Edmunds Gunters
Edmunds Gunters (1581 - 1626. gada 10. decembris) bija velsiešu izcelsmes angļu garīdznieks, matemātiķis, ģeometrs un astronoms.
Vislabāk viņu atceras ar viņa praktiskajiem izgudrojumiem mērīšanas jomā. To vidū ir Guntera ķēde, Guntera kvadrants un Guntera skala. Viņš 1620. gadā izgudroja pirmo veiksmīgo analogo ierīci, ko izstrādāja logaritmisko tangensu aprēķināšanai. Šie izgudrojumi ir saistīti ar tā laika Anglijas galvenajām praktiskās matemātikas interesēm. Tās bija jūras navigācija, zemes mērīšana un grāmatvedība.
Gunteram matemātiku mācīja Henrijs Brigss. No 1619. gada līdz pat savai nāvei viņš bija Grešama astronomijas profesors. Gunters izgudroja kosinusu un kotangentu,
Guntera skala
Guntera skala (jūrnieki to dēvē par "Gunteru") ir liela plaknes skala, parasti 2 pēdu gara un aptuveni 1,5 collas plata, uz kuras ir iegravētas dažādas skaitļu rindas. Izmantojot šo skalu, ar kompasu pāra palīdzību risina navigācijas, trigonometrijas u. c. jautājumus.
Slīdni izgudroja aptuveni 1620.-1630. gadā, neilgi pēc tam, kad Džons Napjērs publicēja logaritma jēdzienu. 1620. gadā Gunters izstrādāja savu skaitļošanas ierīci ar vienu logaritmisko skalu. Ar papildu mērinstrumentiem to varēja izmantot reizināšanai un dalīšanai. Aptuveni 1622. gadā Viljams Oughtreds no Kembridžas apvienoja divus rokas Guntera noteikumus, lai izveidotu ierīci, kas ir mūsdienu slīprakmens.
Viljams Ohtreds (1575-1660), slīpmašīnas izgudrotājs, kā sākumpunktu izmantoja Guntera skalu.
Guntera ķēde
Guntera ķēde tika plaši izmantota mērniecībā līdz pat mūsdienām. Tā ir 22 jārus gara un sadalīta 100 posmos. Tās lietderību nosaka tās dalījums uz desmitdaļām un tas, ka 10 kvadrātveida ķēdes veido akru. Tā salokās pa daļām, un mērnieks to nēsā līdzi.
Guntera kvadrants
Viņa 1623. gada kvadrants tika izmantots, lai noteiktu laiku, dienas garumu, saullēkta un saulrieta laiku, datumu un meridiānu. Tajā izmantoja kvadranta skalas un līknes, kā arī saistītās tabulas. Guntera kvadrants bija diezgan vienkāršs, un to plaši izmantoja 17. un 18. gadsimtā. Šo instrumentu izmantoja, lai noteiktu diennakts stundu, saules azimutu un citas kopīgas problēmas, kas saistītas ar zemeslodi, kā arī lai noteiktu kāda objekta augstumu grādos. Šīs lietas ir nepieciešamas kuģiem garajos ceļojumos un garās ekskursijās pa sauszemi.
Pretrunas
Tāpat kā viņa laikabiedrs Kembridžā Īzaks Ņūtons, arī Oreds savas idejas studentiem mācīja privāti. Tāpat kā Ņūtons, arī viņš iesaistījās strīdā par prioritāti (kurš ko un kad izgudroja). Tajā bija iesaistīts viņa kādreizējais students Ričards Delamēns. Oughtreda idejas tika publiskotas tikai viņa skolnieka Viljama Forstera publikācijās 1632. un 1653. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Edmunds Gunters?
A: Edmunds Gunters bija velsiešu izcelsmes angļu garīdznieks, matemātiķis, ģeometrs un astronoms.
J: Ar ko Edmunds Gunters ir vislabāk pazīstams?
A: Edmunds Gunters ir vislabāk pazīstams ar saviem praktiskajiem izgudrojumiem mērīšanai, piemēram, Guntera ķēdi, Guntera kvadrantu un Guntera skalu.
J: Ko Edmunds Gunters izgudroja 1620. gadā?
A: Edmunds Gunters izgudroja pirmo veiksmīgo analogo ierīci, ko viņš izstrādāja, lai aprēķinātu logaritmiskos tangentus.
J: Kādas bija tā laika galvenās praktiskās matemātikas intereses Anglijā?
A: Anglijas galvenās praktiskās matemātikas intereses tajā laikā bija jūras navigācija, zemes mērīšana un grāmatvedība.
J: Kas mācīja Edmundam Gunteram matemātiku?
A: Edmundam Gunteram matemātiku mācīja Henrijs Briggss.
J: Kāda bija Edmunda Guntera nodarbošanās Grešamas koledžā?
A: Edmunds Gunters bija Grešamas koledžas astronomijas profesors no 1619. gada līdz savai nāvei.
J: Kādus matemātikas terminus izgudroja Edmunds Gunters?
A: Edmunds Gunters izgudroja kosinusu un kotangentu.
