Arbroatas deklarācija

Fona informācija

Kad 1086. gadā nomira Skotijas karalis Aleksandrs III, viņa mantiniece bija viņa mazmeita Margareta, Norvēģijas kalpone. Anglijas karalis Edvards I sarunāja, lai viņa dēls, Anglijas karalis Edvards II, kļūtu par viņas vīru un dalītu Skotijas kroni 1289. gadā. Taču Margareta 1290. gadā nomira ceļā no Norvēģijas uz Skotiju. Tā Skotijā sākās periods, ko sauca par Pirmo starpkaruves periodu (1290-1292). Skotija palika bez monarha. Edvards I iestājās, lai no kandidātiem, kuriem bija tiesības pretendēt uz karaļa amatu, izvēlētos, kurš kļūs par karali. Viņš izvēlējās Džonu no Skotijas. Taču Eduards izturējās pret Skotijas karali slikti. Kad karalis Jānis mēģināja atbrīvoties, Edvards viņu ieslodzīja cietumā un pēc tam ļāva viņam dzīvot Francijā. 1296. gadā Edvards ar savu armiju iebruka Skotijā, lai visu ieņemtu savā īpašumā. Skotija palika bez karaļa līdz 1306. gadam, kad Roberts Brūss pasludināja sevi par Skotijas karali, nepakļaujoties Edvardam I. Tieši pirms tam Roberts Brūss bija iesaistīts strīdā ar Džonu Kominu. Abi 1306. gadā satikās pie altāra Greifrīsa baznīcā Dembrijsā, un starp viņiem izcēlās kauja. Džons Komins tika nogalināts, un Roberts Brūss pēc trim nedēļām tika kronēts par karali Scone. Par Komina slepkavību apsūdzēto Brūsu pāvests ekskomunicēja. Turpmāko karu laikā 1314. gadā skoti uzvarēja nozīmīgā kaujā Bannockburn kaujā. 1317. gadā pāvests aicināja uz divu gadu pamieru, ko Skotija ignorēja. Par to, ka Skotija neklausīja pāvestu, viņš ekskomunicēja visu Skotiju.

Pārskats

Deklarācija bija daļa no plašāka plāna, kura mērķis bija parādīt pāvestam un citiem, ka Skotija ir neatkarīga karaliste un tai ir tiesības valdīt pašai. Anglijas karalis Edvards I pirms tam bija rakstījis pāvestam, apstiprinot savas tiesības valdīt Skotijā. Savukārt pāvests atteicās atzīt Robertu Brūsu par Skotijas karali.

Arbroatas deklarācija, datēta ar 1320. gada aprīli, bija piecdesmit vadošo Skotijas vīriešu vēstule pāvestam Jānim XXII Avinjonā. Tajā bija 39 vārdi (astoņi Skotijas grāfi un trīsdesmit viens barons), kas parakstīja dokumentu ar saviem zīmogiem. Vēstules apakšpusē uz sloksnēm ir vēl vienpadsmit parakstītāju zīmogi un vārdi. Tiek uzskatīts, ka vēstules autors ir Skotijas kanclers un Arbroatas abats Bernards Lintons. Vēstule tika uzrakstīta Arbroatas klosterī Skotijā.

Vēstule sākās ar atgādinājumu pāvestam par Skotijas pievēršanu kristietībai, ko veica svētais Andrejs. Baznīcas aizsardzībā Skotija bija dzīvojusi mierā, līdz Anglijas karalis Edvards I izlikās par tās draugu. Tad viņš iebruka viņu valstī, kamēr tā bija bez karaļa. Tālāk vēstulē bija aprakstītas grūtības, ar kurām viņi saskārās angļu valdīšanas laikā. Vēstulē bija pausta viņu apņēmība:

...jo, kamēr vien paliks dzīvs simts no mums, mēs nekad nepiekritīsim pakļauties angļu kundzībai. Jo tā nav ne slava, ne bagātība, ne gods, bet tikai un vienīgi brīvība, par kuru mēs cīnāmies un cīnāmies un kuru neviens godīgs cilvēks nezaudēs, ja vien ar savu dzīvību.

Visbiežāk citētais Deklarācijas fragments, kas tulkots no latīņu oriģināla...

Tūlītēja iedarbība

Pāvests bija sajūsmā par šo deklarāciju un skotu baronu solījumu atbalstīt pāvesta krusta karu. Viņš mudināja Eduardu II noslēgt mieru ar skotiem. Pāvests nosūtīja divus delegātus. Arī Francijas karalis vēlējās panākt mieru starp Angliju un Skotiju, un viņš nosūtīja divus delegātus. Miera sarunas turpinājās līdz 1321. gadam, bet angļi neatzina Skotijas neatkarību.

Angļi pārliecināja pāvestu, ka pie progresa nav vainojami skoti. Pāvests izdeva sešus nolēmumus pret skotiem, kuros noteica, ka visi Anglijas iebrucēji tiks ekskomunicēti, un atkārtoti izdeva ekskomunikāciju pret Robertu Brūsu.

Visbeidzot 1328. gada oktobrī starp Skotiju un Angliju tika noslēgts miera līgums. Eduards III atteicās no visām pretenzijām pret Skotiju. Beidzot tika atcelts interdikts Skotijai un tās karaļa ekskomunikācija. Līguma otrajā daļā tika panākta vienošanās, ka Roberta Brūsas dēls Dāvids II no Skotijas un Edvarda III māsa no Anglijas apprecēsies. Kāzas notika 1338. gada 12. jūlijā, kad Dāvids II, kuram tobrīd bija četri gadi, apprecējās ar sešus gadus veco Joanu no Tower baznīcā Bervikā, Skotijā.

1998. gadā ASV Kongress nolēma, ka ASV Neatkarības deklarācija ir veidota pēc Arbroatas deklarācijas parauga. Turklāt tika nolemts, ka no šīs dienas 6. aprīlis oficiāli tiek pasludināts par Nacionālo Tartana dienu, lai pieminētu šo slaveno dokumentu.

...kā tas redzams uz Skotijas Nacionālā muzeja sienām

Saistītās lapas

• Neatkarības deklarācija
• Arbroatas Deklarācijas parakstītāju saraksts