Eureka Stockade ir nosaukums, kas dots zelta ieguvēju sacelšanās notikumiem Ballaratā, Viktorijas štatā, Austrālijā. Sacelšanās norisinājās 1854. gada 3. decembrī saullēktā. Kalnraču vidū bija cilvēki no daudzām valstīm — Anglijas, Īrijas, Skotijas, Velsas, Kanādas, Itālijas, Ungārijas, Francijas, Vācijas, Ķīnas un Austrālijas — un tie cīnījās pret pastāvošo licences sistēmu, kas viņiem lika regulāri maksāt par tiesībām meklēt zeltu.

Fons un cēloņi

1850. gadu zelta drudža laikā Viktorijā ieradās liels skaits strādājošo meklētāju. Valdība ieviesa licences maksu, ko kalnrači uzskatīja par neprātīgu un netaisnu slogu. Licences kontroli veica policija un karavīri — bieži notika pārbaudīšanas reidi, kas radīja spriedzi. Situāciju saasināja vairāki konflikti, tostarp strīdi par tiesībām un negodīgu tiesu praksi. Kalnrači uzskatīja, ka ja viņiem jācenšas nodokļus un maksas, tad viņiem jābūt arī politiskai pārstāvībai parlamentā.

Organizēšanās un prasības

Kalnrači sāka organizēties — tika dibināta Ballarat Reform League, kuras mērķi iekļāva plašākas politiskās reformas un taisnīgākas tiesības. Par vienu no līderiem kļuva īru izcelsmes kalnračs Pīters Lalors. Viņi izstrādāja prasības, kuru vidū bija:

  • licences maksas atcelšana vai būtiska maiņa;
  • politiskā pārstāvība un balsošanas tiesību paplašināšana;
  • tiesiskuma nodrošināšana un godīgas tiesas procedūras.

Pašsapulces un cietoksnis

Kalnrači uzcēla aizsargbūves — dažkārt sauktas par cietoksni vai noliktavu — uz pakalna virs zelta raktuvēm, pie Bakery Hill un Eurekas ieguves laukuma. Viņu simbols kļuva pazīstamais Eureka karogs ar Dienvidu Krustu, kas sapulcēs tika plaši izmantots kā apvienojošs simbols.

Konfrontācija un iznākums

1854. gada 3. decembrī valdības spēki — policija, karavīri un citi vienību pārstāvji — uzbruka kalnraču nocietinājumam agri no rīta. Aizstāvības līderi bija dažādu izcelsmju kalnrači; cīņa bija īsa, taču vardarbīga. Cīņas rezultātā gāja bojā un tika ievainoti daudzi cilvēki — kopējais upuru skaits bija ievērojams, un sacelšanās beidzās ar valdības spēku sakāvi pār kalnračiem. Pīters Lalors tika ievainots kaujas laikā un vēlāk zaudēja roku; vēlāk viņš kļuva par ievērojamu politisku figūru.

Pēctecība un nozīme

Pēc notikuma sekoja tiesas procesu vilnis pret aizturētajiem sacelšanās dalībniekiem; daudzi apsūdzētie tika attaisnoti. Notikuma politiskā ietekme bija spoža — valdības īstenoja reformas, kas grozīja licences sistēmu un deva plašākas tiesības kalnračiem. Eureka sacelšanos bieži piemin kā svarīgu posmu Austrālijas demokrātiskajā attīstībā, jo tā veicināja ideju par taisnīgāku pārstāvniecību un pilsoniskām tiesībām.

Mantojums

Eureka Stockade ir kļuvusi par simbolu cīņai pret netaisnību un par vienu no svarīgākajiem notikumiem, kas ietekmēja Austrālijas politisko kultūru 19. gadsimtā. Tas atstāja paliekošu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret tiesiskumu, pārstāvniecību un civilajām brīvībām.