Bērnu seksuālā izmantošana: prostitūcija, likumi un starptautiskie standarti
Bērnu seksuālā izmantošana: likumi, starptautiskie standarti un preventīvas darbības pret bērnu prostitūciju — pārskats par juridisko regulējumu un aizsardzību.
Bērnu prostitūcija ir apzīmējums bērniem, kas strādā par prostitūtām. Tie ir bērni, kuriem maksā par seksu. Dažreiz bērniem nemaksā ar naudu, bet apmaiņā pret seksu viņiem dod citas lietas, piemēram, rotaļlietas. Jēdziena "bērnu prostitūcija" nozīme ir dažāda. Daudzos likumos teikts, ka bērni ir personas, kas jaunākas par 18 gadiem. Vairumā gadījumu naudu no prostitūcijas pelna nevis bērns, bet gan cita persona. Tas ir vai nu suteneris, vai kāds, kas tieši ļaunprātīgi izmanto bērnu. Šī persona noslēdz darījumu tieši ar bērnu, lai saņemtu seksuālu apmierinājumu. Dažādas personas var arī apmainīties ar bērniem, ar kuriem nodarboties ar seksu.
Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 1999. gada Konvencijā par smagākajiem bērnu darba veidiem (Konvencija Nr. 182) noteikts, ka bērna izmantošana, iegūšana vai piedāvāšana prostitūcijai ir viens no smagākajiem bērnu darba veidiem. Šī 1999. gada konvencija paredz, ka valstīm, kas to ir parakstījušas, pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no bērnu prostitūcijas. Tā ir ratificēta visstraujāk SDO vēsturē kopš 1919. gada.
Bērnu prostitūcija tiek uzskatīta par daļu no bērnu komerciālas seksuālas izmantošanas (CSEC), un dažkārt tā tiek saistīta ar bērnu tirdzniecību seksuālos nolūkos un bērnu pornogrāfiju. Bērnu prostitūcijas kategorijā ietilpst arī bērnu seksa tūrisms.
Ko tas nozīmē praksē
Bērna iesaistīšana prostitūcijā vienmēr ir ekspluatācija. Pat ja šķiet, ka bērns piekrīt vai saņem kompensāciju, likumi un starptautiskie standarti bieži nosaka, ka bērns nespēj sniegt derīgu piekrišanu šāda veida attiecībām. Parasti peļņa no šādas darbības nonāk pie pieaugušajiem — suteneriem, starpniekiem vai personām, kas organizē un kontrolē bērna nodarbošanos ar seksu.
Starptautiskie un nacionālie normatīvi
Papildus SDO/ILO Konvencijai Nr. 182 pastāv arī citi starptautiski dokumenti, kas aizsargā bērnu tiesības un nosoda komerciālu seksuālu izmantošanu:
- ANO Bērnu tiesību konvencija (UNCRC) un tās protokoli;
- Opcionālais protokols par bērnu pārdošanu, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju (2000. gads);
- Eiropas Padomes konvencijas un reģionālas iniciatīvas, kas nosaka kriminālatbildību par bērnu seksuālu izmantošanu.
Daudzās valstīs seksuālas attiecības ar personu, kura nav sasniegusi noteiktu vecumu (bieži 16–18 gadi), ir krimināli sodāmas neatkarīgi no tā, vai tās notikušas ar bērna piekrišanu. Bērnu prostitūcija bieži tiek traktēta kā cilvēktirdzniecība vai cits smags noziegums, un vainīgajiem piemēro bargus sodus.
Kā tas saistās ar bērnu tirdzniecību un tiešsaistes izmantošanu
Bērnu prostitūcija bieži ir saistīta ar tirdzniecību — bērni tiek pārvietoti, pārdoti vai piespiesti parādīt savu ķermeni vai nodarboties ar seksu pret atlīdzību. Mūsdienās nozīmīga daļa izmantošanas notiek arī tiešsaistē: groomings (pievilināšana), privātu attēlu vai video tirgošana, dzīvo straumēšana un citi digitālie mehānismi padara bērnus pieejamākus izvarotājiem un pircējiem visā pasaulē.
Risinājumi — kas jāveic, lai aizsargātu bērnus
Efektīva cīņa pret bērnu prostitūciju prasa koordinētu pieeju:
- Prevencija: izglītība par drošību, interneta riskiem, seksualitātes izpratne, ekonomiskā atbalsta programmas ģimenēm; skolu un kopienu programmas, kas stiprina bērnu spējas atpazīt un ziņot par draudiem.
- Likums un apsūdzība: stingra izmeklēšana un kriminālvajāšana pret tiem, kas izmanto, piespiež vai tirgo bērnus, kā arī pret klientiem, kas izmanto bērnu seksuālai ekspluatācijai.
- Upuru atbalsts: drošas izvietošanas vietas, medicīniskā un psiholoģiskā palīdzība, juridiska palīdzība un sociālā reintegrācija — pieeja, kas orientēta uz bērna vajadzībām un cieņu.
