Deus ex machina
Deus ex machina ir sengrieķu frāzes ἀπὸ μηχανῆς θεός latīņu valodas versija.
Šī frāze nozīmē "dievs no mašīnas". Tā nāk no senās Grieķijas teātra. Viņiem bija sava veida celtnis, ar kuru uz skatuves uz stieplēm nogādāja dievus.
Ar šo terminu apzīmē sižeta paņēmienu, ar kuru šķietami neiespējama problēma pēkšņi tiek atrisināta, izmantojot līdzekļus, kas neatbilst parastajai loģikai.
Piemēram, Eiripīda lugā "Alcestis" varone piekrīt atteikties no savas dzīvības, lai glābtu sava vīra Admeta dzīvību. Beigās parādās Hērakls un atņem Alkestīdai nāvi, atgriežot viņu dzīvībā un Admetu. Biežāk minētais piemērs ir Eiripīda "Mēdeja", kurā deus ex machina tiek izmantots, lai aizvestu Mēdeju (kas ir nogalinājusi cilvēkus un bērnus) no viņas vīra Jāsona uz Atēnu drošību un civilizāciju.
Aristotelis kritizēja šo paņēmienu savā "Poētikā". Viņš apgalvoja, ka sižeta atrisinājumam jānotiek saskaņā ar lugas loģiku. Tam nevajadzētu rasties no kaut kā ārpus šīs loģikas.
"Ir acīmredzams, ka sižetu risinājumiem... vajadzētu rasties kā paša sižeta rezultātam, nevis izdomātam, kā tas ir "Mēdejā" un fragmentā par kuģošanu mājās "Iliādē". Izdomājums jāizmanto lietām ārpus drāmas - vai nu iepriekšējiem notikumiem, kas ir ārpus cilvēka zināšanām, vai arī vēlākajiem notikumiem, kas jāparedz vai jāpaziņo... Gadījumos nedrīkst būt nekā neticama; pretējā gadījumā tiem jābūt ārpus traģēdijas, kā, piemēram, Sofokla "Edipā".
Mūsdienu filmās un romānos ir daudz tādu pašu dramaturģisko paņēmienu piemēru. Piemēram, H. G. Velsa "Pasauļu karā" citplanētieši, kas uzbrūk Zemei, pēkšņi iet bojā ar baktērijām. Filmā "Monti pitons un Svētais Grāls" šis sižeta paņēmiens tiek izsmiets, kad varoņi tikko izglābjas no animēta briesmoņa, jo animators nomira no sirdslēkmes, pirms filmas animācijas pabeigšanas. Tā kā briesmonis filmā pastāvēja tikai animācijas ainās, animatora nāves dēļ briesmonis pilnībā pazuda no filmas.
Jautājumi un atbildes
Q: Kāda ir frāzes "deus ex machina" izcelsme?
A: Frāze "deus ex machina" nāk no senās Grieķijas teātra. Tā ir sengrieķu frāzes ἀנὸ לחקבםῆע טוע latīņu valodas versija, kas nozīmē "dievs no mašīnas". Tas attiecas uz celtni, ko izmanto, lai uz skatuves uz stieplēm nogādātu dievus.
Jautājums: Kā Aristotelis uztvēra šo sižeta rīku?
A.: Aristotelis kritizēja šo sižeta paņēmienu savā "Poētikā". Viņš apgalvoja, ka sižeta atrisinājumam jānotiek saskaņā ar lugas loģiku, nevis jānāk no kaut kā, kas ir ārpus šīs loģikas. Viņš uzskatīja, ka tas ir neiespējami, un tam jābūt ārpus traģēdijas, piemēram, Sofokla "Edipa" gadījumā.
J: Kāds ir deus ex machina piemērs Eiripīda lugā Alcestis?
A: Eiripīda lugā "Alcestis" varone piekrīt atteikties no savas dzīvības, lai pasargātu vīra Admeta dzīvību. Beigās parādās Hērakls un atņem Alcesti no nāves, atgriežot viņu dzīvībā un Admetu. Šis ir deus ex machina izmantošanas piemērs, kad šķietami neiespējama problēma pēkšņi tiek atrisināta ar līdzekļiem, kas neatbilst parastajai loģikai.
J: Kādi ir vēl citi mūsdienu piemēri šim dramatiskajam paņēmienam?
A: Mūsdienu filmās un romānos ir daudz šīs dramatiskās metodes piemēru. Piemēram, H. G. Velsa "Pasauļu karā" citplanētieši, kas uzbrūk Zemei, pēkšņi tiek nogalināti ar baktēriju palīdzību; vai arī "Monti Pitons un Svētais Grāls" (Monty Python and The Holy Grail) smejas, kad varoņi tikko izglābjas no animēta briesmoņa, jo tā animators nomira, nepabeidzot animāciju, kā rezultātā tas pilnībā pazūd no filmas ainām.
J: Ar ko deus ex machina atšķiras no citiem sižeta paņēmieniem?
A: Deus ex machina atšķiras no citiem sižeta paņēmieniem ar to, ka šķietami neiespējama problēma pēkšņi tiek atrisināta, izmantojot līdzekļus, kas neatbilst normālai loģikai vai loģikai - parasti tas ir saistīts ar kāda veida ārēju spēku vai iejaukšanos īstajā brīdī, lai ātri atrisinātu situāciju, bez reāla izskaidrojuma, kā tas notika tik ātri vai viegli (tāpēc Aristotelis to kritizēja).
J: Kāds ir Medejas sakars ar deus ex machina?
A: Eiripīda "Mēdejā" deus ex machina tiek izmantots, lai aizvestu Mēdeju (kura ir nogalinājusi cilvēkus un bērnus) prom no viņas vīra Jāsona uz drošu un civilizētu vietu Atēnās, tādējādi atrisinot šķietami neiespējamu problēmu bez loģiska izskaidrojuma, kāpēc tas notika tik ātri vai viegli.
