Criollos (vienskaitlī: Criollo) bija sabiedrības kārta kastu sistēmā aizjūras kolonijās, ko 16. gadsimtā izveidoja Spānija, īpaši Latīņamerikā. Ar šo nosaukumu apzīmēja cilvēkus, kuriem bija tīras vai pārsvarā spāņu asinis, bet kuri bija dzimuši kolonijā. Šī identitāte nebija tikai bioloģiska — tā ietvēra arī īpašu sociālo statusu, kultūras paražas un piederības izjūtu, kas atšķīrās no tiešiem emigrantiem no Spānijas.
Sociālais statuss un attiecības ar Peninsulares
Criollo klasi uzskatīja par zemāku nekā Peninsulares. Peninsulares bija cilvēki, kas dzīvoja kolonijā, bet bija dzimuši Spānijā. Peninsulares bieži ieņēma augstākās politiskās, administratīvās un baznīcas amatu vietas, jo karaļvalsts dod priekšroku cilvēkiem, kuriem bija tiešas saites ar metropoli. Criollos, savukārt, parasti bija vietējie lielzemes īpašnieki, baņķieri, zemnieku apsaimniekotāji, amatnieki vai vidusšķiras profesionāļi.
Ekonomiskā un politiskā loma
Criollos parasti bija ekonomiski ietekmīgi: viņiem piederēja plantācijas, minerālu ieguves uzņēmumi un tirdzniecības intereses. Neskatoties uz to, viņiem bieži bija ierobežotas politiskas tiesības salīdzinājumā ar Peninsulares, jo koloniālās varas institūcijas bieži rezervēja augstākos amatus personām, kas dzimušas Spānijā. Šī nevienlīdzība radīja spriedzi, kas 18. un 19. gadsimtā kļuva par vienu no faktoriem, kas veicināja neatkarības kustības Latīņamerikā.
Neatkarības kustības un criollo elites loma
Daudzi no neatkarības līderiem — tostarp virkne politiķu un militāro komandieru, kas vadīja cīņas pret spāņu varu — bija criollos. Viņu motivācija bija sarežģīta: viņi vēlējās vairāk politiskas suverenitātes un iespēju ieņemt augstus amatus, bet bieži saglabāja sociālo un ekonomisko aizspriedumu pret zemāku kasto grupām. Rezultātā cīņas par neatkarību nereti saglabāja tradicionālās sociālās hierarhijas, pat ja mainījās valsts pārvaldes forma.
Kultūra, identitāte un valoda
Criollos veidoja savu kultūras identitāti, apvienojot spāņu valodu, kristīgās tradīcijas un vietējos parašus. Viņu dzīvesstils un modes ietekmēja koloniju sabiedrisko dzīvi — no reliģiskajām svinībām līdz literatūrai un izglītībai. Lai gan spāņu valoda un kultūras normas dominēja, criollo sabiedrībā attīstījās īpašas vietējās variācijas, kas vēlāk kļuva par nacionālās kultūras kodu daudzās jaunajās republikās.
Par terminiem: Criollo vs. Creole
Termins Criollo angļu valodā bieži tiek tulkots kā Creole. Tomēr vārdu "kreols" lieto arī attiecībā uz daudzām etniskajām grupām visā pasaulē, kurām nav vēsturiskas saistības ar Spāniju vai jebkādu koloniālo sistēmu — piemēram, kreolu valodas Karību jūras reģionā vai kreolu kopienas Āfrikā un Ziemeļamerikā. Tāpēc ir svarīgi atšķirt vēsturisko, sociālo jēdzienu "criollo" (kuras saknes ir spāņu kolonialitātē) no plašāka, lingvistiska vai etniskā termina "creole".
Mūsdienu mantojums
Mūsdienās termini un sociālās kategorijas no koloniālā laika ir transformējušās; tomēr criollo elites ietekme uz īpašumu struktūru, sociālajām attiecībām, kultūras mantojumu un politiskajām institūcijām ir jūtama daudzās Latīņamerikas valstīs. Izpratne par criollo lomu palīdz labāk saprast reģiona vēsturiskos konfliktus, identitātes veidošanos un mūsdienu sociālo dinamiku.
Piemēri citām kastām kolonijās:
- jauktas izcelsmes cilvēki (mestizos, mulatos u. c.),
- indiāņi (vietējās tautas un ciltsgrupas),
- verdzībā turētie afrikāņi un viņu pēcteči.