Diepas reids (bieži minēts arī kā Diepas kauja, kā sākotnējais plāns operācija "Rutter" un vēlāk — operācija "Jubilee") bija Otrā pasaules kara sabiedroto desants uz vācu okupēto ostu Diepā Francijas ziemeļu piekrastē. Uzbrukums notika 1942. gada 19. augustā un tika plānots kā ātrs, kodolīgs trieciens, lai pārbaudītu vācu aizsardzību, iegūtu izlūkdatus un uzlabotu sabiedroto morāli.

Fons un mērķi

Mērķis bija īslaicīgi ieņemt Diepas ostu, iznīcināt piekrastes aizsardzības iekārtas, ostas struktūras un iegūt dokumentus vai ieslodzītos, kā arī demonstrēt Apvienotās Karalistes gatavību uzbrukt Rietumu frontē Eiropā. Operācija bija daļēji izlūkošanas un daļēji morāles pārbaudes rakstura — to vadīja pārliecība, ka ātra un augsta riska iebrukšana varētu sniegt praktisku informāciju turpmākiem plašākiem desantiem un nostiprināt sabiedroto pozīcijas politiski.

Plānošana un sastāvs

Uzbrukumā piedalījās ap 6 000 kājnieku, pārsvarā kanādiešu. Tiem pievienojās britu komandu vienības, un atbalstu sniedza Kara flote un mazāks Karalisko gaisa spēku sastāvs. Kanādiešu karaspēku atbalstīja bruņutehnika, taču plānošanā bija būtiskas nepilnības — nepietiekams ģenerālštabu izlūkošanas materiāls par pludmales šķēršļiem, nepietiekams un neadekvāts artilērijas un jūras uguns atbalsts, kā arī neobjektīva novērtēšana par vācu spēku izvietojumu.

Izlīdzināšanās un kauja

Uzbrukums sākās plkst. 5:00, bet jau pirmajās stundās gāja greizi. Pludmalēs bija rūpīgi izvietoti koka un metāla šķēršļi, tanku priekšējie vārti un lielas akmeņu joslas, kas apgrūtināja transportlīdzekļu un kājnieku kustību. Vācu aizsardzība — tostarp spēcīgi bruņojušās pozīcijas, pludmales bunkuri un ložmetēju ugunsnozari — ātri izspieda sabiedroto spēkus ārpus sākotnējā lauka. Līdz plkst. 10:50 sabiedroto komandieriem nācās pieprasīt atkāpšanos un evakuāciju no pludmalēm. Pēc nepilnām 10 stundām kopš pirmās izsēdināšanas daudzi sabiedroto karavīri bija nogalināti, ievainoti vai nokļuvuši vācu gūstā.

Zaudējumi un iznākums

Neviens no galvenajiem mērķiem netika sasniegts. Nebija pietiekams artilērijas un jūras uguns atbalsts, gaisa pārākums netika nodrošināts tā, kā plānots. No 6086 karavīriem, kas nokāpa krastā, 3623 (gandrīz 60%) tika nogalināti, ievainoti vai sagūstīti — tas bija smags trieciens, īpaši Kanādas spēkiem. Karaliskie gaisa spēki nesaņēma Luftwaffe, lai uzsāktu kauju. RAF zaudēja 96 lidmašīnas (vismaz 32 nošautas vai avarējušas), savukārt Luftwaffe zaudēja 48 lidmašīnas. Karaliskā flote zaudēja 33 desanta kuģus un vienu iznīcinātāju.

Sekas un mācības

Diepas reids izraisīja plašas diskusijas un kritiku par plānošanu un komandvadību, taču tajā paša laikā tas atklāja vairākas svarīgas mācības, kas vēlāk tika izmantotas Normandijas (operācija "Overlord") un citos desantos. No galvenajiem secinājumiem:

  • Nepieciešamība pēc rūpīgas izlūkošanas par pludmales reljefu un šķēršļiem;
  • Nepieciešamība nodrošināt pārliecinošu jūras uguns un artilērijas atbalstu pirms un laikā, kad kājnieki atrodas uz pludmales;
  • gaisa pārākuma un pareizas koordinācijas starp gaisa, jūras un zemestrīces spēkiem nozīmīgums;
  • sapratne par nepieciešamību izstrādāt īpašas tehnikas un doktrīnas — vēlāk redzamas Hobarta "funnies" un atbilstoša desanta kuģu veidošana;
  • nepieciešamība labākas sadarbības starp sabiedroto vienībām un skaidrāka komandstruktūra.

Ietekme uz turpmākiem plāniem

Notikumi pie Diepas ietekmēja Ziemeļāfrikas (operācija "Torch") un Normandijas (operācija "Overlord") desantu plānus, gan attiecībā uz taktiku, gan pieeju katastrofu novēršanai un sagatavošanos lieliem amfībijas operācijām. Lai gan Diepas rezultāts bija traģisks, iegūtās mācības uzskatāmas par svarīgu soli, kas palīdzēja plānot plašākas un veiksmīgākas operācijas vēlāk kara gaitā.

Pieminēšana un atmiņa

Diepas reids tiek uzskatīts par vienu no smagākajiem Kanādas bruņotajiem zaudējumiem Otrajā pasaules karā, un tas ir nozīmīgs elements Kanādas un sabiedroto kara atmiņā. Vairāki memoriāli un muzeji gan Francijā, gan Kanādā atgādina par cietušajiem un analizē šīs operācijas mācības nākamajām paaudzēm.

Kopumā Diepas reids bija neveiksmīgs un dārgs izmaksu ziņā, taču tas arī palīdzēja sabiedrotajiem atrast un novērst milzīgas problēmas, kas citādi būtu varējušas kavēt nākamās, daudz lielākas desanta operācijas veiksmīgu izpildi.