

Taču Austrālijas mēroga mīts par kapteini Kuku stāsta par simbolisku britu varoni, kas ierodas no okeānu malas, kad aborigēnu pasaule jau bija izveidojusies un izveidojusies sākotnējā sociālā kārtība. Šis kapteinis Kuks liecina par dramatiskām pārmaiņām sociālajā kārtībā, kurā ir dzimuši mūsdienu aborigēni.

1988. gadā austrāliešu antropologs Kenets Madoks (Kenneth Maddock) izpētīja vairākas versijas par šo "kapteiņa Kuka" mītu, ko pierakstīja vairākas aborigēnu grupas visā Austrālijā:

• Batemans Bay, Jaunā Dienvidvelsa: Percy Mumbulla stāstīja, ka kapteinis Kuks ieradies uz liela kuģa, kas noenkurojies Snapper salā. Viņš devis cilvēkiem drēbes (valkāšanai) un cietus cepumus (ēšanai). Tad viņš atgriezās uz sava kuģa un aizpeldēja. Mumbulla stāstīja, kā viņa senči noraidīja kapteiņa Kuka dāvanas, iemetot tās jūrā.
• Kārdvela, Kvīnslenda: Kuks un viņa grupa, šķiet, izkāpa no jūras. Hloja Granta un Rozija Runaveja stāstīja par to, kā kapteinis Kuks un viņa grupa, šķiet, piecēlās no jūras. Viņu baltā āda tika uzskatīta par senču gariem, kas atgriežas pie saviem pēctečiem. Kapteinis Kuks ieradās, vispirms piedāvājot pīpi un tabaku smēķēšanai (kas tika noraidīta kā "dedzinoša lieta... iestrēdzis mutē"), tad vārīja tēju (kas tika noraidīta kā "netīrs ūdens"), tad uz oglēm cepa miltus (kas tika noraidīta kā "nepatīkama smaka" un izmesta neizbaudīta), visbeidzot vārīja liellopu gaļu (kas labi smaržoja un garšoja labi, kad tika noslaucīta sāļā āda). Pēc tam kapteinis Kuks un grupa devās prom, aizpeldot uz ziemeļiem, atstājot Hloijas Grantas un Rozijas Runavejas senčus, kuri ar dūri sitās pa zemi, bailīgi nožēlojot, ka viņu senču gariem šādā veidā ir jāaiziet.
• Karpentārijaslīča dienvidaustrumu daļa, Kvīnslenda: Rollijs Gilberts stāstīja par to, kā kapteinis Kuks un citi kuģojuši pa okeāniem ar laivu un nolēmuši doties uz Austrāliju. Kuks satikās ar pāris Rollija senčiem, kurus viņš grasījās nošaut. Tā vietā viņš viņus ar viltu pierunāja parādīt viņam vietējo iedzīvotāju galveno nometnes vietu, pēc kā viņi:

"iekārtoja cilvēkus [lopkopības rūpniecībā], lai tie brauktu pa laukiem un nošautu cilvēkus, gluži kā dzīvniekus, un atstāja viņus gulēt kraukļiem un kraukļiem... Tā daudzi veci cilvēki un jauni cilvēki tika notriekti ar šautenes galu pa galvu un atstāti tur. Viņi gribēja, lai cilvēki tiktu iznīcināti, jo eiropiešiem Kvīnslendā bija jāvada savi lopi: zirgi un liellopi."

• Viktorijas upe (Ziemeļteritorija): mīts par kapteini Kuku vēsta, ka kapteinis Kuks kuģoja no Londonas uz Sidneju, lai iegūtu zemi. Viņš izsēdinājis krastā vēršus un vīrus ar šaujamieročiem, pēc kā Sidnejas apgabalā tika nogalināti vietējie aborigēni. Kapteinis Kuks devās uz Darvinu, kur nosūtīja bruņotus jātniekus, lai tie Viktorijas upes apgabalā nomedītu aborigēnus. Viņš izveidoja pilsētu Darvinu, deva policijai un lopkopības staciju vadītājiem rīkojumus, kā izturēties pret aborigēniem.
• Kimberlija (Rietumaustrālija): Daudzi aborigēnu mītu stāstītāji uzskata, ka kapteinis Kuks ir Eiropas kultūras varonis, kas piestājis Austrālijā. Izmantojot šaujampulveri, viņš rādīja piemēru, kā izturēties pret aborigēniem visā Austrālijā, tostarp Kimberli. Atgriežoties mājās, viņš apgalvoja, ka nav redzējis nevienu aborigēnu tautu, un teica, ka šī zeme ir plaša un tukša zeme, uz kuru var ierasties kolonisti un pieprasīt sev. Šajā mītā kapteinis Kuks ieviesa "Kuka likumu", uz kuru balstījās kolonisti. Aborigēni apgalvo, ka tas ir nesens, netaisnīgs un kļūdains likums salīdzinājumā ar aborigēnu likumu.

