Amfipodi — kas tie ir: definīcija, sugas, dzīvesveids un izplatība
Amfipodi — viss par šo vēžveidīgo kārtu: definīcija, sugas, dzīvesveids un izplatība — no jūras dziļumiem līdz alu, pludmaļu un sauszemes iemītniekiem.
Amfipodi ir malakostraku vēžveidīgo kārta. Tiem nav galvkrūšu. Šie nelielie vēžveidīgie parasti ir sāniski saspieduši (vēderiska riktā) — tas atšķir daudzus amfipodus no izopodiem, kuri ir dorsoventrāli saplacināti.
Nosaukums un pamatraksturojums
Vārds amphipoda nozīmē "dažnedažādi kājas". Atšķirībā no izopodiem, kuriem visas kājas ir vienādas, amfipodiem ir dažādi piedēkļu veidi. Ķermeni veido galva, daudzām sugām redzams skaidrs krūšu (pereonu) un vēdera (pleonu) sadalījums; priekšējās kājas (gnatopodi) bieži ir specializētas, bet pleopodi un uropodi palīdz peldēt un kustēties pa substrātu.
Sugu daudzveidība un klasifikācija
No aptuveni 7000 sugām apmēram 5500 ir iedalītas vienā apakššķirā - Gammaridea. Pārējās pieder divām vai trim citām apakškārtām. Starp pazīstamākajām grupām ir krasta un saldūdens gammarīdi, pelāgiskie hiperiīdi, kā arī īpašas formas, piemēram, kaprellīdi (saukta par "skeleton shrimps"). Dažas sugas ir endēmiskas konkrētiem ezeriem, upēm vai alu sistēmām.
Izmērs un morfoloģija
Amfipodu izmērs ir no 0,1 līdz 34 cm (0,04 līdz 13 collas), un tie lielākoties ir detritīvi vai maitēdāji. Mazākās sugas ir dažu milimetru garas, kamēr lielākie paraugi (piemēram, dziļūdens sugas, piemēram, Alicella ģints pārstāvji) var sasniegt vairākus desmitcentimetrus.
Dzīvesveids un barošanās
Amfipodi aizņem dažādas barošanās nišas: daudzām sugām pārtika ir sadalītie organiskie materiāli (detriti), aļģes un mikroorganismi; citas ir plēsīgas vai skāvētājas, dažas — parazītiskas vai komensālas. Daudzi saldūdens un jūras amfipodi barojas kā substrate grazers vai skavotāji, bet pelāgiskie hiperiīdi barojas uz medūzām un citiem zooplanktonu pārstāvjiem.
Attīstība parasti notiek bez brīvpieauguma (tiesiogiskas attīstības), kas nozīmē, ka mazuļi iznāk no mātei pieguļojoša maisiņa (marsupija) kā mazizskata dzīvi exemplāri, nevis brīvdomājoši dafniju tipa lārvas posmi. Mātītes pārnēsā olas uz krūšu kāju plāksnītēm (oostegitēm), nodrošinot aizsardzību līdz izšķilšanai.
Biotopi un izplatība
Tie dzīvo gandrīz visās ūdens vidēs; 750 sugas dzīvo alās, un šajā kārtā ietilpst arī sauszemes dzīvnieki un smilšu kāpuri, piemēram, Talitrus saltator. Amfipodi sastopami gan jūras piekrastē, gan atklātajos okeānos (pelāgiskie un bentiskie veidi), saldūdeņos — upēs, ezeros — un pazemes ūdeņos. Dažas sugas ir pielāgojušās ekstrēmiem apstākļiem, tostarp lieliem dziļumiem: lielākie amfipodi dzīvo jūras dibenā septiņu kilometru dziļumā.
Loma ekosistēmā
Amfipodi ir svarīgi ekosistēmu inženieri un barības avots:
- tie palīdz sadalīt organisko materiālu un veicina barības vielu riņķošanu,
- kalpo par būtisku pārtikas avotu zivīm, putniem un citiem bezmugurkaulniekiem,
- dažas sugas tiek izmantotas kā indikatororganismi ūdens kvalitātes pētījumos, jo tās ir jutīgas pret piesārņojumu un skābekļa trūkumu.
Cilvēku ietekme un aizsardzība
Amfipodu populācijas var tikt ietekmētas no piesārņojuma, invazīvām sugām un dzīvotņu degradācijas. Tajā pašā laikā dažas sugas kļūst par invazīviem kaitēkļiem, izplatoties ar kuģu balasta ūdeni vai ārzemju substrātu. Aizsardzības pasākumos svarīga ir dzīvotņu saglabāšana, ūdens kvalitātes kontrole un monitorings.
Piemēri un interesanti fakti
- Talitrus saltator — sauszemes/smiltāju amfipods, kas sastopams piekrastes smiltājās; tas ir labi pielāgojies staigāšanai pa sauszemes substrātu.
- Dažas pelāgiskās hiperiīdu sugas izmanto medūzas un citas gēlatīnveida plēsējorganismus kā dzīvesvietu vai barības avotu.
- Lielākie amfipodi ir atrasti lielos dziļumos; šīs sugas var sasniegt ievērojamu garumu salīdzinājumā ar tipiskajiem krasta amfipodiem.
Amfipodi ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga kārta, kurā atrodami gan nelieli krasta grauzēji, gan ārkārtīgi dziļūdens gigantveidīgi pārstāvji; to bioloģija un izplatība turpina interesēt zinātniekus un dabas pētniekus visā pasaulē.
Vairošanās un dzīves cikls
Nobriedušām mātītēm ir marsupijs jeb perēšanas maisiņš, kurā tās glabā olas, kamēr tās tiek apaugļotas un kamēr mazuļi ir gatavi izšķilties. Mātītei novecojot, katrā mātītē izdēj vairāk olu. Olu mirstība ir aptuveni 25-50 %. Nav kāpuru stadijas; no olām uzreiz izšķiļas mazuļi, un dzimumgatavība parasti iestājas pēc sešām izperēšanām.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir amfipodi?
A: Amfipodi ir malakostraku vēžveidīgo kārta, kuriem nav galvkrūšu.
J: Ko nozīmē nosaukums amfipoda?
A: Vārds amphipoda nozīmē "dažādi kājas".
J: Ar ko amfipodi atšķiras no izopodiem?
A: Atšķirībā no izopodiem, kuriem visas kājas ir vienādas, amfipodiem ir dažādi piedēkļu veidi.
J: Cik ir amfipodu sugu?
A: Ir 7000 amfipodu sugu.
J: Kāds ir amfipodu izmēru diapazons?
A: Amfipodu izmērs ir no 0,1 līdz 34 centimetriem (0,04 līdz 13 collām).
J: Kur dzīvo amfipodi?
A: Amfipodi dzīvo gandrīz visās ūdens vidēs; 750 sugas dzīvo alās, un šajā kārtā ietilpst arī sauszemes dzīvnieki un smilšu kāpuri, piemēram, Talitrus saltator.
J: Kur dzīvo lielākie amfipodi?
A: Lielākie amfipodi dzīvo jūras dibenā, septiņu kilometru dziļumā.
Meklēt