Līdzskaņu mutācija (alomorfija): skaidrojums un angļu piemēri
Līdzskaņu mutācija (alomorfija) — skaidrojums ar angļu izrunas piemēriem un morfēmu variācijām, lai viegli saprastu -(e)s un -(e)d alomorfu lietojumu.
Līdzskaņu mutācija ir valodu iezīme, kad līdzskaņa skaņa mainās atkarībā no morfoloģijas un sintakses. Šo parādību bieži sauc arī par alomorfiju — tas nozīmē, ka viens un tas pats morfēms tiek realizēts dažādos skaņveidos (alomorfos) atkarībā no fonētiskā konteksta.
Angļu valodā
Angļu valodā daudzskaitļa un vienskaitļa 3. personas tagadnes laika morfēmai -(e)s un pagātnes laika morfēmai -(e)d ir atšķirīga izruna atkarībā no tā, kāda fonēma jeb skaņa atrodas pirms morfēma. Šīs daudzskaitļa morfēmas variācijas sauc par alomorfām.
- Ja pamatvārds beidzas ar bezbalsīgu līdzskani (piemēram, /p/, /t/, /k/), tad galotne -(e)s tiek izrunāta kā /s/. Piemēri: cats /kæts/, books /bʊks/, walks /wɔːks/.
- Ja pamatvārds beidzas ar balss (voiced) skaņu — tas var būt gan balss līdzskanis, piemēram, /b/, /d/, /g/, /v/, /z/, vai jebkurš patskanis (patskani) — tad -(e)s tiks izrunāts ar /z/. Piemēri: dogs /dɒgz/, cars /kɑːrz/, days /deɪz/.
- Ja pamatvārds beidzas ar sibilantu vai afrikātu (piemēram, /s/, /z/, /ʃ/, /ʒ/, /t͡ʃ/, /d͡ʒ/), tad galotne parasti tiek izrunāta kā /ɪz/ (vai fonētiski arī kā /əz/). Šo parādību ortogrāfiski bieži atspoguļo ar -es. Piemēri: buses /ˈbʌsɪz/, wishes /ˈwɪʃɪz/, judges /ˈdʒʌdʒɪz/.
Arī pagātnes laika morfēmai -(e)d angļu valodā ir trīs galvenās realizācijas:
- izrunāta kā /t/ pēc bezbalsīgām skaitāmām skaņām (piem., walked /wɔːkt/),
- izrunāta kā /d/ pēc balss skaņām (piem., played /pleɪd/),
- izrunāta kā /ɪd/ vai /əd/ pēc alveolāriem /t/ vai /d/ (piem., wanted /ˈwɒntɪd/, needed /ˈniːdɪd/).
Kāpēc tas notiek?
Šādas alomorfijas pamatā ir fonoloģiskas prasības ērtākai artikulācijai un balss atbilstībai — piemēram, lai izvairītos no sarežģītām vai grūti izrunājām kombinācijām. Ja morfēma seko balss skaņai, tai parasti ir vieglāk tikt izrunātai ar balss galotni (/z/), bet pēc bezbalsīgas skaņas labāk skan bezbalsīgā galotne (/s/). Sibilantu gadījumā pievieno papildu patskani (parasti /ɪ/ vai /ə/), lai nodrošinātu skaidru atdalījumu un vieglāku pāreju starp skaņām.
Praktiskā nozīme: angļu rakstībā morfēms parasti rakstās kā -s, -es vai -ed, bet to izruna mainās atbilstoši iepriekšējai skaņai. Zināšanas par šīm likumsakarībām palīdz uzlabot gan izrunu, gan klausīšanās izpratni.
Meklēt