Dieppe Raid

Fona informācija

Briti nolēma, ka Djepas uzbrukumu var plānot mēneša laikā. Viņi bija ļoti uzmanīgi, lai uzbrukums paliktu slepenībā. Par plāniem netika saglabāti nekādi dokumenti.

Pēc britu ekspedīcijas spēku evakuācijas no Dankerkas 1940. gada maijā briti sāka plānot uzbrukuma spēkus. Tas izmantotu jaunus veidus, kā veikt izkraušanu jūras pludmalēs (amfībijas karš).

Briti sāka plānot, lai redzētu, vai viņi varētu ieņemt ostu. Tas ļautu viņiem izmēģināt, kā uzbrukumā izmantot kuģus. Tas ļautu arī izmēģināt jauno aprīkojumu.

Francijas piekrastes pilsēta Djepe ir uzbūvēta gar garu klinti pie Lamanša. 1942. gadā vācieši izveidoja divas lielas artilērijas baterijas Berneval-le-Grand un Varengeville. Svarīgs apsvērums britu plānotājiem bija tas, ka Djepe atradās Karalisko gaisa spēku iznīcinātāju lidmašīnu darbības zonā.

Padomju valdība arī izdarīja spiedienu uzbrukt vāciešiem Rietumeiropā. Līdz 1942. gada sākumam vērmahta operācija "Barbarosa" neiznīcināja Padomju Savienību.

Tomēr vācieši virzījās uz dienvidu padomju teritoriju, virzoties uz Staļingradu. Josifs Staļins pieprasīja, lai sabiedrotie uzbrūk Francijā, tādējādi piespiežot vāciešus pārvietot 40 divīzijas no Austrumu frontes. Tas Sarkanajai armijai padarītu cīņas mazāk grūtas.

Plāns

Djepas reids bija viceadmirāļa lorda Mountbattena plānots liels uzbrukums.

Uzbrūkošo spēku sastāvā būtu 5000 kanādiešu, 1000 britu karavīru un 50 ASV reindžeri.

Sākotnēji tā tika plānota 1942. gada aprīlī, un tās kodētais nosaukums bija operācija "Rutter". Sabiedrotie plānoja veikt lielu uzbrukumu vācu kontrolētajai ostai Francijas piekrastē un noturēt to divu plūdmaiņu laikā. Pirms atkāpšanās viņi būtu iznīcinājuši ienaidnieka ēkas un aizsardzības iekārtas.

Šo plānu apstiprināja 1942. gada maijā. Tas ietvēra britu izpletņlēcēju vienību uzbrukumus vācu artilērijas baterijām. Kanādieši izkāps pludmalēs un uzbruks. Izpletņlēcēju operācija tika atcelta, un tās vietā 3. komandants un 4. komandants nolaidās pa jūru un uzbruka artilērijas baterijām.

Zemes komponents

Kanādas valdība vēlējās, lai Kanādas karaspēks cīnītos. Par galvenajiem spēkiem tika izraudzīta Kanādas 2. kājnieku divīzija, ko komandēja ģenerālmajors Džons Hamiltons Robertss. Plāns paredzēja uzbrukumu bez smagās gaisa bombardēšanas.

Viens no galvenajiem uzbrukuma neveiksmes iemesliem bija nepietiekams bombardēšanas apjoms. Daži cilvēki uzskata, ka gaisa un jūras bombardēšana netika veikta, lai ierobežotu ostā esošo franču civiliedzīvotāju upurus.

Djepas desanta izsēdināšana bija plānota sešās pludmalēs. Četras no tām atradās pilsētas priekšā, bet divas - austrumu un rietumu pusē.

Bruņoto atbalstu sniedza 14. armijas tanku pulks (The Calgary Regiment (Tank)). 58 no jaunajiem "Churchill" tankiem tiks nosūtīti krastā, izmantojot jauno desanta kuģi (LCT). Turklāt trīs no "Churchilliem" bija aprīkoti ar liesmu metējiem, un visi varēja darboties seklā ūdenī pludmales tuvumā.

Jūras un gaisa atbalsts

Karaliskā flote piegādās 237 kuģus un desanta kuģus. Tomēr pirms izcelšanās jūras kara flotes atbalsts ar lielgabaliem bija ierobežots, un to veidoja seši Hunt klases iznīcinātāji ar 4 collu lielgabaliem. Karaliskie gaisa spēki nodrošināja 74 lidmašīnu eskadriļas, no kurām 66 bija iznīcinātāju eskadriļas.

