Kolektīvā prasība (grupas prasība): definīcija, vēsture un piemēri

Uzzini kolektīvās (grupas) prasības definīciju, vēsturi un reālus piemērus — no ASV līdz Brazīlijai un Eiropai. Juridiska skaidrojoša rokasgrāmata.

Autors: Leandro Alegsa

11-10-2025 21:15

Grupas prasība, dažkārt saukta arī par kolektīvo prasību vai pārstāvības prasību, ir sava veida tiesas prāvu, kurā viena persona vai neliela skaita prasītāju grupa rīkojas kā visu cietušo vai iesaistīto personu pārstāvis. Tā ļauj izskatīt lielu skaitu līdzinieku prasību kopā, nevis katru prasību atsevišķi, kas var būt efektīvāks un pieejamāks ceļš pie taisnīguma.

Definīcija un mērķi

Galvenie kolektīvās prasības mērķi ir:

nodrošināt pieeju tiesai cilvēkiem ar maziem individuāliem zaudējumiem, kuru prasības pa vienai būtu ekonomiski nerentablas;

efektīvi izšķirt daudzus līdzīgus strīdus vienā tiesvedībā;

izsniegt vispārīgus tiesvedības lēmumus (piemēram, grupas pašām skaitliskām atlīdzībām vai aizliegumiem) pret tām pašām praksēm vai uzņēmumiem.

Vēsture

Grupas prasību priekšteci viduslaikos sauca par grupas tiesvedību. Anglijā šādas prakses sastopamas jau kopš 13. gadsimta, kad kopas cilvēku varēja kopīgi iesūdzēja vai tikt tiesā. Šis risinājums bija praktisks laiku, kad ceļošana bija lēna un tiesneši apbraukāja plašas teritorijas, apmeklējot katru vietu reti. Līdz 18. gadsimtam vairāk tika izmantotas individuālas prasības, taču ideja par kopīgu pārstāvniecību atgriezās un attīstījās modernajās tiesvedībās.

Kā tas attīstījās mūsdienās

Mūsdienu kolektīvās prasības īpaši izplatījās un attīstījās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tās kļuva par nozīmīgu tiesiskās aizsardzības instrumentu. ASV modelis ietver prasības par prasību sertificēšanu, pārstāvja izvēli un tiesas apstiprinātu atlīdzības sadali. Risinājuma forma un procedūra ir atšķirīga pa jurisdikcijām: ASV sistēma bieži izmanto opt-out mehānismus (grupas locekļi automātiski iekļauti, ja nepaziņo par atteikšanos), kamēr citviet pastāv opt-in modeļi (jebkuram jāreģistrējas, lai piedalītos).

Starptautiskais konteksts un piemēri

Kaut arī kolektīvās prasības joprojām galvenokārt tiek uzskatītas par ASV parādība, pēdējos gados notikušas būtiskas izmaiņas citur pasaulē. Dažas Eiropas valstis, kurās pastāv civiltiesības, ir pieņēmušas noteikumus, kas ļauj kvalificētām organizācijām — piemēram, patērētāju aizsardzības biedrībām — iesniegt prasības patērētāju vai sabiedrības vārdā. Eiropas Savienība 2020. gadā pieņēma direktīvu par pārstāvnieciskajām darbībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai, kas paredz harmonizētus mehānismus dalībvalstīm.

1991. gadā Ķīnā tika pieņemts Civilprocesa likums, kas pieļauj kolektīvās prasības, lai gan to piemērošana un prakse atšķiras no ASV modeļa. Brazīlijā kolektīvās prasības tiek celtas pret rūpniecības uzņēmumiem, bankām un citām organizācijām, tās ir izmantotas pret kaitējumu videi, produktu defektiem un nepatiesu reklāmu, kā arī citos gadījumos. Atšķirībā no ASV, Brazīlijas tiesneši bieži piešķir mazākas naudas atlīdzības summas, taču tiesvedība var nodrošināt plašāku preventīvu ietekmi.

Prasības sertificēšanai un biežāk sastopamās prasības

Lai tiesa pieņemtu grupas prasību, parasti jāizmērtē, vai tā atbilst noteiktiem kritērijiem. ASV praksē tie parasti ietver:

skaitliskums (priekšnoteikums, ka ir pietiekami daudz personas, lai individuālas prasības nebūtu praktiskas);

kopīgums (kopīgs juridisks vai faktisks jautājums saista lielu daļu grupas);

tipiskums (pārstāvja prasība vai aizstāvība ir tipiska salīdzinājumā ar pārējiem grupas locekļiem);

pārstāvniecības pietiekamība (pārstāvim un viņa advokātiem nav pretrunu ar grupas interesēm un tie spēj atbilstoši aizstāvēt grupu).

Pēc sertifikācijas jautājumi par atlīdzību, pierādījumiem un iespējamajiem kolektīviem remediem (piemēram, tiesas aizliegumi, naudas atlīdzības, produkta atsaukšana) tiek risināti centralizēti.