- Starptautiskā sadarbība: apmaiņa informācijas, kopīgas izmeklēšanas un atgriešanās procedūras, lai risinātu starptautisku tirdzniecību un tūrisma gadījumus.
Kā pazīt iespējamu bērnu ekspluatāciju
Ir zīmes, kas var liecināt par to, ka bērns tiek izmantots:
- neparedzētas vai neatbilstošas naudas summas, dāvanas vai jaunas mantas bez skaidra skaidrojuma;
- biežas atrašanās vietas maiņas, skaidrojumu trūkums par to, kur ir bijis bērns;
- emocionāla noslēgtība, bailes vai pazemināta pašcieņa;
- pārmērīga slēpšanās ar elektroniskajām ierīcēm, noslēpumaina interneta aktivitāte, neparastas tērzēšanas draugu sarunas;
- seksuāli pārnaglota uzvedība, neizskaidrojami STS simptomi vai grūtniecība jaunā vecumā;
- fiziskas traumas, vardarbības pazīmes vai spiediens no pieaugušajiem partneriem.
Ko darīt, ja ir aizdomas par bērna izmantošanu
- nodrošiniet bērna drošību — uzreiz nepārmetiet un neizdariet spiedienu uz bērnu;
- neizpaužiet informāciju plašai publikai un saglabājiet diskrētumu, lai neapdraudētu izmeklēšanu;
- ierakstiet faktus — datumu, laiku, vietu un aprakstus, kā arī iespējamos lieciniekus; saglabājiet elektroniskus ierakstus, ja tie ir pieejami;
- sazinieties ar vietējo policiju, bērnu aizsardzības dienestu vai citām atbilstošām iestādēm (piem., sociālie dienesti, bāriņtiesa), kā arī ar specializētām palīdzības līnijām;
- ja pastāv tūlītējs drauds, zvaniet uz ārkārtas tālruņiem (piem., 112 vai vietējais policijas numurs).
Atbalsts un rehabilitācija
Atbilstošs atbalsts upuriem ietver medicīnisko aprūpi, psiholoģisko rehabilitāciju, juridisko palīdzību un izglītības vai profesionālās programmas, lai atvieglotu reintegrāciju sabiedrībā. Gan valsts iestādēm, gan nevalstiskajām organizācijām jāstrādā kopā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atbalstu un novērstu atkārtotu pakļaušanu riskam.
Svarīgākās atziņas
Bērnu prostitūcija nav vienkārši "darbs" vai izvēle jauna cilvēka dzīvē — tas ir smags cilvēktiesību pārkāpums un noziedzīga eksplotācija. Cīņa pret to prasa gan tiesisku rīcību, gan sociālu atbalstu, izglītību un starptautisku sadarbību. Ja pastāv aizdomas par bērna izmantošanu, rīcība un atbalsts var būt izšķiroši, lai aizsargātu bērnu un novērstu turpmāku kaitējumu.
Anonīma bērnu prostitūtas fotogrāfija, 1871. gads. Fotogrāfijas otrā pusē ir uzraksts: "Marija Simpsone, 10 vai 11 gadi. Viņa ir pazīstama kā Berijas kundze vismaz divus gadus. Viņa ir ceturtajā grūtniecības mēnesī."
Cik daudz to ir
1992. gadā pētnieks un eksperts Rons O'Greidijs lēsa, ka bērnu prostitūtu skaits ir 1 miljons.
2001. gadā Dr. Ričards Estess (Richard Estes) un Dr. Nīls Alans Veiners (Neil Alan Weiner) aplēsa, ka ASV 162 000 bezpajumtnieku jauniešu ir komerciālas seksuālas izmantošanas (KSE) upuri un ka 57 800 bērni, kas dzīvo mājās (tostarp valsts mājokļos), ir KSE upuri. Viņi arī aplēsa, ka 30 % patversmju jauniešu un 70 % bezpajumtnieku jauniešu ASV ir CVE upuri.
Viena trešdaļa no ASV ielas prostitūtām ir jaunākas par 18 gadiem, bet 50 procenti no ārpus ielas prostitūtām ir jaunākas par 18 gadiem. Ārpus ielas prostitūcija ietver masāžas salonus, striptīza klubus un eskorta pakalpojumus. Saskaņā ar Estes un Weiner datiem ASV vidējais vecums, kad prostitūcijā iesaistās meitenes, kas jaunākas par 17 gadiem, ir no 12 līdz 14 gadiem, savukārt vidējais vecums, kad prostitūcijā iesaistās meitenes, kas jaunākas par 17 gadiem, ir no 11 līdz 13 gadiem.
Ukrainā grupas "La Strada-Ukraine" 2001.-2003. gadā veiktajā aptaujā, kuras pamatā bija 106 sieviešu, kas "pārdotas" no Ukrainas, izlase, tika konstatēts, ka 3 % no tām bija jaunākas par 18 gadiem, un ASV Valsts departaments 2004. gadā ziņoja, ka pieaug nepilngadīgo cilvēku tirdzniecības gadījumu skaits.