Izlūkošana

Par pludmalēm nebija daudz informācijas. Uz klintīm bija vācu lielgabalu pozīcijas, taču tās netika pamanītas. Plānotāji uzskatīja, ka Djepe nav spēcīgi aizsargāta un ka pludmales ir piemērotas kājnieku un bruņutehnikas izsēdināšanai.

Reida vieta : Djepa, Piejūras Sēnas un Sēnas departaments, Augšnormandija

Vācijas spēki

Vācu spēki pie Djepas bija gatavi uzbrukumam. Franču dubultaģenti viņus brīdināja, ka briti plāno kādu akciju šajā reģionā. Viņi bija arī pamanījuši, ka Lielbritānijas dienvidu piekrastes ostās pastiprināti runā pa radio un ka tiek pulcēti desanta kuģi.

Djepa un klintis bija labi aizsargātas. 1 500 karavīru tika izvietoti gar Djepas pludmali un tuvējām pilsētām, aptverot visas iespējamās izkraušanas vietas.

Vāciešiem bija ložmetēji, mīnmetēji un artilērija. Pilsēta un osta bija aizsargāta.

Luftwaffe spēki bija Jagdgeschwader 2 (JG2) un Jagdgeschwader 26 (JG26) ar 200 iznīcinātājiem, galvenokārt Fw 190. Bija aptuveni 100 bumbvedēju no Kampfgeschwader 2 (KG2), Kampfgeschwader 45 (KG45) un Kampfgeschwader 77 (KG77), galvenokārt Dornier 217.

Vācu vidējā ložmetēja MG34 novietne

Sākotnējā nosēšanās

Sabiedroto flote 1942. gada 18. augusta naktī atstāja Anglijas dienvidu piekrasti. Kanādieši izbrauca no Ņūheivenas ostas. Pirms astoņu iznīcinātāju un motorkuģu laivu flotes, kas aizsargāja desanta kuģus un motorlaivas, devās mīnu meklētāji, kas tiem atbrīvoja ceļu Lamanšā.

Sākotnējā izkraušana sākās 19. augustā plkst. 04.50. Tika uzbrukts divām artilērijas baterijām, kas atradās galvenās izkraušanas zonas sānos.

Ceļā uz Puys un Berneval virzienā desanta kuģi un eskorts sastapās ar nelielu vācu kuģu grupu un 03:48 apmainījās ar uguni.

Dzeltenais pludmale

Pulkvežleitnanta Džona Durnforda-Slatera un 3. komandanta mērķis bija veikt divus desantus 8 jūdzes (13 km) uz austrumiem no Djepas, lai iznīcinātu piekrastes artilērijas bateriju pie Bernevalas. Šī baterija varēja apšaudīt izsēdinājumu pie Djepes 4 jūdzes (6,4 km) uz rietumiem.

Kuģis ar 3. komandantu tuvojās krastam austrumu virzienā. Viņi netika brīdināti par vācu konvoja tuvošanos, ko 21:30 konstatēja britu "Chain Home" radaru stacijas.

Vācu S-kuģi, kas pavadīja vācu tankkuģi, torpedēja dažus desanta kuģus un sabojāja pavadošo 5. tvaika liellaivu.

Motorlaivas 346 un desanta kuteris Flak 1 apšaudīja vācu laivas. Grupa izklīda, radot zināmus zaudējumus, un ienaidnieka piekrastes aizsardzība tika brīdināta.

Vācu artilērijas baterijai pietuvojās tikai 18 komandanti. Viņi šāva no lielgabaliem uz vāciešiem. Lai gan nespēja iznīcināt artilēriju, tas sagādāja problēmas vācu artilērijas karaspēkam. Komandieriem nācās atkāpties, jo tur bija daudz ienaidnieka karaspēka.

Oranžā pludmale

Pulkvežleitnanta lorda Lovat un 4. komandanta (tostarp 50 ASV armijas reindžeri) mērķis bija veikt divas izsēdināšanas operācijas 6 jūdzes (9,7 km) uz rietumiem no Djepas. Viņiem bija jāiznīcina piekrastes artilērijas baterija Hess pie Blancmesnil-Sainte-Marguerite. Izlidojot labajā pusē, viņi uzkāpa kalnā un uzbruka. Viņi iznīcināja artilērijas bateriju ar sešiem 150 mm lielgabaliem. Tas bija vienīgais panākums operācijā "Jubilee". Pēc tam komanda atkāpās plkst. 07.30, kā bija plānots.

