Ćevapčići
Ćevapčići (daudzskaitļa forma Ćevapčić) jeb Ćevapi (izrunā [ʨɛ'va:pi]) ir gaļas desa bez ādas. Sākotnēji tās gatavoja Balkānos. Tās izcelsme ir Sarajevas Bosnijā, un tās ir sastopamas bijušās Dienvidslāvijas valstīs, Čehijā, Ziemeļmaķedonijā un Itālijas Triestes un Gorīcijas provincēs. Ćevapčići pasniedz uz šķīvja vai plācenī (lepinja vai somun). Bieži pievieno sasmalcinātus sīpolus, skābo krējumu, kajmaku, ajvaru, biezpienu un tamlīdzīgas mērces.
Albāņu Qebapa/Qofte no Tirānas tiek gatavoti no vienādām liellopu un cūkgaļas daļām, kas tiek samaltas kopā, garšvielām, pagatavotas uz grila un pasniegtas uz šķīvja ar frī kartupeļiem un svaigi sasmalcinātiem sīpoliem, papildinātas ar skābo krējumu un garšvielām. To var pasniegt arī plānās bulciņās, ko sauc par lepinja, līdzīgi turku pita maizei. Tradicionālais un iecienītākais veids, kā cep ćevapčići, ir grilējot uz kvēlojošām oglēm zem grila. Dažās Serbijas daļās ir izplatīti gan izteicieni ćevapčići, gan ćevapi, bet galvaspilsētā Belgradā, no kurienes ćevapčići izplatījās pa visu pasauli, ćevapčići ir vienīgais tradicionālais apzīmējums. Lai gan ćevapčići ir formāls deminutīvs, Leskovacas ćevapčići ir garāki (10-12 cm) nekā bosniešu ćevapi (5-8 cm). Leskovac recepte bija tā, kas 19. gadsimtā kļuva populāra Belgradā un pēc tam izplatījās visā Dienvidslāvijā, Eiropā un ASV.
Bosniešu ćevapi no Sarajevas un Banja Lukas Baščaršijas rajona, iespējams, ir slavenākie ćevapi. Travnika un Tuzla ir pazīstamas ar saviem ćevapi, kas gatavoti no liellopu gaļas, sautētas ar garšvielām. Šis ēdiens ir ļoti populārs arī dažās bijušās Dienvidslāvijas daļās. Gatavais sautējums tiek uzklāts uz lipinja vai somun plātsmaizes ar dažiem gabaliņiem. Banja Luka ir pazīstama ar ćevapi, kas ir vairāki (parasti četri) kopā savienoti rullīši. Bosniešu ćevapi gatavo no divu veidu maltas liellopu gaļas, ko ar rokām sajauc un veido ar piltuvi. Kad tie ir noformēti, ćevapi cep uz grila. Maķedonijas ḱebapi (ќебапи) gatavo gan no cūkgaļas, gan liellopu gaļas. Vienā porcijā parasti ir 5-10 gabaliņi, ko pasniedz ar baltu maizi, maltiem sarkanajiem pipariem, sāli un sīpoliem.
Rumānijā Ćevapčići sauc par Mititei.
Čehijā/Slovākijā čevapčiči parasti pasniedz ar sinepēm, svaigiem sīpoliem un kartupeļiem.
· 
Mujo's Ćevapi Banja Lukā
· 
Mujo's Ćevapi
· 
Ćevapčići ar frī kartupeļiem Melnkalnē
Maķedoniešu Ćevapčići
Etimoloģija
Vārds cēlies no arābu kebab, dažkārt ar dienvidslāvu valodas deminutīvo galotni -čići (serbu: Ћевапчићи/Ћевапи, ćevapčići/ćevapi; makedoniešu: Ќебапи, ḱebapi; slovēņu: čevapčiči, horvātu, bosniešu: ćevapčići/ćevapi; čehu: Čevapčiči/čevabčiči). Plašāk par vārda vēsturi sk. kebabaetimoloģijas sadaļā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ćevapčići?
A: Ćevapčići (daudzskaitļa forma Ćevapčić) jeb Ćevapi (izrunā [ʨɛ'va:pi]) ir gaļas desa bez ādas, kas radusies Balkānos.
J: Kā pasniedz Ćevapčići?
A: Ćevapčići parasti pasniedz uz šķīvja vai plācenī (lepinja vai somun). Bieži pievieno sasmalcinātus sīpolus, skābo krējumu, kaymak, ajvar, biezpienu un tamlīdzīgas mērces.
J: Kur var atrast Ćevapčići?
A: Ćevapčići var atrast Bosnijā un Hercegovinā, kā arī citās valstīs, kas agrāk bija Dienvidslāvijas sastāvā, piemēram, Čehijā, Bulgārijā un Itālijas Triestes un Gorīcijas provincēs.
J: Kāds ir tradicionālais veids, kā cep ćevapčićis?
A: Tradicionālais veids, kā tos grilēt, ir izmantot kvēlojošas ogles zem grila.
J: Vai ir šā ēdiena reģionālās variācijas?
A: Jā, šis ēdiens var būt dažādos reģionos. Piemēram, Maķedonijas Kebapi/ќебапчиња no Skopje tiek gatavoti no vienādām liellopu un cūkgaļas daļām, bet Leskovacas stila ć evapšć ić i mēdz būt garāki nekā Bosnijas ć evapšć ić i. Rumānijā to sauc par Mititeis, bet Čehijā/Slovākijā - par č evapšc͂ ic͂ i . Bulgāru ḱebapi (ќебапи) gatavo gan no cūkgaļas, gan liellopu gaļas.
Vai Mujo "Ć evaps͂ic͂ i" ir slavens?
A:Jā, Mujo's Ć evaps͂ic͂ i no Banja Luka ir ļoti slavens ar savu unikālo recepti, kas sastāv no vairākiem kopā savienotiem rullīšiem, nevis atsevišķiem gabaliņiem, kā tas ir lielākajā daļā citu recepšu.
