Akari — Japānas infrasarkanā observatorijas satelīts (2006)

Akari — Japānas 2006. gada infrasarkanā observatorija (JAXA) pētīja debesis ar jutīgu teleskopu; uzzini misijas atklājumus, tehnoloģijas un zinātnisko nozīmi.

Akari (あかり, kas nozīmē "gaisma") ir Japānas mākslīgais satelīts, kas tika palaists orbītā 2006. gadā.

Satelīta palaišana bija Kosmosa un astronautikas zinātnes institūta un Japānas Kosmosa izpētes aģentūras (JAXA) projekts.

Satelīts tika palaists 2006. gada 22. februārī.

Akari galvenais uzdevums bija kosmosa observatorija, kas ar infrasarkano staru teleskopu pētīja visas debesis tuvā, vidējā un tālā infrasarkanā starojuma diapazonā.

Misijas mērķi un uzdevumi

Akari mērķis bija veikt plaša mēroga infrasarkano visu debess jomu aptauju ar labāku jutību un izšķirtspēju nekā iepriekšējām līdzīgām misijām (piemēram, IRAS). Galvenie uzdevumi bija:

• izveidot precīzus infrasarkanos visuma objektu katalogus (zvaigznes, galaktikas, staru veidošanās reģioni, asteroīdi u.c.),
• pētīt auksto putekļu un gāzu izvietojumu galaktikās un zvaigžņu veidošanās reģionos,
• ierobežot kosmiskā fona starojuma īpašības infrasarkanajā diapazonā,
• sniedzot atbalstu un papildinājumu citiem tālaika pētījumiem un teleskopiem.

Tehniskie raksturlielumi

• Teleskopa diametrs: aptuveni 68,5 cm
• Spektrālais diapazons: infrasarkanā zona, aptuveni no tuvās līdz tālajai infrasarkanajai daļai (dažu līdz vairāk nekā simts mikrometru mērogā)
• Galvenie instrumenti: Infrared Camera (IRC) tuvā un vidējā infrasarkanā spektra novērojumiem un Far-Infrared Surveyor (FIS) tālākiem viļņa garumiem
• Dzesēšana: teleskops un instrumenti bija dzesēti ar kriogēno šķidrumu (šķidrais helijs), lai samazinātu fona starojumu un palielinātu jutību
• Orbīta: saulē sinhrona polāra orbīta, piemērota visu debess jomas pakāpeniskai skenēšanai
• Operētājs: JAXA un Kosmosa un astronautikas zinātnes institūts (ISAS) sadarbībā

Misijas gaita

Pēc starta 2006. gada februārī Akari veiksmīgi izieta kosmosa iestatīšanas fāze un uzsāka primāro, kriogēni dzesēto instrumentu fāzi. Kriogēnā misija ilga aptuveni gadu un pāris mēnešus — šķidrā helija rezerves izsīkuma brīdis rezultēja tam, ka daļa instrumentu turpināja darboties tikai pie augstākas temperatūras. Pēc helija izsīkšanas satelīts tomēr spēja veikt novērojumus ar dažiem instrumentiem “siltajā” fāzē, koncentrējoties uz tuvākā infrasarkana diapazona mērījumiem.

Akari darbojās vairākus gadus, veicot sistemātisku visu debess jomas aptauju, kā arī mērījumus atlasītām mērķgrupām, līdz zinātniskā darbība tika pakāpeniski samazināta un misija beidzās (satellīta ekspluatācijas laika beigas — JAXA vadlīniju ietvaros).

Zinātniskie rezultāti un nozīme

Akari devusi vairākus nozīmīgus ieguldījumus astronomijā:

• tika izveidoti plaši infrasarkanie katalogi ar miljoniem avotu, kas kalpo par pamatu tālākiem pētniecības darbiem;
• uzlabota izpratne par putekļu un auksto gāzu izplatību galaktikās un zvaigžņu dzimšanas vietās;
• atrastas jaunas zvaigžņu veidošanās reģionu iezīmes un aukstākie debess objekti, kas bija grūtāk novērojami optiskajos teleskopos;
• dati no Akari palīdzēja papildināt un salīdzināt citus pētījumu datu kopumus, nodrošinot vērtīgu kontekstu kosmiskā fona un kosmoloģijas pētījumiem.

Publikācijas un dati

Misijas rezultātā tika publicēti vairāki datu katalogi un zinātniskie raksti. Šie dati joprojām tiek izmantoti pētniecībā un kalpo par svarīgu resursu astronomiem, kuri pēta infrasarkano starojumu, debess ķermeņu termiskās īpašības un kosmisko putekļu sadalījumu.

Akari ir nozīmīga Āzijas infrasarkanās astronomijas vēsturē, jo tā nodrošināja plašu un sensitīvu visdebess aptauju, kas papildināja un uzlaboja pasaules astronomu iespējas pētīt aukstos un noslēpumainos Visuma komponentus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Akari?

J: Kad Akari tika palaists orbītā?

J: Kas palaida Akari?

J: Kad Akari tika palaists?

J: Kāds bija Akari galvenais uzdevums?

J: Ko nozīmē japāņu vārds "Akari"?

J: Kāda veida novērojumiem bija paredzēts Akari?

Meklēt pēc burta