Henrijs Frederiks — Velsas princis, Džeimsa I un Annas dēls (1594–1612)

Henrijs Frederiks (1594–1612) — Velsas princis, Džeimsa I un Annas vecākais dēls; spožs troņa mantinieks, kura priekšlaicīga nāve ar vēdertīfu mainīja Anglijas un Skotijas vēsturi.

Velsas princis Henrijs Frederiks (1594. gada 19. februāris – 1612. gada 6. novembris) bija vecākais dēls un tronmantinieks karaļa Džeimsa I un VI un Dānijas princeses Annas. Viņa vārds radies, godinot gan vectēvu Henriju Stjuartu, lordu Darnliju, gan Dānijas karaļu Frederiku II.

Agrīnā dzīve un izglītība

Henrijs Frederiks dzimis 1594. gada 19. februārī Skotijā (starp vēsturiskajām liecībām minēta Stirlingas pils). Kā vecākais princis viņš jau no bērnības saņēma rūpīgu izglītību un militāru apmācību. Lielu uzmanību pievērsa gan klasiskajām zinātnēm un valodām, gan jāšanai un kaujas mākslai — prasmes, kas tolaik tika uzskatītas par piemērotām iespējamajam monarham. Henrijs tika uzskatīts par spožu, enerģisku un populāru jaunekli, kuru sabiedrība un daudzi politiķi redzēja kā cerīgu protestantu līderi nākotnē.

Tituli un oficiālās funkcijas

Par Velsas princi Henrijs tika iecelts un investēts ar tradicionālajiem tituliem, kas tolaik bija saistīti ar troņa mantinieka stāvokli. Viņa publiskā loma iekļāva reprezentatīvas uzstāšanās, militāras parādes un patronāžu mākslām un sportam. Nozīmīga vieta viņa tēla veidošanā bija arī jaunās dzejnieku un mākslinieku intereses, kas bieži veltīja darbus princim.

Nāvessakarības un sekas

Henrijs Frederiks tika uzskatīts par spožu sava tēva troņa mantinieku. Tomēr 1612. gadā viņš saslima ar vēdertīfu un pēc īsas slimības mira 18 gadu vecumā 1612. gada 6. novembrī. Viņa priekšlaicīgā nāve smagi skāra karalisko ģimeni un valstī izraisīja plašu nožēlu — Henrijs bija ieguvis lielu tautas simpātiju.

Jo īpaši nozīmīga bija politiskā sekas: tā kā Henrijs nomira pirms tēva, Anglijas un Skotijas troņa pārmantošana pārgāja viņa jaunākā brāļa Čārlza rokās, kurš vēlāk kļuva par karali Čārlzu I.

Mantojums

Princis Henrijs pēc nāves kļuva par simbolu nacionālajai sērošanai un tika pieminēts daudzos memoriālos darbos un ceremonijās. Viņa kapa vieta atrodas Vestminsteras abatijā, kur viņam veltīja kapavietu un memoriālos pieminekļus.

Vairākas vietas Virdžīnijas kolonijā tika nosauktas par godu princim Henrijam pirms un pēc viņa nāves — piemēram, Henrico apgabals un Henricus (bija agrīna koloniālā apmetne). Šie nosaukumi liecina par princa prestižu un angļu kolonizācijas ambīcijām jaunos pasaules reģionos.

Henrijs Frederiks tiek atcerēts kā traģisks, bet spilgts pavediens 17. gadsimta Lielbritānijas vēsturē — ja viņš būtu nodzīvojis un valdījis, valsts, iespējams, būtu gājusi citā politiskā kursā. Viņa dzīve un priekšlaicīgā nāve joprojām ir temats vēsturnieku pētījumos un kultūras piemiņās.

Agrīnā dzīve

Viņš piedzima Stirlingas pilī un kļuva par Rotsejas hercogu, Karrikas grāfu, Renfrū baronu, salu lordu, kā arī par Skotijas princi un dižkunigaitiju, kad viņš bija dzimis. Viņa tēvs lika par viņu rūpēties Aleksandram Erskinam, Māra grāfam. Viņš neļāva mātei par viņu rūpēties. Tas bija tāpēc, ka Džeimss uztraucās, ka mātes nelielā patikšana pret katolicismu varētu atstāt zināmu ietekmi uz dēlu. Lai gan tas izraisīja daudz cīņu starp Annu un Džeimsu, Henrijs palika Māra ģimenes aprūpē līdz 1603. gadam. Tad Džeimss kļuva par Anglijas karali un viņa ģimene pārcēlās uz dienvidiem.

Sers Džordžs Lauders no The Bass bija viņa skolotājs, līdz viņš devās uz Angliju. Sers Džordžs bija Slepenais padomnieks - dēvēts par karaļa "pazīstamo padomnieku" -, un viņam mūziku mācīja arī Alfonso Ferrabosko jaunākais.

Henrijs, Velsas princis, autors - Markuss Ģērerts jaunākais, ap 1603. g.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Velsas princis Henrijs Frederiks?

J: No kurienes cēlies viņa vārds?

J: Kāda bija viņa reputācija?

J: Kāpēc viņš nomira?

J: Kas ieņēma troni pēc viņa nāves?

J: Vai kādas vietas tika nosauktas prinča Henrija vārdā?

J: Kad piedzima un kad nomira princis Henrijs?

Meklēt pēc burta