Lielākā daļa no 4. grupas atgriezās Anglijā. Šī reida daļa tika uzskatīta par labu piemēru tam, kā Karaliskās jūras kājnieku komandantiem vajadzētu uzbrukt izkraušanas laikā. Lords Lovats tika apbalvots ar Atzinības dienesta ordeni, bet kapteinis Patriks Porteūss (Patrick Porteous) no 4. Commando saņēma Viktorijas krustu.

Zilā pludmale

Jūras kauja starp nelielo vācu konvoju un kuģi, kurā atradās 3. komandants, bija lika vācu aizsargiem Zilajā pludmalē uzzināt par uzbrukumu. Kanādas Karaliskā pulka desantam pie Puisas, kā arī trim Kanādas Melnā sardzes pulka (Black Watch of Canada) vienībām un artilērijas grupai tika dots rīkojums iznīcināt ložmetēju un artilērijas baterijas, kas aizsargāja Djepes pludmali.

Viņi aizkavējās par 20 minūtēm, un dūmi, kuriem vajadzēja slēpt viņu uzbrukumu, bija pacēlušies. Vācieši savās aizsardzības pozīcijās bija gatavi desantam. Labi nocietinātie vācu spēki apšaudīja ar lielgabaliem kanādiešu spēkus, kas izkāpa pludmalē.

Tiklīdz viņi sasniedza krastu, kanādieši konstatēja, ka nespēj virzīties uz priekšu. Kanādas Karaliskajā pulkā bija daudz bojāgājušo. No 556 pulka karavīriem 200 tika nogalināti un 264 - sagūstīti.

Zaļā pludmale

Zaļajā pludmalē tajā pašā laikā, kad izsēdās 4. komandants, Dienvidsaskačevanas pulks devās uz Pourville. Viņi izkāpa krastā plkst. 04:52, bet netika atklāti. Pulks paspēja atstāt savus desanta kuģus, pirms vācieši sāka šaut no lielgabaliem.

Pulkam bija jāiebrauc Pūrvilā, lai šķērsotu upi pa vienīgo tiltu. Pirms viņiem izdevās sasniegt tiltu, vācieši tur bija novietojuši ložmetējus un prettanku lielgabalus, kas viņus apturēja. Kad uz tilta gulēja mirušie un ievainotie kanādieši, komandieris pulkvežleitnants Čārlzs Sesils Ingersols Merits (Charles Cecil Ingersoll Merritt) vairākas reizes šķērsoja tiltu. Viņš vēlējās parādīt saviem karavīriem, ka tiltu var šķērsot. Pulkvežleitnants Merrits tika apbalvots ar Viktorijas krustu.

Pourville radara stacija

Viens no Djepas reida mērķiem bija atklāt vācu radara stacijas tehnoloģiju.

RAF lidojumu seržants Džeks Nissentāls, radaru speciālists, mēģināja iekļūt radaru stacijā un uzzināt tās noslēpumus. Ja viņš tiktu notverts, karavīriem, kas bija kopā ar viņu, viņu vajadzēja nogalināt. Viņš zināja daudz noslēpumu par sabiedroto radaru. Viņam līdzi bija arī cianīda tablete, ko lietot, ja viņu sagūstītu.

Nissenthall un viņa vīri nevarēja iekļūt radara stacijā spēcīgās vācu aizsardzības dēļ. Nissenthall pārgrieza visus telefona vadus.

No. 3 Commando vīri, kuri atšķirībā no No. 4 Commando reida laikā valkāja tērauda ķiveres.


Dieppe Raid 1942, plāksne N°4 Commando pie Sainte-Marguerite-sur-Mer


Dieppe Raid 1942, netālu plāksne nogalinātajiem britu karavīriem


Kanādietis miris Zilajā pludmalē pie Puys. Ieslodzīti starp pludmali un augsto jūras sienu (nocietinātu ar dzeloņstiepļu žogu), viņi kļuva par vieglu mērķi MG34 ložmetējiem vācu bunkurā. Tālumā, tieši virs vācu karavīra galvas, ir redzama bunkura šaujamā sprauga.


Ugunsgrēks iznīcinātajos desanta kuģos un Kanādas bojāgājušie pludmalē. Betona lielgabalu novietne labajā pusē aptver visu pludmali. Skaidri redzama stāvā pludmale.