Empousa — grieķu mitoloģijas mainīga sieviešu gara figūra

Empousa — noslēpumaina grieķu mitoloģijas mainīga sieviešu gara figūra: spēj mainīt izskatu, biedē cilvēkus, saistīta ar Hektāti un Aristofānu.

Empousa jeb Empusa grieķu mitoloģijā bija sievietes gars. Šīs figūras izcelsme nav skaidra. Iespējams, viņas māte bija Hektate. Šķiet, ka Empousa bija gars, ko izmantoja, lai biedētu cilvēkus. Pēc izskata viņa, iespējams, atgādināja Mormo un Lamiju. Šķiet, ka viņai bija spēja mainīt savu izskatu vai formu (tā dēvētā mainīgā forma).

Viens no pirmajiem viņu aprakstīja sengrieķu dzejnieks Aristofāns savā komēdijā "Varži": Kad grieķu dievs Dionīss kopā ar savu vergu Ksantiju dodas ceļā uz pazemes pasauli, Empusa parādās dažādos veidos (dzīvnieka: govs, ēzeļa, suņa) un visbeidzot kā sieviete. Viena viņas kāja ir no dzelzs, otra - no govs mēsliem.

Izcelsme un loma

Empousa grieķu mitoloģijā parādās kā nakts spoks vai dēmons, kas bieži tiek saistīts ar tumšajām, bīstamajām vietām un nakts ceļiem. Viņa tiek raksturota gan kā individuāla būtne, gan kā visuveida spoku grupa — atkarībā no avota. Dažos tekstos viņa minēta kā Hektates kalpone vai pat meita, kas saista viņu ar burvestību, raganišķību un pasaules malašiem ritāliem.

Apraksti klasiskajā literatūrā

Aristofāna ziņojums ir viens no spilgtākajiem un smieklīgākajiem Empousas attēlojumiem: komēdijā viņa mainās par dažādiem zvēriem un cilvēkiem, un komiskā detaļā tiek atzīmētas viņas pretrunīgās ekstremitātes — viena kāja no metāla, otra no organiskām vielām (govs mēsliem). Šāds motīvs uzsver viņas neparasto un biedējošo dabu.

Citos antīkajos avotos Empousas tiek minētas kā sievietes, kas naktīs pievilināja un apēda ceļotājus vai ēda viņu miesu un asinīs līdzīgas determinācijas dēļ. Tādā nozīmē viņas līdzīgas lamijām un strīgām — nakts spokiem, kas apdraud cilvēku drošību, īpaši jaunekļus un bērnus.

Saites ar citām būtēm

Empousa bieži tiek salīdzināta ar citām šausminošu sieviešu figūrām grieķu folklorā: Hektate, Lamia, Mormo un striges. Dažkārt šie tēli pārklājas un to funkcijas mijiedarbojas — tie visi pilda briesmīgu, brīdināšanas un disciplinēšanas lomu sabiedrībā, it īpaši attiecībā uz bērnu un jauniešu audzināšanu (stāsts par briesmām, kas sagaida nedzirdīgus vai nepaklausīgus bērnus).

Ikonogrāfija un attēlojumi

Empousas literārais tēls ir bagātīgs, taču arheoloģiskie vizuālie attēli ir salīdzinoši reti un nav viennozīmīgi. Antīkajos tekstos viņas tiek aprakstītas ar mainīgām īpašībām — reizēm šausminošas, reizēm vilinošas. Literatūrā šo motīvu izmanto, lai izceltu pāreju starp humāno un monstrveidīgo, starp dzīvi un nāvi.

Folklora un vēlākā interpretācija

Viduslaiku un mūsdienu interpretācijās Empousa bieži saplūst ar vampīru, sukuba vai citām nakts dēmonu tradīcijām. Eiropas folklorā parādās motīvs par sievieti-dēmonu, kas piesaista vīriešus, lai barotos no viņiem — tieši tādā veidā Empousa ir kļuvusi par priekštecīti mūsdienu horror un fantāzijas mitoloģijām.

Mūsdienu kultūrā

Empousas tēls saglabājis pievilcību literatūrā, kino, spēlēs un fantāzijas mākslā. Rakstnieki un mākslinieki izmanto viņas mainīgo dabu, lai radītu simbolu par vilinājumu un briesmu kombināciju. Bieži tiek akcentēta viņas spēja izskatīties kā pievilcīga sieviete un vienlaikus būt nāvējošai.

Apkopojot — Empousa ir daudznozīmīgs mitoloģisks tēls: gan kā individuāls nakts gars, gan kā šausmīgs folkloras elements, kas atspoguļo sabiedrības bailes no tumsas, svešiniekiem un vardarbīgas seksualitātes. Viņas attēlojums variē no komiskā (kā Aristofānā) līdz nopietnam un baismīgam, kas pierāda, cik elastīgs un ilgs ir šis motīvs grieķu kultūras atmiņā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Empusa grieķu mitoloģijā?

J: Kas bija Empusas māte?

J: Kāda bija Empusas loma grieķu mitoloģijā?

J: Kā Empusa izskatījās?

J: Kādas spējas piemita Empusai?

J: Kas pirmais aprakstīja Empusu?

J: Kādā veidolā Empusa parādījās Dionīsam un Ksantijam lugā "Varži"?

Meklēt pēc burta