Dario Fo — itāļu dramaturgs, teātra aktieris un Nobela laureāts (1926–2016)

Dario Fo — provokatīvs itāļu dramaturgs un aktieris, Nobela prēmijas laureāts (1997). Iepazīsties ar viņa Commedia dell'arte iedvesmotajām lugām, politisko humoru un teātra mantojumu.

Dario Fo (1926. gada 3. marts, Sangiano - 2016. gada 13. oktobris) bija itāļu dramaturgs, teātra aktieris un komponists. 1997. gadā viņam tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā. Tajā viņu izcēla kā rakstnieku, "kurš līdzinās viduslaiku jokdariņiem, bārstot varu un aizstāvot pazemoto cieņu".

Fo dzimis Lombardijas pilsētiņā Sangiano pie Lugāno līča; viņa agrīnā izglītība un interese par teātri un literatūru ietekmēja vēlākās radošās izvēles. Pēc Otrā pasaules kara viņš sāka strādāt teātrī kā aktieris un dramaturgs, pakāpeniski attīstot savas īpatnējās satīriskās metodes un politisko nostāju.

Radošais stils un tēmas

Viņa lugas bieži ir atkarīgas no improvizācijas Commedia dell'arte stilā. Fo plaši izmantoja grammelot — fonētisku, it kā "bezjēdzīgu" valodu, kas imitē dialektus un rada komisku efektu — kā arī mēlisko un fizisko improvizāciju. Viņa darbi raksturīgi ar asu politisko satiru, kritiku pret varas institūcijām (īpaši politiķiem un baznīcu), sociālo netaisnību izgaismošanu un aizsardzību pret apspiesto tiesībām.

Fo bieži sadarbojās ar sievu, aktrisi Franku Rame (Franca Rame), ar kuru viņam piederēja un kuru vadīja teātra kompānija. Franca Rame pati bija pazīstama kā spēcīga aktrise un politiski aktīva figūra; viņu sadarbība bija ilgstoša un auzstoša, veidojot gan profesionālas izrādes, gan kopīgus politiskus projektus.

Galvenie darbi

Viņa slavenākie darbi ir Mistero buffo un Anarhista nejauša nāve (La morte accidentale di un anarchico), taču repertuārā ir arī vairākas citas nozīmīgas lugas, kas ietekmējušas mūsdienu politisko teātri un izrāžu veidošanu:

• Mistero buffo — skatuves monologu cikls, kurā Fo izmanto viduslaiku formu un komisku interpretāciju, lai pārvērtētu reliģiskas un vēsturiskas tēmas;
• La morte accidentale di un anarchico — sarkastiska satīra, kas iedvesmota no reāliem notikumiem 1960.–1970. gadu Itālijā un kritizē policijas un valsts varu;
• Non si paga! Non si paga! — komēdija par ekonomisko grūtību, protestu un solidaritāti ar strādniekiem un mājsaimniecēm.

Sabiedriskā un politiskā ietekme

Fo bija ne tikai dramatēģis, bet arī sabiedriski aktīvs intelektuālis — viņa darbi bieži raisīja plašas diskusijas, dažkārt izraisot cenzūru, tiesas procesu vai sabiedrības sašutumu. Viņa skatuves valoda — kombinācija no improvizācijas, humora un asprātīgas kritikas — padarīja viņu par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta politiskā teātra pārstāvjiem Itālijā un ārpus tās. Daudzas lugas tika tulkotas un iestudētas citur Eiropā un pasaulē.

Atzinība un pēdējie gadi

1997. gada Nobela prēmija literatūrā nostiprināja Fo starptautisko atzīstamību, tomēr viņa darbi saglabāja protestu un pretrunu potenciālu. Fo saņēma arī citus godalgotus apbalvojumus un tika aicināts uz festivāliem un universitātēm visā pasaulē. Kopā ar Francu Rame viņš ilgu laiku vadīja teātra kompāniju, piedalījās politiskos un kultūras projektos un veidoja radošas izrādes, kas bieži izmantoja tiešu saikni ar skatītāju.

Fo nomira 2016. gada 13. oktobrī slimnīcā Milānā, Itālijā, no smagas plaušu slimības 90 gadu vecumā. Viņa radošais mantojums — lugas, dzīvā performanču pieeja un politiskā angažētība — turpina iedvesmot dramaturgus, aktierus un publiku visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Dario Fo?

J: Kādu balvu Dario Fo saņēma 1997. gadā?

J: Kāpēc Dario Fo saņēma Nobela prēmiju literatūrā?

J: Kas ir Commedia dell'arte stils?

Vai Dario Fo vadīja teātra trupu?

J: Kādi ir Dario Fo slavenākie darbi?

J: Kad un kur Dario Fo nomira?

Meklēt pēc burta