Candiru (candirú) (spāņu valodā pazīstama arī kā canero vai zobu bakstāmā zivs) ir parazītiska saldūdens sams, kas pieder Trichomycteridae dzimtai. Šīs zivis dzīvo galvenokārt Amazones baseinā, un daudzi reģiona iedzīvotāji to uzskata par vienu no bīstamākajām vietējām plēsīgajām sugām — pat vairāk nekā piraņas. Candiru parasti ir zušveidīgas un daļēji caurspīdīgas, tāpēc ūdenī tās ir viegli nepamanāmas. Dažas sugas sasniedz apmēram 15 cm (ap 6 collas) garumu, tomēr lielākā daļa ir daudz mazāka.

Izskats un anatomija

Candiru ir slaidi, cilindriski, ar izteiktiem taustes bārkstiņiem (barbeles) ap galvu, kas palīdz atrast upuram. Tām parasti nav spēcīgas krāsas — to ķermeni pārklāj caurspīdīga līdz viegli brūngana āda, kas palīdz paslēpties ūdens kolonnā vai starp akmeņiem un augiem. Dažām sugām ir mazas asinssūcošas zobi vai spīles, kas palīdz nostiprināties zivs žaunā vai ķermenī.

Uzturs un parazitisms

Lielākā daļa candiru sugu ir hematofāgas — tās barojas ar citu zivju asinīm. Biežāk tās iekožas svešā zivs žaunā, izmantojot savas spīles un mazos zobus, un turpina baroties, līdz ir pietiekami pieēdušās. Dažas sugas barojas arī ar žaunu audiem un asinsvadiem, savukārt citas ēd mazas bezmugurkaulniekus vai barību, ko atrod dūņās.

Uzvedība un biotops

Candiru sastopamas galvenokārt upes un pieteku tuvumā, vietās ar straujāku straumi un akmeņainu vai dūņainu dibenu. Tās biežāk aktīvas naktī un tiek piesaistītas plūsmai, kur var sajūgt ar aizplūstošajām ķermeņa šķidruma pazīmēm, piemēram, zivju spuras plūsmu vai izdalījumiem žaunās. Lielākā daļa sugu medī un barojas, pieslēdzoties citu zivju žaunām un izmantojot īpašas adaptācijas, lai turētos vietā līdz barošanās beigām.

Izplatība

Šo sugu koncentrācija ir īpaši izteikta Amazones baseinā. Visvairāk candiru tiek novērotas Amazones upes un Rio Negro upes posmos netālu no Brazīlijas iekšzemes pilsētas Manausa, kur upes sistēma un daudzveidīgais biotops nodrošina labu vidi gan parazītiskām, gan neparazītiskām Trichomycteridae sugām.

Cilvēki un mīti

Par candiru ir daudz stāstu un leģendu, jo īpaši par tās spēju iekļūt cilvēkos caur urīnizvadkanālu. Šādi gadījumi ir reti un zinātniski apstrīdēti — vairākos gadījumos apraksti mēdz būt sensacionāli vai balstīti uz anekdotēm. Labi dokumentētu, medicīniski apstiprinātu candiru iekļūšanu cilvēka ķermenī ir ļoti maz; vairums zinātnisko rakstu norāda, ka šādas situācijas ir ārkārtīgi reti un parasti saistītas ar specifiskām apstākļu kombinācijām.

Riska mazināšana un rīcība, ja rodas problēmas

Vienkāršas piesardzības samazina iespēju saskarties ar candiru vai citiem upju parazītiem:

  • Nevajadzētu urinēt tieši upē vai stāvēt ūdenī ilgstoši, ja iespējams.
  • Valdzēties ar ciešu peldkostīmu un izvairīties no pēkšņas ieiešanas dziļos, stāvos ūdeņos.
  • Ja rodas aizdomas, ka zivs ir iekļuvusi organismā vai ja ir stipras sāpes, asiņošana vai infekcijas pazīmes, nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība — parasti nepieciešama profesionāla medicīniska noņemšana un ārstēšana.

Ekoloģiskā nozīme un aizsardzība

Candiru un citas Trichomycteridae sugas ir daļa no Amazonijas upju ekosistēmas un spēlē lomu barības ķēdē — kontrolējot citu zivju populācijas un nodrošinot pārtiku plēsējiem. Līdzīgi kā citas Amazones sugas, tās var tikt ietekmētas no ekoloģiskām pārmaiņām: ūdens piesārņojuma, upes regulēšanas, mežu izciršanas un klimata izmaiņām. Saglabāšana prasa vērst uzmanību veselīgai upju sistēmu apsaimniekošanai un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.

Saīsināta piezīme: termins "candiru" dažādās valodās un reģionos var attiekties uz vairākām līdzīgām sugām; ne visas no tām ir asinssūcošas vai bīstamas cilvēkiem.