Fritz (Fricis) Reuter (1810–1874) — Meklenburgas lejasvācu rakstnieks
Fritz (Fricis) Reuter — Meklenburgas lejasvācu rakstnieks: dzīvesstāsts no aresta līdz literārai slavai, autentiskas lauku ainas un vēsturiskas drāmas (Ut de Franzosentid, Ut mine Stromtid).
Fritz (Fricis) Reuter (1810. gada 7. novembris — 1874. gada 12. jūlijs) bija vācu rakstnieks, viens no ievērojamākajiem 19. gadsimta lejasvācu (Plattdeutsch) prozas meistariem. Viņš dzimis Štāfenhāgenē, Meklenburgā-Šverīnā un savā daiļradē dzīvi lauku apvidos attēloja ar humora, sirsnības un sociālas iejūtības palīdzību.
Biogrāfija
1831. gadā Reuter sāka studijas Rostokas universitātē, bet 1832. gadā pārcēlās uz Jēnas universitāti. Jēnā viņš iestājās nacionālistu studentu klubā (Burschenschaft), kas tajā laikā bija politiski aktīva. 1833. gadā Prūsijas valdība viņu arestēja Berlīnē. Viņu apsūdzēja saistībā ar studentu organizāciju un par valsts pretinieciskiem nodomiem; sākotnēji notiesāšana bija bargāka — nāvessods, kas vēlāk tika mainīts uz ilgu ieslodzījumu.
Par soda mīkstinājumu preses un draugu ietekmē valsts vadība nomainīja sodu uz trīsdesmit gadu cietumsodu. 1838. gadā Reuter tika nosūtīts uz arestu un pēc tam divus gadus pavadīja Domeicas cietoksnī. Viņš tika atbrīvots 1840. gadā, kad par Prūsijas karali kļuva Frīdrihs Vilhelms IV.
Pēc atbrīvošanas Reuter atsāka mācības — studēja jurisprudenci Heidelbergas Universitātē — taču ģimenes apstākļi lika pārtraukt studijas: pēc tēva nāves viņam bija jāpalīdz vadīt saimniecību Štāfenhāgenā. Vēlāk viņš izvēlējās pamest lauksaimniecību un 1850. gadā kļuva par privātskolotāju mazā pilsētiņā, tolaik sauktā Treptov-an-der-Tollense Pomerānijā. Šajā periodā viņš apprecējās ar Meklenburgas mācītāja meitu Luīzi Kunci.
Radošā darbība un stils
Reuter rakstīja galvenokārt lejasvācu valodā, izmantojot vietējo dialektu kā līdzekli, lai autentiski attēlotu ciemu iedzīvotāju runu, ieradumus un mentalitāti. Viņa stils apvieno humora izjūtu, līdzjūtību pret vienkāršajiem cilvēkiem un asu novērojumu par sociālajām attiecībām. Daudzi lasītāji novērtēja autora spējā likt smieties un vienlaikus aizdomāties par cilvēku trūkumiem un drosmi.
Galvenie darbi
Reitera pirmie plaši atzītie teksti parādījās 1850. — 1860. gados. Viņa pirmā grāmata lejasvācu dialektā tika publicēta 1853. gadā. Trīs gadus vēlāk viņš nolēma pamest skolotāja darbu un pilnībā pievērsties rakstniecībai, pārcēlās uz Neubrandenburgu un turpināja rakstīt romānus, noveles un stāstus.
Ut de Franzosentid un Ut mine Stromtid tiek uzskatītas par Reuter labākajām un populārākajām grāmatām. Ut de Franzosentid darbība norisinās Napoleona karu un franču okupācijas laikā un attēlo lauku cilvēku dzīvi un attieksmi šajā vēsturiskajā posmā. Ut mine Stromtid ataino 1848. gada revolucionārās kustības un tās ietekmi uz vietējo sabiedrību, tuvinot lasītājam laikmeta politiskos un morālos konfliktus.
Vēlāki gadi un mantojums
1863. gadā Reuter pārcēlās uz Eizenahu, kur turpināja rakstīt līdz nāvei 1874. gada 12. jūlijā. Vairāki viņa Eizenahā tapušie darbi tiek uzskatīti par mazāk spilgtiem nekā agrīnās, taču kopumā viņa ieguldījums vācu literatūrā — īpaši lejasvācu prozā — ir būtisks.
Fritz Reuter atstāja spēcīgu kultūras mantojumu: viņa stāsti popularizēja Meklenburgas reģiona ikdienu un lejasvācu valodu, iedibināja tipāžas, kas turpmāk kalpojušas literārajai tradīcijai, un iedvesmoja plašu lasītāju loku. Viņa vārdā nosauktas literārās prēmijas, muzeji (piemēram, Fritz-Reuter-Literaturmuseum viņa dzimtajā pilsētā) un pieminekļi, kas apliecina viņa nozīmi gan reģionālajā, gan plašākā vācu kultūras kontekstā.
Fritz Reuter
Fritz-Reuter-Literaturmuseum, Stavenhagen
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kad dzimis Frics Reuters?
A: Frics Reuters dzimis 1810. gada 7. novembrī.
J: Kur viņš studēja universitātē?
A: Fricis Reuters studēja Rostokas universitātē un Jēnas universitātē.
J: Kas notika, kad Prūsijas valdība viņu arestēja Berlīnē?
A: Prūsijas valdība viņu notiesāja uz nāvi par valsts nodevību, lai gan varēja pierādīt tikai to, ka viņš valkāja kluba krāsas. Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III to aizstāja ar trīsdesmit gadu ieslodzījumu.
J: Ko darīja Reuters pēc atbrīvošanas no cietuma?
A: Pēc atbrīvošanas no cietuma Reuters atkal sāka studēt jurisprudenci Heidelbergas Universitātē, bet bija spiests to pamest un atgriezties Štāfenhāgenā, lai palīdzētu vadīt tēva saimniecību. Kad tēvs nomira, viņš atteicās no lauksaimniecības un 1850. gadā kļuva par privātskolotāju mazā pilsētiņā, kas tolaik saukta par Treptow-an-der-Tollense Pomerānijā. Šeit viņš apprecējās ar Meklenburgas mācītāja meitu Luīzi Kunci.
J: Kādas ir Reitera labākās grāmatas?
A: Ut de Franzosentid un Ut mine Stromtid ir divas labākās Fritza Reitera grāmatas. Tajās viņš apraksta vīriešus un sievietes, kurus viņš pazina Meklenburgas ciemos un lauku sētās. Ut de Franzosentid" darbība norisinās laikā, kad notika cīņa pret Napoleonu, savukārt "Ut mine Stromtid" apraksta 1848. gada revolucionāro kustību.
J: Kur Reuters pārcēlās pēc Neubrandenburgas?
A: Pēc Neubrandenburgas atstāšanas Fricis Reuters pārcēlās uz Eizenahu, kur viņš nomira 1874. gada 12. jūlijā.
J: Kā viņa vēlākie raksti tika salīdzināti ar agrākajiem darbiem?
A.: Viņa vēlākie darbi nebija tik labi kā agrāko laiku darbi, ko viņš sarakstīja pirms pārcelšanās uz Eizenahu.
Meklēt