Bērnu prostitūcija

Cik daudz to ir

1992. gadā pētnieks un eksperts Rons O'Greidijs lēsa, ka bērnu prostitūtu skaits ir 1 miljons.

2001. gadā Dr. Ričards Estess (Richard Estes) un Dr. Nīls Alans Veiners (Neil Alan Weiner) aplēsa, ka ASV 162 000 bezpajumtnieku jauniešu ir komerciālas seksuālas izmantošanas (KSE) upuri un ka 57 800 bērni, kas dzīvo mājās (tostarp valsts mājokļos), ir KSE upuri. Viņi arī aplēsa, ka 30 % patversmju jauniešu un 70 % bezpajumtnieku jauniešu ASV ir CVE upuri.

Viena trešdaļa no ASV ielas prostitūtām ir jaunākas par 18 gadiem, bet 50 procenti no ārpus ielas prostitūtām ir jaunākas par 18 gadiem. Ārpus ielas prostitūcija ietver masāžas salonus, striptīza klubus un eskorta pakalpojumus. Saskaņā ar Estes un Weiner datiem ASV vidējais vecums, kad prostitūcijā iesaistās meitenes, kas jaunākas par 17 gadiem, ir no 12 līdz 14 gadiem, savukārt vidējais vecums, kad prostitūcijā iesaistās meitenes, kas jaunākas par 17 gadiem, ir no 11 līdz 13 gadiem.

Ukrainā grupas "La Strada-Ukraine" 2001.-2003. gadā veiktajā aptaujā, kuras pamatā bija 106 sieviešu, kas "pārdotas" no Ukrainas, izlase, tika konstatēts, ka 3 % no tām bija jaunākas par 18 gadiem, un ASV Valsts departaments 2004. gadā ziņoja, ka pieaug nepilngadīgo cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits.

Taizemē NVO ir aprēķinājušas, ka līdz pat trešdaļai prostitūtu ir bērni, kas jaunāki par 18 gadiem. Starptautiskās Darba organizācijas pētījumā par bērnu prostitūciju Vjetnamā tika ziņots, ka prostitūcijā iesaistīto bērnu skaits pastāvīgi pieaug un ka atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, veido no 5 % līdz 20 % prostitūcijas gadījumu.

UNICEF aplēses liecina, ka Filipīnās ir 60 000 bērnu prostitūtu, un daudzos no 200 bordeļiem bēdīgi slavenajā Andželosas pilsētā bērni tiek piedāvāti seksam.

ECPAT Jaunzēlandē un Stop Demand Foundation savā ziņojumā "Seksa industrijas raksturs un apmērs Jaunzēlandē" (The Nature and Extent of the Sex Industry in New Zealand) citē policijas veikto Jaunzēlandes seksa industrijas apsekojumu, kurā norādīts, ka 210 bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, ir identificēti kā seksuālo pakalpojumu tirgotāji, un trīs ceturtdaļas no tiem ir koncentrēti vienā policijas apgabalā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju 1996. gada ziņojumā lēsts, ka tikai Āzijā no seksa tirdzniecības ir cietuši aptuveni viens miljons bērnu. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas datiem šī problēma ir īpaši satraucoša Korejā, Taizemē, Filipīnās, Šrilankā, Vjetnamā, Kambodžā un Nepālā.

Kanādas valdības finansētajā World Vision Middle East/Eastern Europe 2006. gada ziņojumā, ko atbalstīja sešas Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras un Starptautiskā Migrācijas organizācija, tika ziņots, ka bērnu seksuālā izmantošana, bērnu tirdzniecība un seksuālā vardarbība pret nepilngadīgajiem pieaug un ka Krievija kļūst par jaunu bērnu seksa tūrisma galamērķi. Ziņojumā piebilsts, ka daži pētījumi liecina, ka aptuveni 20-25 % no Maskavas seksa pakalpojumu sniedzējiem ir nepilngadīgi. ^[]

Āfrikā un Dienvidāzijā daudzās valstīs pieaug bērnu prostitūcijas līmenis, un saikne ar tūrismu ir acīmredzama. Bērnu prostitūcija un bērnu tirdzniecība seksuālai izmantošanai pieaug arī Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Riodežaneiro pilsētas sociālās palīdzības sekretārs lēš, ka pilsētā ir 223 bērni prostitūtas - gan zēni, gan meitenes. Daži no tiem ir transvestīti. Darījumus veic suteneri. Viņi iekasē no 2 reāliem līdz 30 reāliem, kas ir aptuveni no 1 ASV dolāra līdz 15 ASV dolāriem. Bērnu vecums ir no 10 līdz 17 gadiem. Dažos gadījumos prostitūcijā ir iesaistītas ģimenes.