Hondrofori (Porpitidae): porpitīdi, zilā poga un vējainā jūrniece
Hondrofori (Porpitidae): atklāj zilās pogas un vējainās jūrnieces noslēpumus — plēsīgas, brīvi peldošas hidrozoānu kolonijas atklātā okeānā.
Hondrofori jeb porpitīdi ir neliela un neparasta hidrozoānu grupa. Tie ir Porpitidae dzimtas hondrohiodi.
Tās visas dzīvo atklātā okeāna virspusē un ir plēsīgu, brīvi peldošo hidrīdu kolonijas. To dzīvesveids planktonā ir līdzīgs pelaģisko medūzu dzīvesveidam.
Hondofori izskatās kā viens organisms, taču tie ir polipu kooperatīvi.
Vispazīstamākie Porpitidae dzimtas pārstāvji ir zilā poga (Porpita porpita) un vējainā jūrniece (Velella velella).
Izskats un uzbūve
Hondrofori nav viens indivīds, bet kolonija, kurā atsevišķie zooīdi (polipi) specializējas dažādām funkcijām: barošanai, aizsardzībai un vairošanai. Virspusē kolonijai bieži ir pludiņš vai plāns “raugs”, kas satur gāzi un uztur koloniju uz ūdens virsmas.
- Porpita (zilā poga) parasti izskatās kā plakans, apaļš disks — centrālais pludiņš ar radiālām ribām un apakšā izvietotām barošanās tentakulām. To raksturo spilgta zila vai violeta krāsa.
- Velella (vējainā jūrniece) ir raksturīga ar mazu, vertikālu “ļambu” (sail), kas izvirzīta uz virsmas un darbojas kā vēja buras, kā arī ar plānu pludiņa zonu, kur atrodas zooīdi. Buras virziens var būt labo vai kreiso pusi, tāpēc tautā bieži redz abpusēji vērstas paraugus.
Barošanās un aizsardzība
Hondrofori medī galvenokārt sīku zooplanktonu, vēžveidīgos un mazas medūzas, satverot tos ar tentakulām, kas aprīkotas ar nēmatocistēm (kodīgajām šūnām). Lai gan to kodieni paralizē upuriem un ir efektīvi pret planktonu, cilvēkam parasti tie ir mazsvarīgi — visbiežāk tie rada tikai vieglu ādas kairinājumu vai niezi.
Dzīves cikls un vairošanās
Hondroforiem ir sarežģīta dzīvības cikla organizācija, kas apvieno aseksuālu dalīšanos vai pumpurošanos (kolonijas veidošanos) un seksuālu posmu, kur tiek izdalītas gonoforas vai medūzoīdi, kas attīstās un apmainās ar gametām. Praktiskā dzīvē tas nozīmē, ka kolonija var ātri pavairoties, ja apkārtējie apstākļi ir labvēlīgi.
Izplatība un uzvedība
Porpitīdi dzīvo atklātajos, siltajos un mērenajos okeānos visā pasaulē. To izplatību ietekmē straumes un vējš, tāpēc reizēm daudzas kolonijas tiek izmestas krastā pēc spēcīgām vētrām — šādus masveida izskalojumus var novērot pludmalēs. Vairākas sugas parādās sezonāli, atkarībā no straumju un klimata apstākļiem.
Plēsēji un ekoloģiskā loma
Hondrofori paši ir gan plēsēji, gan barība citām sugām. To plēsēju vidū ir jūras gliemeži (piemēram, zilais gliemeznis Glaucus sugas) un dažas gliemežu un zivju sugas, kas spēj neitralizēt vai izmantot nēmatocistes. Tos ēd arī jūras bruņurupuči un citas pelāģiskas sugas. Hondroforu klātbūtne pilda režģa lomu virsūdens barības ķēdē, ietekmējot planktona dinamiku.
Saskaršanās ar cilvēkiem
Daudzi cilvēki Hondroforus sastop pludmalēs vai peldoties jūrā. Lai gan kodieni parasti nav bīstami cilvēkam, ieteicams izvairīties no tiešas saskares — īpaši bērniem vai jutīgām personām, jo var rasties ādas izsitumi. Izskalotos paraugus nevajadzētu pieskarties ar kailām rokām; labāk izmantot priekšmetu vai nodot vietējām iestādēm, ja nepieciešams.
Interesanti fakti
- Velella “buras” ļauj tai izmantot vēju, lai pārvietotos; atkarībā no buras virziena suga var vairāk vai mazāk pakļauties konkrēta virziena vējiem.
- Zilā poga ir vizuāli pievilcīga un dažkārt tiek sajaukta ar plašākām medūzām, taču tā ir kolonija ar stingri specializētiem polipiem.
- Masveida izskalojumi pludmalēs ir normāla parādība, kas atspoguļo okeāna strāvu un vēju ietekmi; šādos brīžos biežāk novērojamas arī citas virsūdens sugas.
Hondrofori ir labs piemērs tam, kā samarīta sadarbība starp daudziem polipiem veido ārēji vienotu, ļoti specializētu un veiksmīgu pelāģisku dzīvesveidu. Lai gan tie nereti piesaista cilvēku uzmanību ar savu košo krāsu un neparasto formu, to bioloģija un ekoloģiskā nozīme ir plašāka un saistīta ar virsūdens jūras ekosistēmu līdzsvaru.
Struktūra
Hondofori var izskatīties kā medūzas, bet tie tādi nav. Tāpat kā sifonoforas, tās nav vienots dzīvnieks. Tās ir klonu kolonijas, ģenētiski identiski zooīdi. Šie zooīdi ir mazi, ļoti pārveidoti individuāli polipi. Lai gan pēc uzbūves tie ir līdzīgi citiem cnidārijiem, zooīdi nedzīvo atsevišķi - tie ir piestiprināti viens pie otra. Katra zooīda izdzīvošana ir atkarīga no tā, vai citi zooīdi dara to, ko tie nespēj izdarīt paši.
Šāda konfigurācija ir sastopama arī sifonoforās: portugāļu kara vīriņš. Tās attīstījās neatkarīgi, un tās tiek iedalītas dažādās kārtās.
Fosiliju ieraksts
No Misisipi laikmeta slāņiem Kentuki štata ziemeļaustrumos tika iegūta reti sastopama fosilija ar mīksto ķermeni. To interpretēja kā hondroforīna pludiņu. Tā izcelsme, iespējams, meklējama neoproterozoja laikmetā, apmēram pirms 650-540 miljoniem gadu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir hondrofori?
A: Hondrofori ir neliela un neparasta hidrozoānu grupa, kas pieder Porpitidae dzimtai.
J: Kur dzīvo hondrofori?
A: Hondrofores dzīvo atklātā okeāna virspusē.
J: Kāds ir hondroforu uzturs?
A: Hondofori ir plēsēji, un tie barojas, ķerot upurus ūdenī.
J: Vai hondrofori ir atsevišķi organismi?
A: Nē, hondofori izskatās kā viens organisms, bet tie ir polipu kooperatīvi.
J: Kurš ir pazīstamākais Porpitidae dzimtas pārstāvis?
A: Vispazīstamākie Porpitidae dzimtas pārstāvji ir zilā poga (Porpita porpita) un vējainā buriniece (Velella velella).
J: Kāds ir hondoforu dzīvesveids planktonā?
A: Hondoforu dzīvesveids planktonā ir līdzīgs pelaģisko medūzu dzīvesveidam.
J: Vai hondofori ir atkarīgi no kāda konkrēta biotopa?
A: Jā, hondoforu dzīvotne ir atkarīga no atklātā okeāna virszemes ūdeņiem.
Meklēt