Praktiski piemēri

Grupas prasības tiek izmantotas dažādās nozarēs un strīdos:

patērētāju tiesību aizsardzībā – produktu defekti, maldinoša reklāma;

vides tiesībās – piesārņojuma un resursu izmantošanas lietas;

finanšu un kapitāla tirgus – vērtspapīru tirgus manipulācijas un informācijas neatklāšana;

darba tiesībās – masveida darba tiesību pārkāpumi;

zādzības un privātuma pārkāpumos – datu noplūdes un identitātes zādzības.

Priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības:

efektivitāte — ekonomiskā tiesvedība vienā procesā;

pieejamība — ļauj kompensēt cilvēkus ar nelielu individuālo zaudējumu;

prevence — spiediens mainīt uzņēmumu praksi plašā mērogā.

Trūkumi un kritika:

riskam, ka atlīdzības sadale var dot nesamērīgu labumu advokātiem;

iespējamām šķēršļiem individuālai izvēlei, ja sistēma nav izstrādāta pareizi;

dažkārt sarežģīta procesuālā un pierādījumu vadība, īpaši starptautiskos strīdos.

Tiesas loma un izlīgumi

Tiesa parasti aktīvi kontrolē procesu, apstiprina pārstāvjus, izvērtē sertificēšanu un apstiprina jebkādus izlīguma nosacījumus, lai aizsargātu grupas locekļu intereses. Izlīgumi, kuru pamatā ir kolektīvas prasības, bieži tiek sabiedriski skaidroti, un tiesa nodrošina, ka sadalījums un kompensācijas mehānisms ir taisnīgs un saprātīgs.

Nākotne un tiesiskās reformas

Starptautiska tendence ir virzība uz labāku regulējumu, kas līdzsvaro piekļuvi tiesai un proceduralo aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu. Eiropas Savienības direktīvas un citu valstu reformas cenšas nodrošināt, ka kolektīvās prasības ir pieejamas arī ārzemju jurisdikcijās, vienlaikus nosakot skaidras prasības kvalificētām organizācijām.

Kopsummā grupas prasība ir svarīgs instruments mūsdienu tiesiskumā — tā var sniegt efektīvu aizsardzību un risināt plaša mēroga problēmas, tomēr tās izmantošana un regulējums prasa rūpīgu sabalansēšanu, lai nodrošinātu taisnīgumu gan individuāliem cietušajiem, gan atbildētājiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir kolektīvās prasības tiesvedība?

A: Grupas prasība, grupas prasība vai pārstāvības prasība ir tiesas prāvas veids, kurā viena no pusēm ir cilvēku grupa, ko kopīgi pārstāv viens šīs grupas loceklis.

J: Kur radās grupas prasība?

A.: Grupas prasības ir radušās Amerikas Savienotajās Valstīs, un tās joprojām galvenokārt ir ASV parādība. Tomēr vairākas Eiropas valstis, kurās ir civiltiesības, ir veikušas izmaiņas, lai ļautu patērētāju organizācijām celt prasības patērētāju vārdā. Ķīnā 1991. gadā tika pieņemts "Civilprocesa likums", kas atļauj iesniegt grupas prasības, un Brazīlijā tās ir izmantotas, piemēram, pret kaitējumu videi, preču defektiem un nepatiesu reklāmu.

J: Kas bija kolektīvās prasības priekštece?

A: Grupas prasības priekšteci sauca par "grupas tiesvedību". Tās tika izmantotas Anglijā kopš 13. gadsimta, un tajās bija iesaistītas cilvēku grupas, kas iesūdzēja vai tika iesūdzētas tiesā, jo tolaik lēnās un sarežģītās ceļošanas dēļ to bija vieglāk izskatīt nekā individuālu lietu skaitu.

Jautājums: Kad individuālās tiesas prāvas kļuva izplatītākas?

A: Līdz 18. gadsimtam individuālās prasības kļuva izplatītākas nekā grupu lietas, jo tiesneši ceļoja pa apcirkņiem, apmeklējot pilsētas tikai reizi vai divas reizes gadā.

J: Kā tiek piešķirta zaudējumu atlīdzība Brazīlijas grupas prasību gadījumā?

Atbilde: Atšķirībā no ASV noteiktās zaudējumu atlīdzības, Brazīlijas tiesneši Brazīlijas kolektīvās prasības gadījumā piešķir daudz mazākas zaudējumu atlīdzības summas.

J: Vai bez Ķīnas un Brazīlijas ir vēl citas valstis, kurās izmanto šāda veida prasības?

A: Jā, vairākas Eiropas valstis, kurās ir civiltiesības, ir veikušas izmaiņas, lai ļautu patērētāju organizācijām patērētāju vārdā iesniegt prasības, izmantojot šāda veida prasību.

Meklēt