Fuzûlî (Muhameda b. Suleimans) — dīvān dzejnieks (azerb., pers., arābu), 1483–1556

Fuzûlî (1483–1556) — izcilais dīvān dzejnieks, kurš radīja azerbaidžāņu, persiešu un arābu dzeju; literārais tilts starp turku tradīcijām, arī talantīgs matemātiķis un astronoms.

Fużūlī (فضولی) bija dzejnieka Muhameda bin Suleimana (محمد بن سليمان) (ap 1483–1556) pseidonīms. Viņa pseidonīms Fużūlī arābu valodā var tikt saprasts kā „nevajadzīgais” vai „maznozīmīgais” — pazemības akts, ko dzejnieki reizēm izvēlējās. Fużūlī tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem dzejniekiem Turku Dîvân tradīcijā; viņa darbi jau no 16. gadsimta ietekmēja gan azerbaidžāņu, gan plašākas persiešu‑turku literārās vides attīstību.

Darbs un valodas

Fużūlī savus dzejoļu krājumus (dîvân) rakstīja trīs dažādās valodās: Azerbaidžānas turku, persiešu un arābu valodā. Viņa daiļradē ieskanas gan klasiska persiešu poētikas ietekme, gan turku valodu ritmika un leksika. Tipiskās žanra formas, kurās viņš strādāja, ir ghazal (mīlas dzeja), qasida (apbalvojuma vai slavinoša ode) un garākas naratīvas formas, piemēram, masnavi. Par vienu no viņa slavenākajiem darbiem tiek uzskatīta Leyli un Məcnun (turku valodā — romantiska traģēdija masnavi formā), kas demonstrē viņa prasmi radīt emocionāli spēcīgu, literāri bagātu tekstu.

Literārā tradīcija un ietekme

Lai gan viņa turku darbi ir rakstīti azerbaidžāņu valodā, Fużūlī bija labi pazīstams arī ar osmaņu un čagataju turku literārajām tradīcijām, kas ļāva viņam savā dzejā apvienot dažādas valodu un stila ietekmes. Viņa valoda ir bagāta ar metaforām, sufismam tuviem motīviem un klasiskās poētikas tehnikām — daudzos gadījumos viņa darbi kalpoja kā tilts starp persiešu un turku literārajiem slāņiem.

Dzīve un pētnieciskās prasmes

Par Fużūlī personiskās dzīves detaļām saglabājušās zināmas neskaidrības, taču ir zināms, ka viņš darbojās Ziemeļpuse‑Austrumos Persijas un Osmāņu pasaules robežzonās un ka viņš centās iegūt patronāžu pie dažādiem koraļiem un varas centriem. Viņš bija rūdīts literāts, kurš papildus dzejas mākslai pievērsies arī zinātniskām disciplīnām — viņš bija spējīgs matemātikā un astronomijā, un šīs intereses dažkārt atspoguļojas arī viņa tekstu intelektuālajos salikumos.

Stils un galvenās tēmas

Fużūlī dzejā bieži parādās:

• mīlestība — gan laicīga, gan mistiska (bieži sufisma ietekmē);
• bēdīgums un ilgas;
• eksistenciāli un ētiski jautājumi, kas risināti klasiskajās poētiskajās formās;
• literāra meistarība formu, rīmu un metaforu lietošanā.

Mantojums

Fużūlī daiļradei ir ilgstoša ietekme uz azerbaidžāņu, turku un persiešu literatūru. Viņa dîvân un atsevišķie naratīvie darbi tiek pētīti, izdoti un tulkoti vairākās valodās; mūsdienās viņu piemin gan kā klasisku dzejnieku, kas apvienoja daudzvalodīgu tradīciju elementus, gan kā literatūras meistaru, kura darbi joprojām lasāmi un interpretējami.

Galvenie fakti īsumā:

• Vārds: Muhameds b. Suleimans (pseidonīms Fużūlī);
• Dzīves gadi: ap 1483–1556;
• Rakstīja trijās valodās: Azerbaidžānas turku, persiešu, arābu valodā;
• Žanri: ghazal, qasida, masnavi, dîvân;
• Intereses: literatūra, matemātika, astronomija;
• Ietekme: būtiska Turku Dîvân tradīcijai un plašākai persiešu‑turku literatūras tradīcijai.

Dzīve

Fuzulī dzimis ap 1483. gadu tagadējās Irākas teritorijā; iespējams, viņš dzimis Karbalā vai an-Nadžafā. Fuzûlî senči bija nomadu izcelsmes, bet viņa ģimene jau sen bija apmetusies uz dzīvi pilsētās.

Fuzūli izglītoja viņa tēvs, kurš bija muftijs Al Hillahas pilsētā, un pēc tam skolotājs Rahmetullah. Šajā laikā viņš apguva persiešu un arābu valodu, kā arī savu dzimto azerbaidžāņu valodu.

Viena no nedaudzajām lietām, kas ir zināma par Fuzûlî dzīvi šajā laikā, ir tā, kā viņš nonāca pie sava pseidonīma. Savas persiešu dzejoļu krājuma ievadā viņš saka: "Pirmajās dienās, kad es tikai sāku rakstīt dzeju, ik pēc dažām dienām es uzlieku savu sirdi uz kādu konkrētu pseidonīmu un pēc kāda laika nomainīju to pret citu, jo parādījās kāds, kam bija tāds pats vārds". Galu galā viņš izvēlējās arābu vārdu fuzûlî, kas burtiski nozīmē "nekaunīgs, nepiedienīgs, nevajadzīgs", jo "zināja, ka šis nosaukums nevienam citam nebūs pieņemams". Tomēr, neraugoties uz nosaukuma nomelnojošo nozīmi, tam ir dubultā nozīme, ko Osmaņu dzejā sauc par tevriyye (توريه), kā paskaidro pats Fuzûlî: "Fuzûl (ﻓﻀﻮل) vārdnīcā fuzûl (ﻓﻀﻮل) ir dots kā daudzskaitļa vārds no fazl (ﻓﻀﻞ); 'mācīšanās'), un tam ir tāds pats ritms kā 'ulûm (ﻋﻠﻮم; 'zinātnes') un fünûn (ﻓﻨﻮن; 'māksla')".

1534. gadā osmaņu sultāns Süleymân I no Safavīdu impērijas iekaroja Bagdādes reģionu, kurā dzīvoja Fuzûlî. Tagad Fuzulī ieguva iespēju kļūt par osmaņu mecenātisma sistēmā strādājošu galma dzejnieku, un viņš sacerēja vairākus sultānu slavinošus dzejoļus, kā rezultātā viņam tika piešķirta stipendija. Taču viņš to īsti nesaņēma. Tāpēc vienā no saviem pazīstamākajiem darbiem, vēstulē Şikâyetnâme (شکايت نامه; "Sūdzība"), viņš kritizēja birokrātiju:

سلام وردم رشوت دگلدر ديو آلمادىلر

Selâm verdim rüşvet değildir deyü almadılar.

Es teicu paldies, bet viņi to nepieņēma, jo tas nebija kukulis.

Stipendijas zaudēšana nozīmēja, ka Fuzūli nekad nekļuva drošs. Viņš nomira 1556. gadā Karbalā no mēra epidēmijas laikā - vai nu no paša mēra, vai no holēras.

Darbi azerbaidžāņu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Beng ü Bâde (بنگ و باده; "Hašišs un vīns")
• Hadîkat üs-Süedâ (حديقت السعداء; "Priekuļu dārzs")
• Dâstân-ı Leylî vü Mecnûn (داستان ليلى و مجنون; "The Epic of Layla and Majnun")
• Risâle-i Muammeyât (رسال ﻤﻌﻤيات; "Traktāts par mīklām")
• Şikâyetnâme (شکايت نامه; "Sūdzība")

Darbi persiešu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Anîs ol-qalb (انیس القلب; "Sirds draugs")
• Haft Jâm (هفت جام; "Septiņi kausi")
• Rend va Zâhed (رند و زاهد; "Hedonists un askēts")
• Resâle-e Muammeyât (رسال ﻤﻌﻤيات; "Traktāts par mīklām")
• Sehhat o Ma'ruz (صحت و معروض; "Veselība un slimība")

Darbi arābu valodā

• Dîvân ("Dzejoļu krājums")
• Matla' ul-İ'tiqâd (مطلع الاﻋﺘﻘﺎد; "Ticības dzimšana")

Lapa no Fuzûlî dzejoļu krājuma

Meklēt pēc burta