Murrinh-Patha tauta

Murrinh-Patha tauta dzīvo sālsūdens zemē, kas atrodas iekšzemē no Wadeye pilsētas. Viņi savos mītos apraksta sapņu laiku, kas, pēc antropologu domām, ir reliģiska ticība, taču atšķiras no vairuma citu pasaules reliģisko ticību.

Murrinh-patha ir vienota doma, ticība un izpausme, kam kristietībā nav līdzvērtīga. Viņi uzskata, ka visas viņu dzīves, domu un kultūras daļas ietekmē viņu Sapnis. Viņi neredz atšķirību starp garīgām un materiālām lietām. Nav atšķirības starp lietām, kas ir svētas, un lietām, kas nav svētas. Visa dzīvība ir "svēta", visai rīcībai ir "morāli" rezultāti. Visa dzīves jēga izriet no mūžīgā, vienmēr klātesošā Sapņojuma.

"Svētais ir visur fiziskajā ainavā. Mīti un mītiskie ceļi šķērso tūkstošiem jūdžu, un katrai konkrētai reljefa formai un iezīmei ir labi izstrādāts "stāsts"."

Murrinh-patha mitoloģijas pamatā ir uzskats par dzīvi, kas uzskata, ka dzīve ir "...priecīga lieta, kuras centrā ir tārpi.". Dzīve ir laba un gādīga, taču dzīves ceļā ir daudz sāpīgu ciešanu, kas katram cilvēkam ir jāsaprot un jāizdzīvo, augot. Tas ir vēstījums, kas tiek vēstīts Murrinh-patha mītos. Tieši šī filozofija dod Murrinh-patha cilvēkiem dzīves jēgu un jēgu.

Piemēram, šāds Murrinh-patha mīts tiek izpildīts Murrinh-patha ceremonijās, lai iesvētītu jaunus vīriešus pieaugušo dzīvē.

"Kāda sieviete Mutjinga ("Vecā sieviete") bija atbildīga par maziem bērniem, bet tā vietā, lai vecāku prombūtnes laikā viņus pieskatītu, viņa viņus aprija un mēģināja izbēgt kā milzīga čūska. Cilvēki sekoja viņai, izdzina viņu ar šķēpiem un izņēma no ķermeņa nesagremotos bērnus."

Šajā mītā un tā izpildījumā maziem bērniem vispirms ir jāuzņem senču būtne, kas pārvēršas par milzu čūsku. Pēc tam bērni tiek izvārīti, un tad tiek pieņemti kā jauni pieaugušie ar visām jauniem pieaugušajiem pienākošajām tiesībām un priekšrocībām.

Pintupi tauta

Pintupi tautām no Austrālijas Gibsona tuksneša reģiona ir galvenokārt "mītiska" izpratne par savu identitāti.Visi notikumi notiek un tiek izskaidroti ar sociālajām struktūrām un noteikumiem, par kuriem tiek stāstīts, dziedāts un kas tiek izpildīti viņu pārcilvēciskajā mitoloģijā. Tas nozīmē, ka sabiedrības struktūras izriet no mītiem, nevis no viņu pašu politiskās rīcības, lēmumiem vai vietējo indivīdu ietekmes.

"Sapņošana... sniedz morālu autoritāti, kas atrodas ārpus individuālās gribas un ārpus cilvēka radīšanas... lai gan Sapņošana kā kosmosa sakārtojums, iespējams, ir vēsturisku notikumu produkts, šāda izcelsme tiek noliegta."

"Pašreizējā rīcība netiek saprasta kā cilvēku alianses, radīšanas un izvēles rezultāts, bet gan tiek uzskatīta par tādu, ko uzspiež visaptveroša, kosmiska kārtība."

Pintupi pasaules uztverē sabiedrību kontrolē un vada trīs garas ģeogrāfiskas līnijas, kas sastāv no nosauktām vietām. Tās ir savstarpēji saistītas svarīgu vietu virknes, ko nosaukuši un izveidojuši mītiski tēli savā ceļā cauri Pintupi tuksneša reģionam sapņu laikā. Tā ir sarežģīta stāstu, dziesmu un ceremoniju mitoloģija, ko pintupi dēvē par Tingarri. Vispilnīgāk to stāsta un izpilda Pintupi tauta lielākos pulcēšanās pasākumos Pintupi zemē.

• Dreamtime
• Mīts
• Varavīksnes čūska