Dementia praecox
Dementia praecox ir termins, ko 1860. gadā pirmo reizi lietoja Bénédict Augustin Morel, lai aprakstītu pusaudža stāvokli, kurš aizgāja no sabiedrības un kuram sākās demencei līdzīgi simptomi. Demence ir garīga saslimšana, kas lielākoties piemeklē vecus cilvēkus.
Emīls Kraepelīns lietoja šo terminu, lai aprakstītu un pretstatītu to garīgajai slimībai, ko sauc par bipolāriem traucējumiem. Cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem bieži ir epizodes, kurās viņi šķiet normāli, bet cilvēkiem ar dementia praecox tā nav.
Šo teoriju nevarēja pierādīt. 1911. gadā Eižens Bleulers apgalvoja, ka dementia praecox patiesībā ir šizofrēnija. Vārdu šizofrēnija plaši lietoja tikai 1925. gadā.
Eižena Bleulera darba pirmā iespiešana
Jautājumi un atbildes
J: Kad un kurš pirmo reizi lietoja terminu "Dementia praecox"?
A: Terminu "Dementia praecox" 1860. gadā pirmo reizi lietoja Bénédict Augustin Morel.
J: Kāds bija pusaudža stāvoklis, kas iedvesmoja Morelu lietot terminu "Dementia praecox"?
A.: Pusaudzis aizgāja no sabiedrības un sāka uzrādīt simptomus, kas bija līdzīgi demences simptomiem.
J: Kura garīga slimība visbiežāk novērojama veciem cilvēkiem?
A: Demence ir garīga saslimšana, kas galvenokārt sastopama veciem cilvēkiem.
J: Kurai garīgajai slimībai Emīls Krapeļins pretstatīja "Dementia praecox"?
A: Emīls Krapeļins pretstatīja "Dementia praecox" bipolārajiem traucējumiem.
J: Vai cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem mēdz būt normāluma epizodes?
A.: Jā, cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem ir normāluma epizodes.
Vai cilvēkiem ar "Dementia praecox" ir epizodes, kad viņi šķiet normāli?
A: Nē, cilvēkiem ar "Dementia praecox" nav epizožu, kad viņi šķiet normāli.
J: Kuru terminu "Dementia praecox" apzīmēšanai lietoja Eižens Bleulers?
A: Eižens Bleulers teica, ka "Dementia praecox" patiesībā ir šizofrēnija.
