Jautrais fazāns (Catreus wallichii), pazīstams arī kā Valliha fazāns (Nepālā: "Kahir", "Chihir"), ir neaizsargāta fazānu dzimtas (Phasianidae) suga. Tas ir vienīgais Catreus ģints pārstāvis.

Šo sugu kā Phasianus wallichi 1827. gadā nosauca angļu zoologs Tomass Hārdviks (Thomas Hardwicke); viņš to nosauca dāņu botāniķa Nataniela Valliha vārdā. Vēlāk angļu ornitologs Džons Gūlds (John Gould) mainīja nosaukumu uz pašreizējo.

Apraksts

Valliha fazāns ir vidēja lieluma, zemes dzīvesveida putns ar salīdzinoši garu asti. Spalvās dominē brūni un bāli toņi ar svītrām un plankumiem, kas sniedz kamuflāžu krūmainos un pļavu biotopos. Abi dzimumi ir līdzīgi, bet tēviņi parasti ir nedaudz lielāki un var būt izteiktāk svītroti vai rakstaini. Putnam ir īss rags vai galvas plīvurs, bet tas nav tik izteikts kā dažām citām fazānu sugām.

Izplatība un dzīvotne

Catreus wallichii galvenokārt sastopams Himalajos un to pieguļošajās teritorijās — ziemeļu Indijā, Nepālā un dažos reģionos pie robežas ar Pakistānu un Tibetu. To biotops ietver sausākas subalpīnās un krūmāju zonas, stepes pavasaros un vēsākos kalnu nogāzes, kur pieejami atklāti laukumi, akmeņaini izcirtumi un krūmāji. Suga parasti dzīvo mērenā augstumā, taču lokalitātes var atšķirties atkarībā no reģiona.

Uzvedība un barošanās

Valliha fazāni pārsvarā barojas uz zemes. Tie ir visēdāji — to uzturā ietilpst sēklas, zālaugi, sēnes un bezmugurkaulnieki (insekti, tārpi). Dienas laikā tie meklē barību, bieži pārvietojoties pa nelielām grupām vai ģimenes bariņiem, taču mazos populācijas apgabalos var būt arī vientuļāki eksemplāri. Ja nepieciešams, putni ātri bēg pa zemi un uzrāda spērieni uz īsiem spārnu lidojumiem, lai aizcirptu klintis vai blīvos krūmos.

Vairošanās

Ligzdošana notiek uz zemes vai blīvos krūmos, kur ligzda ir vienkārša dobe, noslēpta starp zāles stiebriem vai akmeņiem. Mātīte dēj vairākas olas — metienu lielums var svārstīties, parasti vairākas olas metienā. Inkubācija un mazuļu kopšanā dominē mātīte, bet tēviņš var būt teritorijā klāt vai brīžiem palīdzēt. Jaunputni ilgstoši paliek slēpti un pakāpeniski apgūst spējas pašapkalpoties.

Draudi un aizsardzība

Galvenie draudi Valliha fazānam ir biotopu fragmentācija un degradācija — lauksaimniecības paplašināšanās, koku izciršana, pārmērīga dzīvžogu veidošana un apbūve samazina piemērotās dzīvesvietas. Papildus tam vietējā medību spiediena un sugu piestiprināšanās dēļ populācijas var būt ievainojamas. Dažviet sugu ietekmē arī invazīvās sugas un pieaugošs cilvēku piesārņojums.

IUCN un citi aizsardzības saraksti norāda uz neaizsargātas statusu (svarīgi saglabāt jēdzienu atbilstoši oficiālajam vērtējumam), taču statusam var būt reģionālas atšķirības atkarībā no populāciju stāvokļa konkrētajā valstī.

Aizsardzības pasākumi

Aizsardzībai svarīgi ir saglabāt piemērotas dzīvesvietas un nodrošināt to savienojamību, lai nepieļautu populāciju izsaldēšanu. Tāpat efektīvas metodes ir:

  • teritoriju aizsardzība un iekšējā apsaimniekošana (dabiski pļavu un krūmāju biotopi);
  • vietējo kopienu iesaiste un izglītošana par sugas nozīmi un ilgtspējīgām zemnieku praksēm;
  • medību ierobežošana un uzraudzība reģionos, kur suga joprojām tiek ierobežota;
  • monitorings un populāciju pētniecība, lai uzraudzītu tendences un plānotu atjaunošanas programmas;
  • kā nepieciešams — audzēšana in situ vai ex situ un reintrodukcijas programmas, lai atjaunotu izzudušās populācijas.

Piezīmes un nozīme

Valliha fazāns ir arī kultūrvēsturiski nozīmīgs dažās vietējās kopienās, un tas ir piemērs sugasai, kuras saglabāšana prasa gan zinātnisku pieeju, gan vietējo iedzīvotāju atbalstu. Suga ir nosaukta par godu Natanielam Valliha, un to aprakstījis Tomass Hārdviks — tas uzsver arī vēsturisko saikni starp dabaszinātnēm un reģionu izpēti.

Ja vēlaties uzzināt vairāk par Catreus wallichii, ieteicams skatīt nacionālos putnu reģistrus, IUCN novērtējumus un pētniecības publikācijas par šīs sugas ekoloģiju un aizsardzību.