Lazdu miegainā pele jeb parastā miega pele ir Muscardinus avellanarius. Šis mazais grauzējs ir vienīgā dzīvā suga savā ģintī. Ķermeņa garums parasti ir 6–9 cm (aptuveni 2,4–3,5 collas), astes garums 5,7–7,5 cm (2,2–3,0 collas). Svars parasti svārstās ap 17–20 gramus (0,60–0,71 oz), bet pirms ziemas guļas dzīvnieki var uzkrāt taukus un sasniegt 30–40 g (1,1–1,4 oz). Lazdu miegainā pele ziemo aptuveni no oktobra līdz aprīlim vai maijam, atkarībā no klimata reģiona un gada apstākļiem.

Apraksts

Lazdu miegainajai pelei ir apaļīga, kompaktā ķermeņa uzbūve, bieza, mīksta kažoka sega, bieži dzeltenīgi brūnā līdz sarkanā nokrāsā. Īpaši raksturīga ir spalvainā aste un liels, izteikti melns vai tumšs acu apvidus, kas padara tās acis izteiktas. Tā ir aktīva galvenokārt naktī un labi rāpo pa zarām, jo ir labi piemērota koku dzīvei — tā var burtiski pārvietoties pa stumbriem un atzariem.

Izplatība un dzīvotne

Lazdu miegainā pele ir izplatīta Ziemeļeiropā un plašākā Eiropas teritorijā līdz Mazajai Āzijai (Anatolijai). Tā parasti dzīvo lapkoku mežos, sklūžās, krūmājos, dzīvžogos un citos blīvos krūmājos — vietās, kur ir pietiekami daudz ligzdošanas materiālu un barības avotu. Tā ierīko ligzdas zaru zarojumos, bieži augstāk virs zemes, vai izmantot tukšas putnu būrīšu un citu klaiņojošu patvērumu vietas.

Dzīvesveids un barība

Miegainā pele ir nocturna un arboreāla — lielāko daļu laika pavada kokos un krūmos. Tā barojas ar dažādiem ēdieniem: sēklām, riekstiem (īpaši lazdu riekstiem), ogām, ziediem, nektāru, kā arī ar nelieliem kukaiņiem un to olām. Rudenī tā intensīvi barojas, lai uzkrātu taukus ziemošanai.

Vairošanās

Vairošanās sezona parasti notiek vasarā. Mātīte rada vienkāršu ligzdu un dzemdē parasti 1–2 metienus gadā, katrā metienā 3–7 mazuļus. Jaundzimušie ir kaili un neaizsargāti, bet pēc dažām nedēļām sāk attīstīties spalvas un kustību prasmes. Parasti indivīdi sasniedz dzimumgatavību nākamajā gadā.

Ziemošana

Ziemošana (hibernācija) ir raksturīga šai sugai — laikā no rudens līdz pavasarim miegainās peles samazina vielmaiņu un temperatūru, gul dotā stāvoklī lielāko daļu ziemos. Ziemošanas ilgums mainās atkarībā no klimata; dažviet tas var būt no oktobra līdz aprīlim/maijam. Pirms hibernācijas dzīvnieki aktīvi barojas, lai uzkrātu nepieciešamo tauku rezerves.

Aizsardzība un apdraudējumi

Lazdu miegainā pele daudzviet ir aizsargājama suga. Tās populācijas skaita svārstības skaidrojamas ar:

  • dzīvotņu iznīcināšanu un fragmentāciju (intensīva lauksaimniecība, mežu pārveidošana, dzīvžogu likvidēšana);
  • pesticīdiem un lauksaimniecības prakses maiņu, kas samazina barības pieejamību;
  • klimata izmaiņām, kas var traucēt laika saskaņošanu starp barības pieejamību un vairošanās/ziemošanas ciklu;
  • plēsējiem un konkurentu sugu izplatīšanās gadījumiem;

Lai saglabātu sugas populācijas, izmanto pasākumus, piemēram, dzīvotņu atjaunošanu, dzīvžogu un meža joslu saglabāšanu, kā arī monitoringu (ligzdošanas kastu novērošana u.c.).

Lielbritānija

Apvienotajā Karalistē britu salās lazdu miegainā pele ir vienīgā vietējā miega peļu grupa (dormice) pārstāvošā suga. Tomēr citas miega peļu sugas, piemēram, ēdamā miega pele (Glis glis), ir ievestas un vietām nostiprinājušās. Vietas Apvienotajā Karalistē, kur sastopama lazdu miegainā pele, ir dokumentētas un pieejamas Nacionālā bioloģiskās daudzveidības tīkla (NBN) tīmekļa vietnē — tas palīdz plānot aizsardzības pasākumus un monitoringu.

Īsi fakti

  • Latīniskais nosaukums: Muscardinus avellanarius
  • Garums: 6–9 cm (ķermenis) + astes 5,7–7,5 cm
  • Svars: 17–20 g parasti; 30–40 g pirms ziemošanas
  • Dzīvesveids: naktis, koku dzīve, hibernē