Fuzûlî

Dzīve

Fuzulī dzimis ap 1483. gadu tagadējās Irākas teritorijā; iespējams, viņš dzimis Karbalā vai an-Nadžafā. Fuzûlî senči bija nomadu izcelsmes, bet viņa ģimene jau sen bija apmetusies uz dzīvi pilsētās.

Fuzūli izglītoja viņa tēvs, kurš bija muftijs Al Hillahas pilsētā, un pēc tam skolotājs Rahmetullah. Šajā laikā viņš apguva persiešu un arābu valodu, kā arī savu dzimto azerbaidžāņu valodu.

Viena no nedaudzajām lietām, kas ir zināma par Fuzûlî dzīvi šajā laikā, ir tā, kā viņš nonāca pie sava pseidonīma. Savas persiešu dzejoļu krājuma ievadā viņš saka: "Pirmajās dienās, kad es tikai sāku rakstīt dzeju, ik pēc dažām dienām es uzlieku savu sirdi uz kādu konkrētu pseidonīmu un pēc kāda laika nomainīju to pret citu, jo parādījās kāds, kam bija tāds pats vārds". Galu galā viņš izvēlējās arābu vārdu fuzûlî, kas burtiski nozīmē "nekaunīgs, nepiedienīgs, nevajadzīgs", jo "zināja, ka šis nosaukums nevienam citam nebūs pieņemams". Tomēr, neraugoties uz nosaukuma nomelnojošo nozīmi, tam ir dubultā nozīme, ko Osmaņu dzejā sauc par tevriyye (توريه), kā paskaidro pats Fuzûlî: "Fuzûl (ﻓﻀﻮل) vārdnīcā fuzûl (ﻓﻀﻮل) ir dots kā daudzskaitļa vārds no fazl (ﻓﻀﻞ); 'mācīšanās'), un tam ir tāds pats ritms kā 'ulûm (ﻋﻠﻮم; 'zinātnes') un fünûn (ﻓﻨﻮن; 'māksla')".

1534. gadā osmaņu sultāns Süleymân I no Safavīdu impērijas iekaroja Bagdādes reģionu, kurā dzīvoja Fuzûlî. Tagad Fuzulī ieguva iespēju kļūt par osmaņu mecenātisma sistēmā strādājošu galma dzejnieku, un viņš sacerēja vairākus sultānu slavinošus dzejoļus, kā rezultātā viņam tika piešķirta stipendija. Taču viņš to īsti nesaņēma. Tāpēc vienā no saviem pazīstamākajiem darbiem, vēstulē Şikâyetnâme (شکايت نامه; "Sūdzība"), viņš kritizēja birokrātiju:

سلام وردم رشوت دگلدر ديو آلمادىلر

Selâm verdim rüşvet değildir deyü almadılar.

Es teicu paldies, bet viņi to nepieņēma, jo tas nebija kukulis.

Stipendijas zaudēšana nozīmēja, ka Fuzūli nekad nekļuva drošs. Viņš nomira 1556. gadā Karbalā no mēra epidēmijas laikā - vai nu no paša mēra, vai no holēras.

Darbi azerbaidžāņu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Beng ü Bâde (بنگ و باده; "Hašišs un vīns")
• Hadîkat üs-Süedâ (حديقت السعداء; "Priekuļu dārzs")
• Dâstân-ı Leylî vü Mecnûn (داستان ليلى و مجنون; "The Epic of Layla and Majnun")
• Risâle-i Muammeyât (رسال ﻤﻌﻤيات; "Traktāts par mīklām")
• Şikâyetnâme (شکايت نامه; "Sūdzība")

Darbi persiešu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Anîs ol-qalb (انیس القلب; "Sirds draugs")
• Haft Jâm (هفت جام; "Septiņi kausi")
• Rend va Zâhed (رند و زاهد; "Hedonists un askēts")
• Resâle-e Muammeyât (رسال ﻤﻌﻤيات; "Traktāts par mīklām")
• Sehhat o Ma'ruz (صحت و معروض; "Veselība un slimība")

Darbi arābu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Matla' ul-İ'tiqâd (مطلع الاﻋﺘﻘﺎد; "Ticības dzimšana")

Lapa no Fuzûlî dzejoļu krājuma