Amborella trichopoda ir neliels mūžzaļš krūms, kas aug vienīgi Jaunkaledonijas salas mitrajā, ēnainajā zemsedzē. To sastop tikai Klusā okeāna dienvidu daļas Jaunkaledonijas kalnu mežos, kur tas veido zemāko stāvu blīvos, bioloģiski specifiskos kopienās. Šī ģints ir vienīgā Amborellaceae dzimtas pārstāve, un tajā ir tikai viena suga, kas padara to par nozīmīgu gan taksonomiski, gan aizsardzības ziņā.

Amborella izskatā atšķiras ar vienkāršām, mīkstām lapām un nesparīgiem, bieži sarežģīti vijīgiem zariem; ziedi ir mazi un nereti vienkāršoti, bet interesanti no evolūcijas viedokļa. Šī suga demonstrē vairākas morfoloģiskas iezīmes, kas tiek uzskatītas par primitīvākām salīdzinājumā ar lielāko daļu citu ziedošo augu, piemēram, ziedu elementu spiralā izkārtojums un xilemas uzbūve, kurā dominē tracheīdi, nevis attīstītie vārstiņu elementi (vessels).

Amborella ir ļoti interesanta augu sistemātiķiem, jo molekulārās filoloģenētiskās analīzes to konsekventi ierindo ziedošo augu dzimtas pamatos vai tuvu tiem. Tas nozīmē, ka Amborella ir filiāli, kas atdalījās ļoti agri ziedošo augu evolūcijā, un tāpēc tā sniedz svarīgu informāciju par augu senāko kopīgo priekšteci.

Tā kā Amborella acīmredzot ir bazālā ziedošo augu suga, var secināt, ka tai piemīt agrīni ziedošu augu pazīmes. Salīdzinot atvasinātās pazīmes, kas ir kopīgas citiem pārnadžiem, bet nav sastopamas Amborella, pētnieki mēģina rekonstruēt, kā varēja izskatīties un funkcionēt pirmie mūsdienu ziedošo augu priekšteči. Šādi salīdzinājumi palīdz atšķirt senas, kopīgas īpašības no vēlāk radušām adaptācijām.

Amborellaceae kā dzimta atšķīrās ļoti agri — aptuveni pirms 130 miljoniem gadu — no visām pārējām dzīvajām ziedaugu sugām, un starp dzīvajiem ziedošajiem augiem tā ir māsas grupa visiem pārējiem. Šis stāvoklis padara Amborella par krietni pētītu taksonu molekulārajā sistemātikā un ģenētikā; tās genomu analīze (tai skaitā mitohondriju genomā novērotās horizontālās gēnu pārvietošanās) ir sniegusi jaunas atziņas par augu genomu evolūciju.

Bioloģiski Amborella ir daļa no izolēta ekoloģiskā simptoma Jaunkaledonijā — teritorijā, kas pazīstama ar daudzām endēmiskām sugām un unikālām augsnēm. Apputeksnēšana, kā liecina novērojumi, iespējams, notiek ar kukaiņu starpniecību, savukārt sēklas var izplatīt putni vai citi dzīvnieki. Dēļ ierobežotās izplatības suga ir jutīga pret mežu izciršanu, zemes izmantošanas izmaiņām un invazīvām sugām; tādēļ tiek veikti gan lauka pētījumi, gan saglabāšanas pasākumi, tai skaitā populāciju monitorings un pavairošana botāniskajos dārzos. Amborella pētījumi turpinās būt nozīmīgi gan fundamentālai evolūcijas izpratnei, gan Jaunkaledonijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai.