Ceturtās paaudzes videospēļu konsoļu ražošana sākās 1987. gada 30. oktobrī. Ceturtā paaudze (saukta arī par 16 bitu paaudzi) sākās ar Nippon Electric Company (NEC) PC Engine iznākšanu. Lai gan NEC izlaida pirmo ceturtās paaudzes konsoli, šajā paaudzē dominēja Nintendo un Sega. Nintendo ceturtajā paaudzē ieguva lielāko tirgus daļu pasaulē. Arī Sega šajā paaudzē guva panākumus. Tā uzsāka jaunu franšīzi - Sonic the Hedgehog. Tas tika darīts, lai Sega varētu konkurēt ar Nintendo Mario spēļu sēriju. Šajā paaudzē konsoles izlaida arī daudzi citi uzņēmumi. Tomēr neviena no tām nebija veiksmīga, izņemot Neo Geo no SNK.

Galvenās konsoles un tehnoloģijas

Ceturtā paaudze bieži tiek dēvēta par "16 bitu paaudzi", jo daudzas konkurējošās konsoles izmantoja 16 bitu procesorus un piedāvāja ievērojami uzlabotas grafikas un skaņas iespējas salīdzinājumā ar iepriekšējo (8 bitu) paaudzi. Svarīgākās konsoles šajā posmā bija:

  • NEC PC Engine (pazīstama arī kā TurboGrafx-16 Rietumos) — pirmā komerciāli izlaistā ceturtās paaudzes ierīce, populāra Japānā ar kompaktām kārtām un spēcīgu 2D grafikas sniegumu.
  • Sega Mega Drive (Rietumos kā Genesis) — konkurēja ar Nintendo, īpaši Ziemeļamerikā, un kļuva par Sega simbolu.
  • Nintendo Super Nintendo Entertainment System (Super Famicom Japānā) — plaši atzīta par vienu no izcilākajām 2D spēļu platformām, ar bagātīgu spēļu bibliotēku un aparatūras palīglīdzekļiem (piem., speciālajiem čipiem, kas ļāva attīstīt grafiskās iespējas).
  • Neo Geo (SNK) — nodrošināja praktiski tiešu arcade (spēļu automātu) pārvēršanu mājas apstākļos; tā bija dārga, taču tehniski pārāka daudzām citām mājas konsolēm.

Šajā paaudzē attīstījās jauni tehniskie risinājumi, piemēram, aparatūras paplašināšanas čipi kas ļāva izveidot sarežģītākas vizuālās un skaņas efekta nianses. Nintendo izmantoja dažādus palīgčipus kartridžos, bet Sega uzsvēra procesora jaudu un ātru darbību 2D spēlēs. Daļa sistēmu, piemēram, PC Engine, tehniski izmantoja 8 bitu CPU, taču ar spēcīgām grafikas un kopējās arhitektūras iespējām tie tika uzskatīti par ceturtās paaudzes līdzekļiem — tāpēc šis periods bieži tiek saukts par "16 bitu paaudzi".

Rokas konsoles un konkurence

Pirmā ceturtās paaudzes rokas spēļu konsole, kas tika izlaista 1989. gada 21. aprīlī, bija Game Boy. Game Boy kļuva par populārāko rokas spēļu konsoli. Game Boy ekrānam nebija krāsu. Tomēr daudziem tās vadošajiem konkurentiem tas bija. Game Boy tika ieviestas trīs galvenās franšīzes. Tās ir šādas: Tetris, Pokemon un Kirby. Daudzas no šīs paaudzes populārajām spēlēm sākotnēji radās 8 bitu paaudzēs. To vidū ir Mario, Metroid, Zelda, Star Fox, Kirby, Dragon Quest, Final Fantasy, Seiken Densetsu (Secret of Mana), Sonic the Hedgehog, Donkey Kong, Street Fighter, Mortal Kombat un Mega Man X.

Rokas konsoļu tirgū darbību uzsāka vairāki konkurenti ar krāsainiem ekrāniem — piemēram, Sega Game Gear, Atari Lynx un TurboExpress — taču Game Boy panāca pārsteidzošu globālu veiksmi, pateicoties zemu enerģijas patēriņu, zemām ražošanas izmaksām un spēcīgai spēļu bibliotēkai. Turklāt Tetris savukārt kā bundžā iekļauta spēle ļoti palīdzēja Game Boy pieprasījumam visā pasaulē. Vēlāk šai platformai liela nozīme bija Pokemon sērijai, kas Game Boy padarīja par kultūras fenomenu pieaugušajiem un jauniešiem.

Tirgus karš, izcili tituli un ietekme

Ceturtā paaudze bija arī laiks, kad konsoles un ražotāji aktīvi sacentās par tirgus daļu — īpaši Nintendo un Sega — radot spēcīgu konkurences vidi un intensīvu mārketingu (piemēram, Sega agresīvā kampaņa Ziemeļamerikā). Tas veicināja inovācijas spēļu dizainā, grafikas izteiksmē un skaņdarbībā, kā arī radīja slavenas franšīzes un ikoniskas spēles, kas ietekmē spēļu industriju vēl ilgi pēc tam.

Tās arī bija spēles, kas paplašināja žanrus: platformeri kļuva sarežģītāki un vizuāli iespaidīgāki, lomu spēles (RPG) guva lielu popularitāti un stāstniecība kļuva nozīmīgāka, baikeru un cīņu spēļu uzplaukums (piem., Street Fighter II) padarīja šo paaudzi par svarīgu posmu turnīru un kompetitīvo spēļu attīstībā. Dažas spēles izmantoja īpašus aparatūras papildinājumus — piemēram, SNES speciālos čipus 3D vai sarežģītu grafiku atbalstam (Star Fox izmantoja Super FX čipu).

Komercijas un kultūras ietekme bija liela: ceturtā paaudze nostiprināja videospēļu nozīmi masveida izklaidē, izveidoja franšīzes, kas turpināja attīstīties nākamajās paaudzēs, un radīja pamatus mārketinga taktikām, ko vēlāk izmantos visa nozare.

Nākamā paaudze būs tā, kas visu mainīs — pāreja uz 3D grafiku, CD nesējus un jaudīgākiem procesoriem drīz radīja vēl lielākas tehniskās un dizaina iespējas, kas aizsāka jaunus žanrus un spēļu pieredzes veidus.