Aloizs Brunners (Alois Brunner) — SS virsnieks, ebreju deportāciju organizētājs
Aloizs Brunners — SS virsnieks, ebreju deportāciju organizētājs, tiesāts par kara noziegumiem; meklēšanā, saistīts ar Drancy deportācijām un iespējamo bēgšanu uz Sīriju.
Aloizs Brunners (Alois Brunner, dzimis 1912. gada 8. aprīlī — miris ap 2001.–2010. gadu) bija Austrijas Schutzstaffel (SS) virsnieks un viens no aktīvākajiem nacistu režīma izpildītājiem ebreju iznīcināšanas programmā. Kā Ādolfa Eihmaņa tuvākais palīgs viņš organizēja un vadīja plašas ebreju arestu un deportāciju operācijas. Brunneru tiek meklēts par atbildību par vismaz 140 000 Eiropas ebreju nosūtīšanu uz gāzes kamerām un citām nāvju vietām; viņa darbība ietver gan administratīvu plānošanu, gan praktisku cilvēku sagūstīšanu un nodošanu Vācijas izpildvarai.
No 1943. gada jūnija līdz 1944. gada augustam Brunners bija Drancy internēšanas nometnes komandieris netālu no Parīzes, no kuras no Vācijas izpildvaras tika deportēti gandrīz 24 000 cilvēku — lielākoties ebreju, bet arī citu grupu pārstāvji. Pēc kara viņš izbēga no tiesāšanas un izvairījās no sodīšanas, taču vairākas valstis un starptautiskas organizācijas turpināja viņu meklēt un apsūdzēt par kara noziegumiem.
1954. gadā viņam Francijā aizmuguriski tika piespriests nāvessods par noziegumiem pret cilvēci. 1961. gadā un 1980. gadā Brunners zaudēja aci un kreisās rokas pirkstus pēc tam, kad viņam Izraēlas izlūkdienesta Mossad agenţi, kā apgalvots, nosūtīja vēstuļu bumbas, — šie uzbrukumi ievērojami pasliktināja viņa veselību, bet nebija likvidējuši iespējamo patvērumu ārpus Eiropas.
Ilgu laiku Brunneru uzskatīja par vienu no augstākā ranga nacistu bēgļiem. 2003. gadā laikraksts "The Guardian" viņu raksturoja kā "pasaulē visaugstākā ranga nacistu bēguli, par kuru uzskata, ka viņš joprojām ir dzīvs". Pēdējās desmitgadēs biežāk ziņots, ka Brunners dzīvoja Sīrijā, kuras varas iestādes vairākkārt noraidīja starptautiskus pieprasījumus viņu atrast vai izdot. Bija arī plaši izplatītas baumas un atsevišķi apgalvojumi, ka viņš Sīrijas režīmam sniedzis konsultācijas un tehnisku palīdzību; mūža ieslodzījumu. Tika konstatēts, ka Brunners palīdzēja Sīrijas valdībai izstrādāt ķīmiskos ieročus, kas, pēc dažām ziņām, vēlāk tika lietoti pret režīma iebiedētājiem un nemierniekiem. Šie apgalvojumi ir minēti dažādos izmeklējumos un ziņojumos, taču pilnīga, publiski pieejama dokumentāla pierādījumu kopa par šīm darbībām nav bijusi vienprātīgi apstiprināta.
Par Brunneru pastāv pretrunīgas ziņas par viņa beigu gadiem un nāvi. Daži avoti norāda, ka viņš nomira jau 2001. gada decembrī, citi ziņo, ka miris ap 2010. gadu; Sīrijas izmaiņas un konflikts reģionā padarīja neatkarīgu apstiprināšanu grūtu. Tāpat Brunneru meklēja dažādas tiesu iestādes, cilvēktiesību organizācijas un vācu un ebreju memoriālie centri — viņa lietu izmeklēšana ir daļa no plašāka nacistu noziegumu dokumentēšanas darba.
Atbildība un starptautiskā nozīme
Brunnera lieta ilustrē vairākas būtiskas tēmas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara noziegumu izmeklēšanu:
- Atbildības meklēšana gadu desmitiem vēlāk: daudzi bijušie nacisti izvairījās no tūlītējas tiesāšanas, izmantojot patvēruma tīklus un politiskās izmaiņas pēc kara.
- Starptautiskā sadarbība un neizdošanās: politiski un diplomātiski sarežģīti gadījumi, īpaši ja aizdomās turamais dzīvo valstī ar sarežģītām attiecībām ar citām valstīm, apgrūtina izdošanu un tiesāšanu.
- Mantojums atmiņas un tiesiskuma jomā: Brunnera un citu līdzīgu personu meklēšana veicināja starptautisku centienu dokumentēt holokaustu, saglabāt upuru atmiņu un stiprināt starptautisko sadarbību, lai novērstu impunitāti par noziedzīgām darbībām pret cilvēci.
Brunnera gadījums joprojām tiek minēts kā piemērs tam, cik ilgi tiesiskuma centieni var ilgt un cik sarežģīti ir panākt atbildību par masveida noziegumiem, it īpaši, ja aizdomās turamie spēj izvairīties no tiešas kontroles vai dzīvot ārpus to valstu jurisdikcijas, kas viņus apsūdz.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Aloizs Brunners?
A: Aloizs Brunners bija austriešu Schutzstaffel (SS) virsnieks, kuru meklēja par kara noziegumiem. Viņš bija Ādolfa Eihmaņa palīgs un bija atbildīgs par vismaz 140 000 Eiropas ebreju nosūtīšanu uz gāzes kamerām.
Kādu lomu viņš spēlēja Otrajā pasaules karā?
A: Otrā pasaules kara laikā Brunners no 1943. gada jūnija līdz 1944. gada augustam bija Drancy internēšanas nometnes komandieris netālu no Parīzes, no kuras tika deportēti gandrīz 24 000 cilvēku. Viņš arī palīdzēja Sīrijas valdībai izstrādāt ķīmiskos ieročus, kas vēlāk tika izmantoti pret nemierniekiem.
J: Kā viņš kļuva par bēgli?
A.: 1954. gadā Francijā Brunneram aizmuguriski piesprieda nāvessodu par noziegumiem pret cilvēci, un viņš kļuva par bēgli. 1961. un 1980. gadā viņš zaudēja aci un kreisās rokas pirkstus Izraēlas izlūkdienesta Mossad izsūtīto vēstuļu bumbu dēļ.
J: Kur, kā ziņots, Brunners dzīvoja pēdējo reizi?
A.: Pēdējo reizi tika ziņots, ka Brunners dzīvo Sīrijā, kuras valdība ilgstoši noraidīja starptautiskos centienus viņu atrast vai aizturēt.
J: Vai jebkad bija iespēja, ka Brunneru izdos?
A.: Bija baumas, ka viņš varētu tikt izdots, tomēr pēc Sīrijas pilsoņu kara sākšanās kļuva grūti vienoties ar Asada režīmu, kas Brunnera uzturēšanās laikā kontrolēja Sīriju, par jebkāda veida vienošanos.
J: Kad viņš nomira?
A: Citi avoti liecina, ka Brunners nomira jau 2001. gada decembrī, lai gan oficiāli tas nav apstiprināts.
J: Kas notika, kad viņš nomira? A.: Kad viņš nomira, tajā pašā gadā Francijā viņam atkal piesprieda mūža ieslodzījumu - šoreiz uz mūžu.
Meklēt