Taizemē NVO ir aprēķinājušas, ka līdz pat trešdaļai prostitūtu ir bērni, kas jaunāki par 18 gadiem. Starptautiskās Darba organizācijas pētījumā par bērnu prostitūciju Vjetnamā tika ziņots, ka prostitūcijā iesaistīto bērnu skaits pastāvīgi pieaug un ka atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, veido no 5 % līdz 20 % prostitūcijas gadījumu.
UNICEF aplēses liecina, ka Filipīnās ir 60 000 bērnu prostitūtu, un daudzos no 200 bordeļiem bēdīgi slavenajā Andželosas pilsētā bērni tiek piedāvāti seksam.
ECPAT Jaunzēlandē un Stop Demand Foundation savā ziņojumā "Seksa industrijas raksturs un apmērs Jaunzēlandē" (The Nature and Extent of the Sex Industry in New Zealand) citē policijas veikto Jaunzēlandes seksa industrijas apsekojumu, kurā norādīts, ka 210 bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, ir identificēti kā seksuālo pakalpojumu tirgotāji, un trīs ceturtdaļas no tiem ir koncentrēti vienā policijas apgabalā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju 1996. gada ziņojumā lēsts, ka tikai Āzijā no seksa tirdzniecības ir cietuši aptuveni viens miljons bērnu. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas datiem šī problēma ir īpaši satraucoša Korejā, Taizemē, Filipīnās, Šrilankā, Vjetnamā, Kambodžā un Nepālā.
Kanādas valdības finansētajā World Vision Middle East/Eastern Europe 2006. gada ziņojumā, ko atbalstīja sešas Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras un Starptautiskā Migrācijas organizācija, tika ziņots, ka bērnu seksuālā izmantošana, bērnu tirdzniecība un seksuālā vardarbība pret nepilngadīgajiem pieaug un ka Krievija kļūst par jaunu bērnu seksa tūrisma galamērķi. Ziņojumā piebilsts, ka daži pētījumi liecina, ka aptuveni 20-25 % no Maskavas seksa pakalpojumu sniedzējiem ir nepilngadīgi. []
Āfrikā un Dienvidāzijā daudzās valstīs pieaug bērnu prostitūcijas līmenis, un saikne ar tūrismu ir acīmredzama. Bērnu prostitūcija un bērnu tirdzniecība seksuālai izmantošanai pieaug arī Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā.
Riodežaneiro pilsētas sociālās palīdzības sekretārs lēš, ka pilsētā ir 223 bērni prostitūtas - gan zēni, gan meitenes. Daži no tiem ir transvestīti. Darījumus veic suteneri. Viņi iekasē no 2 reāliem līdz 30 reāliem, kas ir aptuveni no 1 ASV dolāra līdz 15 ASV dolāriem. Bērnu vecums ir no 10 līdz 17 gadiem. Dažos gadījumos prostitūcijā ir iesaistītas ģimenes.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bērnu prostitūcija?
A.: Bērnu prostitūcija ir darbība, kad bērniem maksā par seksuāliem pakalpojumiem vai apmainās ar citām lietām, piemēram, rotaļlietām, apmaiņā pret seksu. Dažos gadījumos bērnam var nemaksāt nemaz, un viņš var tikt piespiests nodarboties ar prostitūciju, ko veic ļaunprātīgs izmantotājs.
J: Kas pelna naudu no bērnu prostitūcijas?
A: Parasti naudu no prostitūcijas pelna nevis bērns, bet cita persona, piemēram, suteneris vai kāds, kas tieši ļaunprātīgi izmanto bērnu. Šī persona noslēdz darījumu tieši ar bērnu, lai saņemtu seksuālu apmierinājumu.
Jautājums: Ko par bērnu prostitūciju saka Konvencija par visļaunākajiem bērnu darba veidiem?
A: Konvencijā par visļaunākajiem bērnu darba veidiem ir noteikts, ka valstīm, kuras ir parakstījušas šo konvenciju, ir pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas no bērnu prostitūcijas. Konvencijā arī noteikts, ka bērna izmantošana, iegūšana vai piedāvāšana prostitūcijai ir viens no smagākajiem bērnu darba veidiem.
J: Kā šī konvencija ir tikusi pieņemta?
A: Konvencija ir ratificēta vienā no visātrākajiem tempiem Starptautiskās Darba organizācijas vēsturē kopš 1919. gada.
Vai ir kāda saikne starp CSEC un bērnu tirdzniecību seksuālos nolūkos?
Jā, var būt saistība starp bērnu seksuālu izmantošanu komerciālos nolūkos (CSEC) un bērnu tirdzniecību seksuālos nolūkos.
J: Vai arī bērnu seksuālais tūrisms ietilpst šajā kategorijā?
A: Jā, arī bērnu seksuālais tūrisms ietilpst šajā kategorijā.
Meklēt